Kas spēj izskaidrot pravietojumus?

Maķedonijas Aleksandra laikā par pasaulē grūtāko mīklu tika uzskatīts Gordija mezgls. Tas, kurš šo sarežģīto mezglu prastu atraisīt, būtu nepārspēts gudrībā un varens savos iekarojumos. * Kā vēsta leģenda, Aleksandrs šo mīklu atrisināja ar vienu zobena cirtienu.

GADSIMTU gaitā daudz gudru vīru ir centušies ne vien atraisīt sarežģītus mezglus, bet arī atminēt mīklas, izskaidrot pravietojumus un pat paredzēt nākotni.

Tomēr lielākoties tas viņiem nav bijis pa spēkam. Piemēram, Babilonas gudrie nespēja izskaidrot uzrakstu, kas valdnieka Belsacara dzīru laikā brīnumainā veidā parādījās uz pils sienas. Vienīgi Daniēls, padzīvojušais Dieva Jehovas pravietis, kuram bija ”spējas sapņu un noslēpumu izskaidrošanā un mīklu uzminēšanā”, varēja atklāt pravietiskā vēstījuma nozīmi. (Daniēla 5:12.) Šis pravietojums, kas paredzēja Babilonijas impērijas krišanu, īstenojās tajā pašā naktī. (Daniēla 5:1, 4—8, 25—30.)

Kas ir pravietojums?

Pravietojums ir nākotnes notikumu paredzējums, kas darīts zināms pirms pašiem notikumiem. Patiess pravietojums ir vai nu rakstisks, vai mutisks vēstījums, ko ir iedvesmojis Dievs un kas atklāj Dieva gribu un nodomu. Bībelē ir atrodami pravietojumi par Mesijas parādīšanos un notikumiem viņa dzīvē, par ”šī laikmeta nobeigumu” un par Dieva spriedumiem. (Mateja 24:3; Daniēla 9:25.)

Nākotni mēģina paredzēt arī mūsdienu ”gudrie” — eksperti zinātnē, ekonomikā, medicīnā, politikā, vides aizsardzībā un neskaitāmās citās jomās. Lai gan daudzas viņu prognozes ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību gūst ievērojamu publicitāti un sabiedrība tās kāri uzņem, labākajā gadījumā tās ir pieredzes diktēti pieņēmumi un personiski viedokļi. Turklāt katram izteiktajam viedoklim vienmēr tiek likti pretī citi viedokļi un argumenti. Nākotnes paredzēšana līdzinās staigāšanai pa plānu ledu.

Patiesu pravietojumu avots

Bet kas ir patiesu pravietojumu autors, un kas tos var izskaidrot? Apustulis Pēteris rakstīja: ”Neviens Rakstu pravietojums nav radies, personiski kaut ko skaidrojot.” (2. Pētera 1:20.) Šajā pantā ar frāzi ”kaut ko skaidrojot” ir tulkots sengrieķu valodas vārds, kas nozīmē ”risināšana, atklāšana” un ietver sevī domu, ka ”tas, kas tiek atšķetināts jeb atbrīvots, pirms tam ir bijis sasiets”. Kādā Bībeles izdevumā Pētera vārdi ir tulkoti burtiski: ”Neviens Rakstu pravietojums nav [cēlies] no personiskas.. atšķetināšanas.” (The Amplified New Testament.)

Iztēlojieties jūrnieku, kas prasmīgi sasien virvi sarežģītā mezglā. Kad mezgls ir sasiets, cilvēks, kam nav vajadzīgās pieredzes, redz mezglā savīto virvi, bet nezina, kā to atraisīt. Tāpat arī cilvēki redz pašreizējās  tendences, kas nenoliedzami ietekmēs nākotni, taču viņi nevar droši paredzēt notikumu attīstību.

