2009. gada decembrī un 2010. gada janvārī divas Krievijas augstākās tiesas pasludināja, ka Jehovas liecinieku reliģiskie uzskati ir ekstrēmistiski. Šķiet, ka vēsture atkārtojas. Padomju varas gados Krievijā tūkstošiem Jehovas liecinieku tika nepatiesi apsūdzēti un pasludināti par tautas ienaidniekiem. Viņus lika cietumā, izsūtīja un ieslodzīja darba nometnēs. Pēc padomju režīma sabrukuma Jehovas lieciniekus reabilitēja, un jaunā vara oficiāli atjaunoja viņu labo vārdu. * Izskatās, ka tagad ir atsākusies mērķtiecīga liecinieku nomelnošana.

2009. gada sākumā varas iestādes sāka vērienīgu uzbrukumu Jehovas liecinieku reliģiskajai brīvībai. Februārī vien tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji visā valstī veica vairāk nekā 500 pārbaužu ar mērķi atklāt iespējamos likumpārkāpumus, kurus varētu būt izdarījuši Jehovas liecinieki. Turpmākajos mēnešos milicija atkārtoti pārtrauca miermīlīgas reliģiskās sapulces, ko Jehovas liecinieki rīkoja savās valstības zālēs un privātos mājokļos, un konfiscēja reliģisko literatūru un personīgās mantas. No valsts tika deportēti ārzemju juristi, kas palīdzēja lieciniekiem aizstāvēt savas tiesības, un viņiem tika aizliegts atgriezties.

 2009. gada 5. oktobrī uz valsts robežas netālu no Sanktpēterburgas muitnieki aizturēja bībeliskas literatūras kravu. Šī literatūra, kas bija iespiesta Vācijā, bija paredzēta daudzām Jehovas liecinieku draudzēm Krievijā. Kravu pārbaudīja speciālas Krievijas muitas nodaļas darbinieki, kas nodarbojas ar sevišķi bīstamas kontrabandas apkarošanu. Oficiālā dokumentā bija paskaidrots, ka šāda pārbaude ir veikta, jo literatūrā ”varbūt ir atrodamas reliģiska naida kurināšanas pazīmes”.

Drīz vajāšanas sasniedza kritisku punktu. Krievijas Federācijas Augstākā tiesa un Altaja Republikas Augstākā tiesa vairākas Jehovas liecinieku publikācijas, ieskaitot žurnālu Sargtornis, pasludināja par ekstrēmistiskām. Jehovas liecinieki iesniedza apelācijas, un starptautiskā sabiedrība pauda bažas par notikumu attīstību Krievijā, tomēr tas neko nemainīja. Minētie tiesu lēmumi šobrīd ir spēkā, un līdz ar to šīs bībeliskās publikācijas Krievijā ir aizliegts ievest un izplatīt.

Kā liecinieki reaģēja uz mēģinājumiem aptraipīt viņu reputāciju un ierobežot viņu darbību? Un ko šādi tiesu lēmumi nozīmē visu Krievijas iedzīvotāju reliģiskajai brīvībai?

Piektdien, 2010. gada 26. februārī, ap 160 tūkstošiem Jehovas liecinieku visā Krievijā sāka izplatīt īpašu bukletu ar nosaukumu Vai vēsture atkārtojas? Jautājums Krievijas iedzīvotājiem, kas bija iespiests 12 miljonos eksemplāru. Piemēram, Sibīrijā, Usoļjes-Sibirskas pilsētā, vairāki simti liecinieku izgāja ielās pussešos no rīta. Starp viņiem bija daži, kas 1951. gadā bija izsūtīti uz Sibīriju savas ticības dēļ. Nebīdamies 40 grādu sala, kampaņas dalībnieki šajā pilsētā izplatīja 20 tūkstošus bukletu.

