1. Kāpēc lidmašīnas pilotiem pirms pacelšanās gaisā jāveic rūpīga pārbaude?

PILOTIEM, kas apkalpo vienu no sekmīgākajiem jebkad uzbūvētajiem aviolaineriem, jāveic pirmslidojuma pārbaude pēc saraksta, kurā ir vairāk nekā 30 punktu. Ja lidotāji rūpīgi nepārbauda visus kontrolsaraksta punktus pirms katra lidojuma, palielinās nelaimes gadījumu risks. Bet vai varat iedomāties, kas ir tie, kuriem tiek īpaši ieteikts ņemt vērā šo norādījumu? Tie ir ļoti pieredzējuši piloti. Tieši viņi viegli var kļūt bezrūpīgi un neveikt pirmslidojuma pārbaudi visos sīkumos.

2. Kādu pārbaudi kristiešiem ir svarīgi veikt?

² Tāpat kā pilots, kas rūpējas par lidojuma drošību, mēs varam izmantot sarakstu, lai pārliecinātos, ka mums nepietrūks ticības tieši tad, kad tā būs vajadzīga visvairāk. Gan tiem, kas ir kristījušies nesen, gan tiem, kas jau daudzus gadus kalpo Dievam, ir svarīgi regulāri pārbaudīt, cik stipra ir viņu ticība un cik cieši viņi ir pieķērušies Dievam Jehovam. Ja mēs to regulāri un nopietni nepārbaudītu, garīgā ziņā mēs varētu pieredzēt postu. Bībelē ir lasāms brīdinājums: ”Kas domā, ka viņš stāv, lai uzmanās, ka nekrīt!” (1. Kor. 10:12.)

3. Kā bija jārīkojas kristiešiem Galatijā?

³ Kristiešiem Galatijā bija jāpārbauda, cik stipra ir viņu ticība, un jābūt pateicīgiem par savu garīgo brīvību. Jēzus ar savu upuri bija pavēris iespēju visiem, kas viņam tic, iepazīt Dievu ļoti īpašā veidā — kļūt par Dieva dēliem. (Gal. 4:9.) Lai saglabātu tik tuvas attiecības ar Dievu, galatiešiem bija jānoraida jūdaisma atbalstītāju mācības, jo tie uzstāja, ka ievērojot Mozus bauslību. Neapgraizītie cittautieši, kas piederēja pie draudzēm, vispār nekad nebija bijuši pakļauti  bauslībai. Gan jūdiem, gan cittautiešiem bija jātiecas pēc garīgas izaugsmes, un tas nozīmēja arī atzīt, ka viņi nevar sasniegt taisnību ar Mozus bauslības palīdzību.

4., 5. Kādu padomu Pāvils deva galatiešiem, un kā tas attiecas uz mums?

⁴ Apustuļa Pāvila padoms galatiešiem tika pierakstīts ar noteiktu mērķi: lai patiesie kristieši, neatkarīgi no tā, kurā laikā viņi dzīvo, nenovērstos no vērtīgās Bībeles patiesības un neatgrieztos pie tā, ko ir atstājuši. Jehovas vadīts, apustulis rosināja palikt nelokāmiem ne tikai kristiešus Galatijas draudzēs, bet visus Dieva kalpus.

⁵ Mums visiem būtu noderīgi atsaukt atmiņā, kā mēs atbrīvojāmies no garīgas nebrīves un kļuvām par Jehovas lieciniekiem. To var darīt, pārdomājot divus jautājumus: vai es atceros, kas man bija jāizdara, lai es varētu kristīties? Vai es atceros, kā iepazinu Dievu un tiku viņa iepazīts, līdz ar to izjūtot patiesu garīgu brīvību?

6. Kas mums palīdz pārbaudīt sevi garīgā ziņā?

⁶ Var teikt, ka mums bija jāsper deviņi soļi. Tie ir 17. lappusē izceltie  ”Kristīšanās un tālākas izaugsmes priekšnoteikumi”. Ja regulāri atgādināsim sev šos deviņus soļus, mēs stiprināsim savu apņēmību neatgriezties pie tā, kas ir pasaulē. Tāpat kā pieredzējis, bet piesardzīgs pilots var veikt drošu lidojumu, ja pirms tam ir pārskatījis kontrolsarakstu, mēs varam palikt uzticīgi kalpošanā, ja vadāmies pēc garīga kontrolsaraksta.

