Ķēniņš Dāvids un mūzika

JA BŪTU jānosauc viens vārds, kas saistās ar mūziku Bībeles laikos, tas droši vien būtu Dāvida vārds. Šis ievērojamais cilvēks dzīvoja aptuveni pirms 3000 gadiem, un daudz kas no tā, kas mūsdienās ir zināms par tālaika mūziku, nāk no Bībelē atrodamās informācijas par Dāvidu. Tajā stāstīts par Dāvida dzīvi no pusaudža gadiem, kad viņš vēl gāja ganos, līdz pat laikam, kad viņš bija kļuvis par ķēniņu un lika lietā savas organizētāja dotības.

Lasot par Dāvidu, var daudz uzzināt par to, kāda bija mūzika Bībeles laikos. Kādus instrumentus cilvēki tad spēlēja? Kādas dziesmas viņi dziedāja? Kāda bija mūzikas nozīme Dāvida un visas izraēliešu tautas dzīvē?

Mūzikas vieta senajā Izraēlā

Izrunājot kādas dziesmas vārdus, mēs bieži vien atceramies arī tās melodiju. Bībelē var lasīt daudzu dziesmu vārdus, bet šo dziesmu mūzika diemžēl nav zināma. Taču nav grūti iedomāties, ka šī mūzika bija daiļskanīga un pacilājoša. Psalmu poētiskais dziļums liek domāt, ka tikpat skaista bija arī mūzika, kuras pavadījumā tos dziedāja.

Mūzikas instrumenti Bībelē ir aprakstīti pavisam īsi. (Skat.  ”Mūzikas instrumenti Bībeles laikos”.) Skaidri zināms nav pat tas, kāda veida arfu spēlēja Dāvids. Tomēr ir interesanti atzīmēt, ka izraēlieši izgudroja vairākus mūzikas instrumentus, piemēram, koka arfas — tie bija reti sastopami un ļoti vērtīgi instrumenti. (2. Laiku 9:11; Amosa 6:5.)

 Lai nu kā, var droši apgalvot, ka mūzikai bija svarīga vieta ebreju dzīvē, it īpaši Dieva pielūgsmē. Muzicēt bija pieņemts, kad kronēja valdniekus, mūziku izpildīja reliģisku ceremoniju laikā, un mūzikas instrumentu skaņām bija sava nozīme pat tad, kad ritēja karadarbība. Mūziku labprāt klausījās valdnieka galmā, tā viesa līksmību kāzās un pasākumos ģimenes lokā, kā arī palīdzēja radīt labu gaisotni vīnogu un labības novākšanas laikā. Diemžēl muzicēšana saistījās arī ar vietām, kurām bija slikta slava. Savukārt tad, ja kāds bija nomiris, muzikanti spēlēja, lai mierinātu sērojošos tuviniekus.

Taču ar to mūzikas loma Izraēlā neaprobežojās. Mūzika spēja ierosināt prātu un sagatavot praviešus garīgas informācijas uzņemšanai. Elīsa reiz saņēma Dieva norādījumus, skanot stīgu instrumenta skaņām. (2. Ķēniņu 3:15.) Mūziku izmantoja, lai paziņotu par īpašiem notikumiem. Piemēram, pūšot divās sudraba taurēs, tika ziņots par jaunu mēnesi un svētkiem. Gaviļu gadā, kad vergiem tika dāvāta brīvība un kad zeme un mājas tika atdotas to īpašniekiem, to izziņoja ar bazūnes skaņām. Cik gan priecīgi varēja justies trūcīgie ļaudis, dzirdot mūzikas instrumentu skaņas, kas liecināja, ka viņi ir atguvuši savu brīvību vai īpašumus! (3. Mozus 25:9; 4. Mozus 10:10.)

