1. a) Kāpēc tagad ir sevišķi svarīgi stāties pretī Sātanam? b) Kā mēs zinām, ka cīņā ar Sātanu ir iespējams uzvarēt?

SĀTANS karo ar svaidīto atlikumu un ar ”citām avīm”. (Jāņa 10:16.) Viņa mērķis ir īsajā laikā, kas viņam atlicis, aprīt pēc iespējas vairāk Jehovas kalpu. (Nolasīt Atklāsmes 12:9, 12.) Vai mēs varam uzvarēt cīņā ar Sātanu? Jā, varam. Bībelē ir teikts: ”Pretojieties Velnam, un viņš bēgs no jums.” (Jēk. 4:7.)

2., 3. a) Kāpēc priekšstats, ka Sātans nepastāv, viņam ir izdevīgs? b) Kā jūs zināt, ka Sātans ir reāls?

² Daudzi vīpsnā par priekšstatu, ka Sātans pastāv. Viņu acīs Sātans un dēmoni ir izdomāti romānu, šausmu filmu un videospēļu tēli. Pēc viņu domām, neviens prātīgs cilvēks netic ļaunajiem gariem. Kā jums šķiet — vai Sātanu uztrauc tas, ka viņš pats un viņa neredzamie sabiedrotie ir padarīti par pasaku tēliem? Diez vai viņš par to skumst, jo tas viņam ļauj bez grūtībām padarīt aklu to cilvēku prātu, kuri apšauba viņa eksistenci. (2. Kor. 4:4.) Sātans veicina uzskatu, ka neredzamas būtnes nepastāv, — tas ir viens no daudzajiem veidiem, kā viņš māna cilvēkus.

 ³ Jehovas kalpi nav starp tiem, ko viņš ir apmānījis. Mēs zinām, ka Sātans ir reāls, jo tieši viņš ar čūskas starpniecību uzrunāja Ievu. (1. Moz. 3:1—5.) Viņš izteica Jehovam izaicinošus apgalvojumus par Ījabu. (Īj. 1:9—12.) Sātans bija tas, kurš kārdināja Jēzu. (Mat. 4:1—10.) Pēc Dieva valstības nodibināšanas 1914. gadā Sātans sāka karot ar svaidīto atlikumu. (Atkl. 12:17.) Šis karš joprojām turpinās, un Sātans pūlas panākt, lai tie, kas ir atlikuši no 144 tūkstošiem, kā arī citas avis zaudētu ticību. Ja vēlamies gūt uzvaru cīņā, mums jāstājas pretī Sātanam un jāpaliek stipriem ticībā. Šajā rakstā runāts par trim jomām, kurām mums jāpievērš uzmanība.

4. Kas liecina, ka Sātans ir ārkārtīgi lepns?

⁴ Sātans nepavisam nav pazemīgs. Garīga būtne, kas bija tik pārdroša, ka apstrīdēja Jehovas tiesības uz augstāko varu un mēģināja padarīt sevi par dievu, ir īsts lepnuma un augstprātības iemiesojums. Tāpēc viens veids, kā mēs varam stāties pretī Sātanam, ir vairīties no lepnuma un attīstīt pazemību. (Nolasīt 1. Pētera 5:5.) Bet kas ir lepnums? Vai tas vienmēr ir kaut kas slikts?

5., 6. a) Vai lepnums vienmēr ir kaut kas slikts? Paskaidrojiet. b) Kāds lepnums ir bīstams, un kādi piemēri no Bībeles to apstiprina?

⁵ Lepnumu var aprakstīt kā pašcieņu un savas vērtības apzināšanos vai kā apmierinātības izjūtu par kaut ko tādu, ko ir izdarījis vai ieguvis cilvēks pats vai kāds, kurš viņam tuvs. Šādā nozīmē lepnums nav nekas slikts. Apustulis Pāvils rakstīja tesalonikiešiem: ”Mēs Dieva draudzēs lepojamies ar jums — ar jūsu izturību un ticību visās jūsu vajāšanās un ciešanās, kas jums jāpanes.” (2. Tes. 1:4.) Tātad izjust prieku par to, ko ir paveikuši citi, un pat kaut kādā mērā lepoties ar sevi ir dabiski. Mums nav jākaunas par savu ģimeni, kultūru vai vietu, kur esam uzauguši. (Ap. d. 21:39.)