7. Kādam paraugam mums jāseko, un kāpēc?

⁷ Kontrolsaraksts pilotam atgādina, ka pirms katra lidojuma ir rūpīgi jāveic noteikti darbi. Arī mums regulāri jāpārbauda sevi un jāpārliecinās, kādi paradumi mums ir izveidojušies, kopš esam kristījušies. Pāvils Timotejam rakstīja: ”Ar ticību un mīlestību, kas ir Kristū Jēzū, ņem vērā no manis dzirdēto veselīgo vārdu paraugu.” (2. Tim. 1:13.) ”Veselīgie vārdi” ir atrodami Dieva Rakstos. (1. Tim. 6:3.) Tāpat kā mākslinieka zīmēta skice sniedz vispārēju priekšstatu par topošo gleznu, patiesības ”paraugs” galvenajos vilcienos ieskicē to, ko Jehova no mums prasa. Tagad apskatīsim, kādi soļi mums bija jāsper pirms kristīšanās, un padomāsim, cik precīzi mēs sekojam patiesības paraugam.

8., 9. a) Kāpēc mums jāturpina augt zināšanās un ticībā? b) Paskaidrojiet, kāpēc garīgā izaugsme ir vērtīga un kāpēc tā ir nepārtraukts process!

⁸ Vispirms ir nepieciešams apgūt zināšanas. Pēc tam mūsos rodas ticība. Bet kā vienā, tā otrā ziņā mūsu izaugsmei jāturpinās. (2. Tes. 1:3.) Izaugsme ir saistīta ar pakāpeniskām izmaiņām. Augt nozīmē vairoties, palielināties, tātad pēc kristīšanās mūsu garīgumam jākļūst arvien stiprākam, lai mūsu izaugsme neapstātos.

⁹ Garīgo izaugsmi var salīdzināt ar koka augšanu. Koki var izaugt pārsteidzoši lieli, it sevišķi tad, ja tiem ir ļoti dziļa vai plaša sakņu sistēma. Piemēram, daži staltie Libānas ciedri sniedzas divpadsmitstāvu ēkas augstumā, tiem ir spēcīgas, garas saknes, un to stumbra apkārtmērs var būt pat 12 metri. (Augstā Dz. 5:15.) Pēc tam kad ir beidzies šī koka sākotnējās straujās augšanas posms, tas joprojām aug, bet ne tik pamanāmi. Gadu no gada koka stumbrs kļūst resnāks, saknes iestiepjas dziļāk un izplešas tālāk, līdz ar to koks ir arvien izturīgāks. To pašu var teikt par kristieša garīgo izaugsmi. Sākotnējā izaugsme, kad  cilvēks iepazīst Bībeles mācības, var būt ļoti strauja, un tad pienāk brīdis, kad viņš kristījas. Citi draudzes locekļi ar prieku vēro viņa panākumus; varbūt viņš sāk kalpot par pionieri vai saņem citus godpilnus uzdevumus kalpošanā. Turpmākajos gados viņa garīgā izaugsme, visticamāk, vairs nav tik viegli pamanāma. Tomēr arī tad viņam jāturpina augt ticībā un zināšanās, lai sasniegtu ”pieauguša cilvēka briedumu, Kristus pilnības pakāpi savā izaugsmē”. (Efes. 4:13.) Tēlaini runājot, tā ir iespējams noiet ceļu no jauna kociņa līdz izturīgam un stipram kokam — kļūt par nobriedušu kristieti.

10. Kāpēc arī nobrieduši kristieši nedrīkst apstāties savā izaugsmē?

¹⁰ Taču ar to mūsu izaugsme nav galā. Mūsu zināšanām ir jākļūst dziļākām un ticībai — stiprākai. Tā mēs vēl vairāk nostiprināmies Dieva vārdu augsnē. (Sal. Pam. 12:3.) Kristiešu draudzē ir daudz brāļu un māsu, kas tā ir rīkojušies. Kāds brālis, kas jau vairāk nekā 30 gadu ir draudzes vecākais, norāda, ka viņa garīgā izaugsme nav beigusies. Viņš saka: ”Mana pateicība par Bībeli ir neizmērojami augusi. Es pastāvīgi atrodu jaunas iespējas likt lietā Bībeles principus un likumus. Arī kalpošanu es vērtēju aizvien augstāk.”