Saistībā ar trīs dienas ilgo bukleta izplatīšanas kampaņu Jehovas liecinieki Maskavā sarīkoja preses konferenci. Viens no uzaicinātajiem dalībniekiem bija Cilvēktiesību institūta eksperts Ļevs Levinsons. Viņš sniedza īsu pārskatu par Jehovas liecinieku bezjēdzīgajām vajāšanām nacistiskajā Vācijā un Padomju Savienībā un viņu vēlāko reabilitāciju. Ļ. Levinsons sacīja: ”Visas reliģiskās konfesijas, kas padomju laikā tika represētas, ar  prezidenta Jeļcina rīkojumu tika atzītas par reabilitētām. Viss, kas tām bija atņemts, bija jāatdod atpakaļ. Jehovas lieciniekiem Padomju Savienībā nebija nekāda sevišķa īpašuma, bet viņiem tika atdots viņu labais vārds.”

Viņu labo vārdu atkal cenšas aptraipīt. ”Tajā pašā valstī, kas izteica savu nožēlu, šos cilvēkus atkal pakļauj pilnīgi nepamatotām vajāšanām,” atzīmēja Ļ. Levinsons.

Vai bukleta izplatīšanas kampaņa sasniedza savu mērķi? Ļ. Levinsons sacīja: ”Pa ceļam uz konferenci metro es redzēju cilvēkus, kas sēdēja un lasīja nelielu bukletu, ko Jehovas liecinieki šodien izdala visā Krievijā. ..cilvēki sēž un lasa, lasa ļoti uzmanīgi.” * Lūk, daži gadījumi.

Krievijas vidienē kādā reģionā, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, padzīvojusi sieviete paņēma bukletu un vaicāja, par ko tajā ir rakstīts. Kad viņai paskaidroja, ka bukletā skarts jautājums par cilvēku tiesībām un brīvībām Krievijā, viņa iesaucās: ”Beidzot kāds tam pievērš uzmanību! Šajā ziņā Krievijā ir atgriezušies vecie laiki, kā Padomju Savienībā. Paldies jums! Malači!”

Čeļabinskā kāda sieviete, kurai liecinieki piedāvāja bukletu, teica: ”Man jau to iedeva, un es to izlasīju. Esmu pilnībā jūsu pusē. Nezinu nevienu citu reliģiju, kas tik organizēti aizstāvētu savu ticību. Man patīk, ka jūs tik kārtīgi ģērbjaties un vienmēr esat taktiski. Var redzēt, ka jums ir stingra pārliecība. Manuprāt, Dievs ir ar jums.”

 Sanktpēterburgā kādam vīrietim, kas jau bija saņēmis bukletu, liecinieki pavaicāja, vai viņam tas patika. ”Jā,” viņš atbildēja. ”Kad es lasīju, man skudriņas skrēja pa muguru, un es pat apraudājos. Mana vecmāmiņa bija represēta, un viņa man daudz stāstīja par cilvēkiem, ar kuriem kopā bija atradusies ieslodzījumā. Daudzi bija noziedznieki, bet bija arī nevainīgi cilvēki, kas bija ieslodzīti savas ticības dēļ. Domāju, ka visiem ir jāzina, kas notika, tāpēc tas, ko jūs darāt, ir pareizi.”

Jehovas liecinieki augstu vērtē brīvību, kas viņiem Krievijā ir bijusi pēdējos divus gadu desmitus. Tomēr viņi labi zina, cik viegli to var atņemt. Laiks rādīs, vai apmelojumu vilnis, kas šobrīd vēršas pret viņiem, nozīmē, ka Krievijā no jauna sākas drūms represiju periods.

Lai kas arī notiktu, Jehovas liecinieki ir apņēmības pilni turpināt savu darbu un sludināt Bībeles vēsti par mieru un cerību. Īpašajā bukletā ir uzsvērts: ”Represijas neko nepanāks. Mēs nepārtrauksim taktiski un ar cieņu runāt par Dievu Jehovu un viņa Rakstiem, Bībeli. (1. Pētera 3:15.) Mēs nepārstājām runāt, kad bija jāiztur nacistiskās Vācijas spiediens, mēs nepārstājām runāt pašos tumšākajos represiju gados mūsu zemē, un mēs nepārstāsim arī tagad. (Apustuļu darbi 4:18—20.)”