⁶ Tomēr lepnums var arī sagraut attiecības ar citiem un postoši ietekmēt mūsu draudzību ar Jehovu. Lepnuma dēļ cilvēks var asi uztvert un noraidīt padomu, kas būtu pazemīgi jāpieņem. (Ps. 141:5.) Šāds lepnums izraisa pārspīlēti augstu pašnovērtējumu un liek augstprātīgi uzskatīt, ka esam labāki nekā citi. Jehova ienīst augstprātību un lepnību. (Am. 6:8.) Toties Sātanam patīk, ja cilvēki ir lielīgi un lepni, jo arī viņš pats ir augstprātīgs. Cik gan apmierināts viņš noteikti bija par lepnā Nimroda, faraona un Absaloma lielīšanos! (1. Moz. 10:8, 9; 2. Moz. 5:1, 2; 2. Sam. 15:4—6.) Arī tajā, kas notika ar Kainu, bija vainojams lepnums. Kainam padomu deva pats Dievs, bet viņš bija pārāk lepns, lai to uzklausītu. Kains stūrgalvīgi ignorēja Jehovas brīdinājumu un turpināja ceļu, kura iznākums bija ļoti bēdīgs. (1. Moz. 4:6—8.)

7., 8. a) Kas ir rasisms, un kā tas ir saistīts ar lepnumu? b) Paskaidrojiet, kā lepnums var izjaukt mieru draudzē!

⁷ Mūsdienās cilvēku lepnums izpaužas daudzējādi. Bieži vien lepnums ir cieši saistīts ar rasismu — aizspriedumainu un naidīgu attieksmi pret citu rasu cilvēkiem un uzskatu, ka dažādu rasu pārstāvjiem piemīt atšķirīgas īpašības un spējas un ka dažas rases ir augstākas, bet citas — zemākas. Lepnums par savu rasi ir bijis par iemeslu  dumpjiem, kariem un pat masu slepkavībām.

⁸ Protams, nekam tādam nav vietas kristiešu draudzē. Tomēr var gadīties, ka starp ticības biedriem uzliesmo nopietni strīdi, kuru cēlonis dažkārt ir lepnums. Acīmredzot to varēja teikt par dažiem pirmā gadsimta kristiešiem, kuriem Jēkabs uzdeva uz pārdomām rosinošu jautājumu: ”No kurienes starp jums ir kari un cīņas?” (Jēk. 4:1.) Dziļi iesakņojušās naidīguma jūtas un pārākuma apziņa var ietekmēt mūsu runu un rīcību un nodarīt neizsakāmas sāpes citiem. (Sal. Pam. 12:18.) Nav nekādu šaubu, ka lepnums var izjaukt mieru draudzē.

9. Kā Bībele palīdz vairīties no rasisma un citām lepnības izpausmēm? (Sk. attēlu raksta sākumā.)

⁹ Ja arī mums piemīt nosliece uzskatīt, ka esam pārāki par citiem, ir svarīgi paturēt prātā, ka ”lepna sirds tā Kunga acīs ir negantība”. (Sal. Pam. 16:5.) Tāpat mums jāpārdomā, kāda ir mūsu attieksme pret citu rasu un tautību cilvēkiem, kā arī tiem, kas nāk no citas kultūras. Ja mēs jūtamies tā, ka savas rases vai tautības dēļ esam labāki par citiem, mēs atstājam bez ievērības faktu, ka Dievs ”no viena cilvēka.. ir licis rasties visām tautām”. (Ap. d. 17:26.) Patiesībā visiem cilvēkiem ir kopīga izcelsme, jo mums visiem ir viens priekštecis — Ādams. Līdz ar to ir ļoti nesaprātīgi domāt, ka dažas rases ir augstākas vai zemākas par citām. Šādi priekšstati veicinātu Sātana plānu graut mīlestību un vienotību kristiešu starpā. (Jāņa 13:35.) Lai cīnītos ar Sātanu un gūtu uzvaru, mums jāvairās no lepnības un augstprātības. (Sal. Pam. 16:18.)

10., 11. a) Kāpēc kristietim varētu izveidoties mīlestība pret pasauli? b) Kā, iespējams, izpaudās Dēmas mīlestība pret pasauli?

¹⁰ Sātans ir ”šīs pasaules valdnieks”, un tā atrodas viņa varā. (Jāņa 12:31; 1. Jāņa 5:19.) Tāpēc daudz kas no tā, kas ir pieņemts pasaulē, ir pretrunā Bībeles normām. Protams, ne viss, ko piedāvā pasaule, ir slikts. Tomēr ir jāņem vērā, ka ar pasaules palīdzību Sātans uzkurina mūsu nepareizās vēlmes, mēģinādams panākt, ka mēs grēkotu vai ka mūsos veidotos mīlestība pret pasauli un mēs atstātu novārtā Jehovas pielūgsmi. (Nolasīt 1. Jāņa 2:15, 16.)