11. Kā mēs varam arvien labāk iepazīt Jehovu?

¹¹ Mūsu izaugsme ir saistīta arī ar tuvošanos Jehovam — mūsu draugam un Tēvam. Viņš vēlas, lai mēs justu, ka tiekam pieņemti. Viņš vēlas, lai mēs justos mīlēti un pasargāti, tieši tāpat kā mīlēts un pasargāts jūtas bērns, ko ir apskāvis tēvs vai māte. Līdzīgi jūtamies arī mēs, kad līdzās ir īsts un uzticams draugs. Protams, tik tuvas attiecības ar Jehovu nerodas acumirklī. Ir jāpaiet laikam, lai viņu iepazītu un iemīlētu. Tāpēc mums jābūt gataviem katru dienu veltīt laiku Dieva Rakstu lasīšanai, kas palīdz labāk iepazīt Jehovu. Izlasīsim arī visus Sargtorņa un Atmostieties! numurus, kā arī citas uz Bībeli balstītas publikācijas.

12. Kas ir nepieciešams, lai Jehova mūs iepazītu?

¹² Dieva draugu garīgajā izaugsmē liela nozīme ir viņu sirsnīgajām lūgšanām un labai sabiedrībai. (Nolasīt Maleahija 3:16.) Jehovas ausis ”ir pievērstas.. to karstajām lūgšanām”. (1. Pēt. 3:12.) Tāpat kā mīlošs tēvs, Jehova uzmanīgi uzklausa mūsu lūgumus pēc palīdzības. Tāpēc mums jābūt ”neatlaidīgiem lūgšanās”. (Rom. 12:12.)  Mēs nevaram palikt nobrieduši kristieši, ja nesaņemam Dieva palīdzību. Spiediens, ar kādu jāsastopas šajā pasaulē, ir pārāk liels, lai mēs paši spētu sekmīgi stāties tam pretī. Ja mēs pārstātu būt neatlaidīgi lūgšanās, mēs norobežotos no spēka, ko mums kā no neizsīkstošas krātuves ir gatavs piešķirt Dievs. Vai jūs esat apmierināti ar savām lūgšanām, vai arī jūs saskatāt vajadzību tās uzlabot? (Jer. 16:19.)

13. Kāpēc atrašanās citu kristiešu sabiedrībā ir būtisks garīgās izaugsmes priekšnoteikums?

¹³ Jehovam ir patīkami visi, kas ”pie Viņa meklē patvērumu”, tāpēc arī pēc tam, kad esam viņu iepazinuši, mums jāuztur cieša saikne ar draudzi, kurā ir citi, kas viņu pazīst. (Nah. 1:7.) Pasaulē, kur daudz kas var atņemt mums spēkus, ir gudri veidot tuvas attiecības ar brāļiem un māsām, kas cenšas mūs stiprināt. Kādu labumu tas dod? Draudzē var atrast cilvēkus, kas mūs pamudinās ”uz mīlestību un labiem darbiem”. (Ebr. 10:24, 25.) Savstarpējā mīlestība, par ko Pāvils rakstīja ebrejiem, ir iespējama tikai brāļu saimē, līdzīgi domājošu Dieva kalpu kopienā — draudzē. Šādu mīlestību var paust, ja esam kopā ar citiem kristiešiem. Sapulču apmeklēšana un piedalīšanās tajās ir punkti, kas regulāri jāpārbauda mūsu kontrolsarakstā.

14. Kāpēc var teikt, ka grēku nožēla un atgriešanās nav vienreizēja darbība?

¹⁴ Pirms mēs kļuvām par kristiešiem, mums bija jānožēlo grēki un jāatgriežas, tas ir, jānovēršas no nepareizas rīcības. Taču grēku nožēla nav vienreizēja darbība. Tā kā esam nepilnīgi cilvēki, ikvienā no mums slēpjas grēks kā saritinājusies čūska, kas gatava dzelt. (Rom. 3:9, 10; 6:12—14.) Saglabāsim modrību un neignorēsim savus trūkumus! Par laimi, Jehova izturas pret mums ar pacietību, ja vien mēs nopietni cīnāmies ar savām vājībām un esam gatavi mainīties. (Filip. 2:12; 2. Pēt. 3:9.) Ļoti svarīgi ir saprātīgi izmantot savu laiku un līdzekļus, netērējot tos savtīgiem mērķiem. Kāda māsa raksta: ”Es tiku audzināta patiesībā, tomēr mans priekšstats par Jehovu bija citāds nekā pārējiem. Man likās, ka pret viņu jāizturas ar milzīgu bijību un ka es nekad nespēšu izdarīt viņam pa prātam.” Vēlāk, kad šī māsa dzīvē pieredzēja vairākus sarežģījumus, viņas garīgums nopietni cieta. ”Tas nebija tāpēc, ka es nemīlētu Jehovu,” viņa stāsta, ”bet es viņu pa īstam nepazinu. Tomēr pēc daudzām dedzīgām lūgšanām notika pavērsiens.” Māsa atzīst: ”Es redzēju, ka Jehova mani ved kā bērnu, palīdzēdams man pārvarēt vienu šķērsli pēc otra, darīdams to ļoti maigi un norādīdams, kā man jārīkojas.”

