Vai jūs zināt?

Kā senie izraēlieši nodrošināja pietiekamus ūdens krājumus sausajā sezonā?

▪ No oktobra līdz aprīlim Izraēlā bieži līst, un šajā laikā upēs un strautos ūdens netrūkst. Turpretī vasarā daudzas upes izsīkst un lietus dažkārt nelīst mēnešiem ilgi. Kā Bībeles laikos izraēlieši nodrošināja pietiekamus un pastāvīgus ūdens krājumus?

Viņi problēmu atrisināja, ierīkojot kalnu nogāzēs kanālus, pa kuriem lietus ūdeņus, kas nolija ziemā, novadīja pazemes tvertnēs. Māju jumti bija nedaudz ieslīpi, un ūdens, kas no tiem notecēja, arī tika ievadīts šajos rezervuāros. Daudzām ģimenēm bija sava personīgā ūdenstvertne, no kuras ģimene smēla ūdeni, lai remdētu slāpes. (2. Ķēniņu 18:31; Jeremijas 6:7.) *

Izraēlieši izmantoja arī dabīgos avotus. Nokrišņu ūdens, kas kalnos iesūcas zemē, sasniedzis ūdensnecaurlaidīgu iežu slāni, sakrājas virs tā un pamazām tek lejup, līdz avota veidā izplūst virspusē. Ciemi bieži bija uzcelti netālu no kāda avota. To apstiprina fakts, ka daudzos vietvārdos, piemēram, Ajin-Šemeša, Ajin-Rogela un Engedija, ietilpst senebreju vārds ar nozīmi ”avots”. (Jozuas 15:7, 62.) Jeruzālemē klintī tika izcirsts ūdensvads, pa kuru pilsētā ievadīja avota ūdeni. (2. Ķēniņu 20:20.)

Tādās vietās kā Bēršeba, kur nebija dabīgu avotu, izraēlieši raka akas (ebrejiski beēr), lai piekļūtu pazemes ūdeņiem. (1. Mozus 26:32, 33.) Kā raksta Andrē Šurakī, viņu ”izgudrotie tehniskie risinājumi vēl šodien raisa apbrīnu”.

Kāda varēja būt māja, kurā dzīvoja Ābrāms (Ābrahāms)?

▪ Ābrāms ar savu sievu dzīvoja plaukstošā haldiešu pilsētā Ūrā, bet pēc Dieva pavēles viņi atstāja pilsētu, lai mājotu teltīs. (1. Mozus 11:31; 13:12.) Aplūkosim, cik lielu upuri no viņiem, iespējams, prasīja šī pārmaiņa.

No 1922. līdz 1934. gadam Lenards Vūlijs veica izrakumus senajā Ūrā, kas atrodas mūsdienu Irākas teritorijā. Starp izrakumos atrastajām ēkām bija 73 ķieģeļu mājas. Daudzās no tām istabas bija izvietotas ap bruģētu centrālo pagalmu, kuram virzienā uz vidu bija neliels slīpums un vidū bija ierīkota noteka. Lielākajos namos viesu istabām bija savas tualetes. Pirmajā stāvā bija izvietotas virtuves telpas ar pavardiem un vergu guļamtelpas. Saimnieka ģimene dzīvoja augšējā stāvā, kur varēja nokļūt pa kāpnēm, kas veda uz koka galeriju. Galerija apjoza visu augšstāvu, un no tās atvērās durvis uz augšstāva istabām.

”Māja.. ar bruģētu pagalmu un rūpīgi nobalsinātām sienām, ar savu kanalizācijas sistēmu, ..ar divpadsmit vai pat vairāk istabām liecina par augstu dzīves līmeni,” rakstīja Lenards Vūlijs. ”Turklāt šādas mājas piederēja.. vidusslānim: veikalniekiem, sīkiem tirgotājiem, rakstvežiem un tā tālāk.”

[Zemsvītras piezīme]

[Attēls 19. lpp.]

Ūdenstvertne Masadā (Izraēla)

[Norāde par autortiesībām]

© Masada National Park, Israel Nature and Parks Authority

[Attēls 19. lpp.]

Ābrahāma laika mājas attēls

[Norāde par autortiesībām]

© Drawing: A. S. Whitburn