¹¹ Pēc visa spriežot, dažiem pirmā gadsimta kristiešiem radās mīlestība pret pasauli. Piemēram, Pāvils rakstīja: ”Dēma mani ir pametis, jo ir sācis mīlēt tagadējo pasauli.” (2. Tim. 4:10.) Bībelē nav konkrēti norādīts, kas tieši Dēmam pasaulē likās tik pievilcīgs, ka viņš pameta Pāvilu. Iespējams, Dēmam materiālā labklājība kļuva svarīgāka par garīgiem mērķiem. Ja tā tiešām bija, Dēma zaudēja brīnišķīgas iespējas kalpošanā. Vai tas bija to vērts? Vai gan pasaule varēja Dēmam piedāvāt kaut ko labāku par svētībām, kādas Jehova viņam piešķirtu, ja viņš sadarbotos ar Pāvilu? (Sal. Pam. 10:22.)

12. Kā mūs varētu apmānīt ”bagātības maldinošais spēks”?

¹² Kaut kas līdzīgs varētu notikt ar mums. Ir dabiski, ka kristieši vēlas materiālā ziņā gādāt par sevi un savu ģimeni. (1. Tim. 5:8.) Jehova grib, lai mēs priecātos par dzīvi, — par to var pārliecināties, pārdomājot, cik brīnišķīgus apstākļus viņš nodrošināja Ādamam un  Ievai. (1. Moz. 2:9.) Turpretī Sātans rosina nepareizas vēlmes ar ”bagātības maldinošo spēku”. (Mat. 13:22.) Daudziem šķiet, ka nauda padarīs viņus laimīgus un ka manta ir panākumu atslēga. Tāda domāšana ir pilnīgi aplama, un šie maldi var maksāt vērtīgāko, kas mums pieder, — draudzību ar Jehovu. Jēzus brīdināja savus sekotājus: ”Neviens nevar kalpot diviem kungiem — vai nu viņš vienu nīdīs un otru mīlēs, vai arī vienam pieķersies un otru nicinās. Jūs nevarat kalpot Dievam un bagātībai.” (Mat. 6:24.) Ja mēs kalpotu bagātībai, mēs būtu pārstājuši kalpot Jehovam, un tieši to Sātans vēlas! Nepieļausim, ka nauda vai lietas, ko var nopirkt par naudu, mums kļūtu svarīgākas par draudzību ar Jehovu. Lai cīnītos ar Sātanu, mums ir vajadzīgs līdzsvarots viedoklis par mantu. (Nolasīt 1. Timotejam 6:6—10.)

13. Kāds viedoklis par laulību un dzimumattiecībām ir izplatīts pasaulē?

¹³ Vēl vienas lamatas Sātana pasaulē ir netikumība. Mūsdienās daudzi uzskata, ka uzticība laulībā un pat pati laulība ierobežo cilvēka brīvību un ir vecmodīga. Kāda pazīstama aktrise izteicās: ”Ne vīriešiem, ne sievietēm monogāmija nav iespējama. Es nepazīstu nevienu, kas būtu uzticīgs savam dzīvesbiedram vai vēlētos tāds būt.” Kāds aktieris sacīja: ”Es nezinu, vai cilvēki maz ir spējīgi būt kopā ar kādu visu dzīvi.” Sātans, jādomā, priecājas, kad ietekmīgi cilvēki noniecina laulību, kas ir Dieva dāvana. Viņam, protams, nenāk ne prātā iestāties par to, lai ģimenes būtu stipras un laimīgas. Ja gribam cīnīties ar Sātanu un gūt uzvaru, mums ar cieņu jāizturas pret laulību, ko ir iedibinājis Dievs.

14., 15. Kā var vairīties no netikumības?