15. Kam pievērš uzmanību Jēzus un viņa Tēvs?

¹⁵ ”Runājiet ļaudīm”, stāstiet labo vēsti! Šādu norādījumu Dieva eņģelis deva Pēterim un citiem apustuļiem, kad tie brīnumainā veidā bija atbrīvoti no cietuma. (Ap. d. 5:19—21.) Vēl viens punkts, ko varam pārbaudīt savā sarakstā, ir iknedēļas sludināšana. Jēzus un viņa Tēvs pievērš uzmanību gan mūsu ticībai, gan kalpošanai. (Atkl. 2:19.) Vecākais, kura vārdi bija citēti iepriekš, uzsver, ka sludināšanai jābūt neatņemamai mūsu dzīves sastāvdaļai.

16. Kāpēc ir noderīgi pārdomāt savu lēmumu atdot sevi Jehovam?

¹⁶ Pārdomāsim arī savu lēmumu atdot sevi Dievam. Visdārgākais, kas mums pieder, ir personiskas attiecības ar Jehovu. Viņš pazīst tos, kas viņam pieder. (Nolasīt Jesajas 44:5.) Ar lūgšanām pārdomāsim, cik tuvas un patiesas ir mūsu attiecības ar viņu. Tāpat paturēsim prātā savas  kristīšanās datumu, jo šis solis ir nesaraujami saistīts ar mūsu solījumu kalpot Dievam. Atsaucot atmiņā šo dienu, mēs vēl skaidrāk apzināsimies, ka kristīšana simbolizē visnozīmīgāko lēmumu, kādu jebkad esam pieņēmuši.

17. Kāpēc ir vajadzīga izturība, lai paliktu tuvu Jehovam?

¹⁷ Rakstīdams vēstuli galatiešiem, Pāvils uzsvēra, cik būtiska ir izturība. (Gal. 6:9.) Arī mūsdienās kristiešiem jābūt izturīgiem. Mēs sastapsimies ar pārbaudījumiem, bet Jehova mums palīdzēs. Nepārstāsim lūgt svēto garu. Mēs gūsim atvieglojumu, kad Dievs kliedēs bēdas un ļaus izjust prieku, kad viņš remdēs sirdssāpes un piešķirs mieru. (Mat. 7:7—11.) Ja jau Jehova rūpējas par putniem, tad cik daudz vairāk viņš gādā par tiem, kas viņu mīl un ir devuši solījumu viņam kalpot! (Mat. 10:29—31.) Lai kādas grūtības mums būtu jāpieredz, nenolaidīsim rokas un nepadosimies. Cik gan liela bagātība mums pieder tāpēc, ka mūs pazīst Jehova!

18. Kā jums būtu jārīkojas ”tagad, kad esat iepazinuši Dievu”?

¹⁸ Kā tad būtu jārīkojas tiem, kas nesen ir iepazinuši Dievu un kristījušies? Viņiem jācenšas iepazīt Jehovu vēl labāk un jātiecas pēc garīga brieduma. Bet kas tālāk jādara tiem, kas ir kristīti jau ilgus gadus? Arī viņiem jāpadziļina un jāpaplašina zināšanas par Jehovu. Mūsu attiecībās ar Jehovu nekad nav vietas pašapmierinātībai. Laiku pa laikam mums visiem jāpārbauda savs garīgais kontrolsaraksts, lai pārliecinātos, ka mūsu attiecības ar Jehovu — mūsu mīlošo Tēvu, draugu un Dievu — kļūst arvien stiprākas. (Nolasīt 2. Korintiešiem 13:5, 6.)