Izraēliešu starpā bija izcili muzikanti un dziedātāji. Kādā asīriešu bareljefā attēlots, ka valdnieks Sanheribs pieprasa nodevas, liekot, lai ķēniņš Hiskija viņam piešķir muzikantus — vīriešus un sievietes. Jādomā, tie prata lieliski muzicēt, tomēr pat starp lieliem meistariem īpaši izcēlās Dāvids.

Izcils mūziķis

Dāvida dotības izpaudās gan mūzikā, gan dzejā. Tiek uzskatīts, ka viņš ir sacerējis vairāk nekā pusi Bībeles psalmu. Zēna gados Dāvids bija gans, un viņa jūtīgajā sirdī un vērīgajā prātā dziļi iespiedās ainas, kas bija vērojamas laukos ap Betlēmi. Dāvida sirdi ielīksmoja strautiņu čala un aitu blēšana, kad tās atsaucās uz viņa balsi. Šī dabā dzirdamā ”mūzika” viņu patiesi aizkustināja, rosinot cildināt Dievu ar arfas skaņām un dziesmu vārdiem. Būtu bijis ļoti saviļņojoši klausīties mūziku, ko Dāvids bija sacerējis 23. psalmam.

Kad Dāvids bija jauneklis, viņš spēlēja arfu tik skaisti, ka viņu ieteica ķēniņam Saulam, un tas pieņēma viņu kalpot. Saulu reizēm pārņēma liels nemiers un satraukums, un Dāvids tad nāca pie viņa un spēlēja arfu, kuras melodiskās un patīkamās skaņas nomierināja ķēniņa sirdi. Kad Sauls klausījās  Dāvida spēli, viņa drūmās domas pagaisa un satraukums norima. (1. Samuēla 16:16.)

Kaut gan Dāvids ļoti mīlēja mūziku un tā viņam sagādāja milzīgu prieku, dažkārt ar to bija saistītas arī problēmas. Reiz, kad Dāvids un Sauls atgriezās mājās pēc kaujā gūtas uzvaras pār filistiešiem, ķēniņš izdzirdēja priecīgu un gaviļu pilnu dziedāšanu. Sievietes skandēja: ”Sauls ir nositis savu tūkstoti, bet Dāvids savus desmit tūkstošus!” Tad ķēniņu pārņēma tādas dusmas, ka, ”iesākot ar šo dienu, Sauls apskauda Dāvidu, un tā arī joprojām”. (1. Samuēla 18:7—9.)

Kā mūzika ietekmēja Dāvidu

Dieva iedvesmotie Dāvida sacerējumi ir daudzējādā ziņā izcili. Viņš ir sarakstījis gan dziesmas, kurās atspoguļojas pārdomas, gan psalmus, kuros aprakstīta lauku dzīve. Tajos ir pausti cildinājumi Dievam, stāstīts par vēsturiskiem notikumiem, atsauktas atmiņā senās dienas un apliecināta cerība uz nākotni, ietvertas lūgšanas un izteikti pazemīgi lūgumi. (Skat. 8., 23., 30., 32., 37., 38., 51., 86., 145. psalmu.) Pēc Saula un tā dēla Jonatāna nāves Dāvids sacerēja raudu dziesmu, kas sākās ar vārdiem: ”Tavs krāšņums, ak Israēl, ir kritis tavos kalnos!” Tā bija skumja dziesma. Gan vārdos, gan arfas spēlē Dāvids prata atspoguļot plašu sajūtu gammu. (2. Samuēla 1:17—19.)

Tā kā Dāvids bija enerģisks un emocionāls cilvēks, viņam patika priecīga, dzīva un ritmiska mūzika. Kad Dāvids veda Dieva derības šķirstu uz Ciānu, viņš pauda prieku par šo notikumu, lēkādams un dejodams no visas sirds. Kā izriet no Bībeles, arī mūzika, kas tajā reizē skanēja, bija ļoti iedvesmojoša. Vai  varat iztēloties šo ainu? Dāvida sievai Mihalai nepatika vīra rīcība, taču viņas pārmetumi Dāvidu neietekmēja. Viņš mīlēja Jehovu, un mūzika, kas viņu tā iepriecināja, mudināja viņu lēkāt sava Dieva priekšā. (2. Samuēla 6:14, 16, 21.)