¹⁴ Gan precētiem, gan neprecētiem kristiešiem apņēmīgi jāvairās no jebkāda veida netikumības. Vai to darīt ir viegli? Bieži vien tas prasa nopietnas pūles. Jauniešiem, piemēram, varbūt jānoklausās, kā skolasbiedri dižojas ar gadījuma sakariem vai iesaistās sekstingā, kas dažās valstīs tiek pielīdzināts bērnu pornogrāfijas izplatīšanai. Bībelē sacīts: ”Kas rīkojas netikli, grēko pret savu miesu.” (1. Kor. 6:18.) Seksuāli transmisīvo slimību izplatība ir nesusi ciešanas un nāvi. Kā noskaidrots pētījumos, vairākums neprecētu jauniešu pēc nevainības zaudēšanas atzīst, ka viņi nožēlo izdarīto. Realitātē netikumīgas dzimumattiecības ļoti atšķiras no tā, kā tās attēlo izklaides industrija, kas cenšas cilvēkus pārliecināt, ka Dieva likumu pārkāpšanai nav nekādu sliktu seku. Šādas domāšanas ietekmē daudzi padodas ”grēka maldinošajam spēkam”. (Ebr. 3:13.)

¹⁵ Kā rīkoties, ja jums jācīnās ar kārdinājumu rīkoties netikumīgi? Atzīstiet, ka jums piemīt šāda vājība. (Rom. 7:22, 23.) Lūdziet spēku Dievam. (Filip. 4:6, 7, 13.) Izvairieties no situācijām, kuru iznākums viegli varētu būt netiklība. (Sal. Pam. 22:3.) Ja rodas kārdinājums, nekavējoties to noraidiet. (1. Moz. 39:12.)

16. Kā Jēzus atbildēja Sātanam, kurš viņu kārdināja, un ko mēs no viņa varam mācīties?

¹⁶ Jēzus rādīja mums lielisku priekšzīmi, pretodamies kārdinājumiem. Sātans ar saviem solījumiem nespēja viņu apmānīt, un Jēzum nebija ilgi jādomā, lai izsvērtu, ko viņš iegūs un ko zaudēs.  Viņš tūlīt pat atbildēja Sātanam: ”Ir rakstīts.” (Nolasīt Mateja 4:4—10.) Jēzus pārzināja Dieva vārdus, tāpēc viņam uzreiz bija skaidrs, kā rīkoties, un viņš kārdinājuma laikā citēja Rakstus. Lai cīnītos ar Sātanu un gūtu uzvaru, mēs nedrīkstam ļauties kārdinājumam rīkoties netikumīgi. (1. Kor. 6:9, 10.)

17., 18. a) Kādi paņēmieni vēl ir Sātana rīcībā, un kāpēc tas mūs nepārsteidz? b) Kāda nākotne gaida Sātanu, un kāpēc tas stiprina mūsu apņēmību būt izturīgiem?

¹⁷ Lepnums, materiālisms un netikumība ir tikai trīs paņēmieni, ko izmanto Sātans. Viņa rīcībā ir vēl daudz kas cits. Piemēram, reizēm kristiešiem jāpieredz ģimenes locekļu pretestība un skolasbiedru izsmiekls, un var pat gadīties, ka varas iestādes ierobežo mūsu tiesības sludināt. Šādas grūtības mūs nepārsteidz, jo Jēzus savus sekotājus brīdināja: ”Mana vārda dēļ visi jūs ienīdīs, bet tas, kas izturēs līdz galam, tiks izglābts.” (Mat. 10:22.)

¹⁸ Kā mēs varam cīnīties ar Sātanu un gūt uzvaru? Jēzus saviem mācekļiem teica: ”Ar savu izturību jūs iegūsiet dzīvību.” (Lūk. 21:19.) Nav tāda nelabojama posta, ko mums spētu nodarīt kāds cilvēks. Neviens mums nevar atņemt vērtīgo draudzību ar Dievu, ja vien mēs paši to nepieļaujam. (Rom. 8:38, 39.) Pat Jehovas kalpu nāve nenozīmē Sātana uzvaru, jo Jehova viņus piecels no mirušajiem. (Jāņa 5:28, 29.) Turpretī Sātanu negaida nekas labs. Pēc tam, kad tiks iznīcināta viņa bezdievīgā pasaule, Sātans uz tūkstoš gadiem tiks ieslodzīts bezdibenī. (Atkl. 20:1—3.) Kad būs beigusies Jēzus tūkstoš gadu valdīšana, Sātans uz īsu laiku tiks ”atbrīvots no sava cietuma” un pēdējo reizi mēģinās pievilt pilnību sasniegušo cilvēci. Pēc tam Sātans tiks iznīcināts. (Atkl. 20:7—10.) Sātanu gaida neizbēgama bojāeja, bet mūsu nākotne var būt pilnīgi citāda. Stāsimies pretī Sātanam, būdami stipri ticībā. Mēs varam cīnīties ar Sātanu un uzvarēt!