Arī tas vēl nebija viss — Dāvids bija pazīstams ar to, ka izgudroja jaunus mūzikas instrumentus. (2. Laiku 7:6.) Kopumā var teikt, ka viņš bija ārkārtīgi apdāvināts cilvēks, kas radīja mūzikas instrumentus, rakstīja dzeju, sacerēja mūziku un pats to izpildīja. Taču Dāvids darīja kaut ko vēl vairāk.

Dziesmas un mūzika templī

Nozīmīgs Dāvida veikums bija tas, ka viņš organizēja dziedāšanu un muzicēšanu Jehovas namā. Ar to nodarbojās 4000 dziedātāju un muzikantu, un par to vadītājiem Dāvids iecēla Asafu, Heimanu un Jedutunu (ko acīmredzot sauca arī par Ētanu). Dāvids izraudzījās arī 288 īpaši prasmīgus cilvēkus, kas apmācīja un pārraudzīja pārējo grupu. Trijos lielajos gadskārtējos svētkos templī pulcējās visi 4000 dziedātāji un muzikanti, un šī varenā kora skanējums noteikti bija nepārspējams. (1. Laiku 23:5; 25:1, 6, 7.)

Templī dziedāja tikai vīrieši. Izteiciens ”augstām balsīm” (”jaunavu balsīm”, VDP), kas sastopams 46. psalma 1. pantā, varēja attiekties vai nu uz augstu balsi, vai instrumentu ar augstu skaņu. Dziedāja unisonā, kā var redzēt no 2. Laiku grāmatas 5. nodaļas 13. panta: ”Šķita, it kā būtu tikai viens.., kas dziedātu.” Daži psalmi, piemēram, trešais, kā arī daudzi citi Dāvida psalmi, ir saukti par dziesmām, un reizēm tajos ir iekļauts arī piedziedājums, kā 42. psalma 6. un 12. pantā un 43. psalma 5. pantā. Dažkārt kori vai solisti dziedāja pamīšus, atsaucoties viens otram. Tāds ir 24. psalms, kas, visticamāk, sacerēts reizei, kad Dāvids atveda uz Ciānu derības šķirstu. (2. Samuēla 6:11—17.)

Taču dziedāja ne tikai tie, kas kalpoja templī. Kad ļaudis devās uz Jeruzalemi svinēt gadskārtējos svētkus, viņi dziedāja  dziesmas — tieši uz to, iespējams, norāda apzīmējums ”svētceļnieku dziesma”. (120.—134. psalms.) 133. psalmā Dāvids skaisti apraksta brīnišķīgo iespēju atrasties brāļu saimē, kāda izraēliešiem bija šajās reizēs. Šo psalmu viņš iesāk ar vārdiem: ”Redzi, cik jauki un cik mīļi, kad brāļi kopā dzīvo vienprātīgi!” Pamēģiniet iztēloties, kāda bija šīs dziesmas mūzika!

Mūzika un Jehovas pielūgsme

Desmito daļu Bībeles veido dziesmas, un psalmu grāmatā visi cilvēki tiek mudināti cildināt Dievu. (150. psalms.) Mūzikai piemīt liels spēks — tā palīdz aizmirst dzīves raizes, un dziedāšana ļauj remdēt sirdssāpes. Tomēr arī tiem, kam ir priecīgs prāts, Bībele iesaka dziedāt — dziedāt slavas dziesmas. (Jēkaba 5:13.)

Dziedot cilvēks var apliecināt savu ticību Dievam un mīlestību pret viņu. Iepriekšējā vakarā pirms savas nāves Jēzus kopā ar apustuļiem vakariņu nobeigumā dziedāja. (Mateja 26:30.) Dāvida dēls Jēzus bija dzirdējis, kā dzied eņģeļi Dieva debesu galmā, un viņam noteikti bija ļoti laba balss. Visticamāk, tovakar viņi dziedāja Hallel — 113. līdz 118. psalmu. Ja tā tiešām bija, tad Jēzus kopā ar apustuļiem, kas vēl nezināja, kādi notikumi ir gaidāmi, dziedāja arī šādus vārdus: ”Es mīlu to Kungu, jo Viņš klausīja manas lūgšanas balsi. [..] Nāves tīkli tinās ap mani, mani sagrāba elles bailes.. ”Izglāb manu dvēseli, ak Kungs!”” (Psalms 116:1—4.)

Mūziku nav izdomājuši cilvēki. Bībelē ir runāts par mūziku un dziesmām, kas skan debesīs, kur garīgas būtnes pie Jehovas troņa spēlē arfu un slavina viņu dziesmās. (Atklāsmes 5:8, 9; 14:3; 15:2, 3.) Dievs cilvēkiem ir devis mūziku — viņš mums ir piešķīris spēju to saprast un licis sirdī nepārvaramu vēlēšanos izteikt savas jūtas, spēlējot mūzikas instrumentus un dziedot. Ticīgam cilvēkam mūzika pirmām kārtām ir Dieva dāvana. (Jēkaba 1:17.)

[Izceltais teksts 27. lpp.]

”Savās prieka dienās, un savos svētku laikos.. pūtiet savas taures.” (4. MOZUS 10:10.)

[Izceltais teksts 28. lpp.]

”Tas Kungs ir mans gans, man netrūks nenieka. Viņš man liek ganīties zāļainās ganībās. Viņš mani vada pie skaidra ūdens.” (PSALMS 23:1, 2.)

[Izceltais teksts 29. lpp.]

”Tā noteica Dāvids, — ”..četri tūkstoši lai ir tā Kunga slavinātāju, kas Viņu slavina, spēlēdami tos instrumentus, ko es esmu licis darināt Dieva slavināšanai.”” (1. LAIKU 23:4, 5.)

[Izceltais teksts 29. lpp.]

Dziesmu vārdos un mūzikā Dāvids pauda visplašāko sajūtu gammu

[Izceltais teksts 30. lpp.]

”Alelujā! [..] Teiciet Viņu ar bungām un vijīgām dejām..! [..] Visi, kam dvaša, lai slavē to Kungu!” (PSALMS 150:1, 4, 6.)

[Papildmateriāls/Attēli 28. lpp.]

 Mūzikas instrumenti Bībeles laikos

Starp stīgu instrumentiem bija arfas un cītaras. (Psalms 92:4.) Ar šiem instrumentiem varēja spēlēt pavadījumu gan augstām, gan zemām balsīm. (1. Laiku 15:20, 21.) Pie pūšamajiem instrumentiem piederēja flautas, stabules, bazūnes un taures. (2. Laiku 7:6; 1. Samuēla 10:5; Psalms 150:3, 4.) Tempļa svinīgās atklāšanas dienā, skanot mūzikai un dziesmai, ”šķita, it kā.. tikai skanētu viena balss”. (2. Laiku 5:12, 13.) Tas acīmredzot nozīmē, ka instrumenti bija labi uzskaņoti, lai to kopējais skanējums būtu patīkams. Tāpat tika izmantoti arī sitamie instrumenti — ”rokas bungas” (tamburīni), dažādi zvani un zvārguļi. (2. Samuēla 6:5; Psalms 150:5.)

[Attēli]

Augšā: detaļa no Tita arkas (Roma, Itālija), kurā mākslinieka interpretācijā attēlotas taures, kas 70. g. m.ē. tika aizvestas no Jeruzalemes tempļa. Uz monētām, kas tiek datētas aptuveni ar 130. g. p.m.ē., redzami ebreju mūzikas instrumenti

[Norāde par autortiesībām]

Monētas: © 2007 by David Hendin. All rights reserved.