Senatnē tādi Dieva iedvesmoti pravieši kā Daniēls nemēģināja paši analizēt sava laika notikumus un tad nākt klajā ar pravietojumu, kurā būtu izskaidrota nākotne. Ja viņi to būtu darījuši un pēc tam būtu centušies attiecīgi ietekmēt notikumu gaitu, viņu pravietojumi tik un tā būtu vienīgi viņu iztēles auglis. Tie būtu cilvēku paredzējumi — prognozes, kas balstītas uz nedrošiem pamatiem. Turpretī Pēteris paskaidroja: ”Pravietojumi nekad nav izteikti pēc cilvēku pašu gribas, bet cilvēki, svētā gara vadīti, ir runājuši to, kas nāca no Dieva.” (2. Pētera 1:21.)

”Vai Dievam nepiederas izskaidrot?”

Aptuveni pirms 3700 gadiem Ēģiptē divi cilvēki atradās cietumā, un kādu nakti viņi redzēja katrs savu sapni. Nevarēdami sazināties ar savas zemes gudrajiem, viņi sacīja Jāzepam, kas arī bija ieslodzīts cietumā: ”Mēs redzējām sapni, bet nav neviena, kas to izskaidrotu.” Jāzeps bija Dieva kalps, un viņš aicināja abus vīriešus izstāstīt savus sapņus, teikdams: ”Vai Dievam nepiederas izskaidrot?” (1. Mozus 40:8.) Tikai Dievs Jehova spēj izskaidrot pravietojumus, gluži kā pieredzējis jūrnieks var atsiet sarežģītus mezglus. Galu galā Dievs ir šo pravietojumu autors. Tāpēc ir loģiski vērsties tieši pie viņa, lai noskaidrotu pravietojumu nozīmi. Jāzeps gluži pamatoti deva visu godu Dievam.

Bet kā Dievs palīdz saprast pravietojumus? Tas notiek vairākos veidos. Daži Bībeles pravietojumi ir pierakstīti kopā ar to piepildījumu. Tos ir salīdzinoši viegli saprast — tie ir kā mezgli, kurus jūrnieks palīdz atsiet. (1. Mozus 18:14; 21:2.)

Savukārt citus pravietojumus var saprast un atšķetināt, izpētot kontekstu. Pravietis Daniēls parādībā redzēja, kā ”sprogains āzis”, kuram bija ”uz pieres visai stalts rags”, nobadīja ”aunu ar diviem ragiem”. Kontekstā ir paskaidrots, ka auns ar diviem ragiem attēlo ”mēdiešu un persiešu ķēniņus”, bet āzis — ”grieķu ķēniņu”. (Daniēla 8:3—8, 20—22.) Vairāk nekā 200 gadu vēlāk ”lielais rags”, Maķedonijas Aleksandrs, uzsāka karagājienu pret Persiju. Kā rakstīja ebreju vēsturnieks Josefs Flāvijs, tad, kad Aleksandra karaspēks nonāca līdz Jeruzālemei, ebreji viņam esot parādījuši šo pravietojumu un karavadonis esot atzinis, ka tajā ir runa par viņu.

Dievs Jehova palīdz izprast pravietojumus vēl kādā veidā. Uzticīgo Dieva kalpu Jāzepu vadīja svētais gars, tāpēc viņš spēja saprast sapņus, ko viņam atstāstīja abi ieslodzītie. (1. Mozus 41:38.) Kad Dieva kalpi mūsdienās nav droši par kāda pravietojuma nozīmi, viņi lūdz Dievam viņa garu un tad rūpīgi iedziļinās viņa iedvesmotajos Rakstos. Jehovas vadībā viņi var atrast Bībeles pantus, kas palīdz izprast pravietojumu. Skaidrojums nenāk brīnumainā veidā no cilvēkiem, bet gan no Dieva, jo pravietojuma nozīme tiek atklāta ar viņa gara un viņa Rakstu starpniecību. Skaidrojums nebalstās uz cilvēku prognozēm, kas tapušas neatkarīgi no Bībeles. (Apustuļu darbi 15:12—21.)

Dievs arī nosaka to, kad viņa uzticīgie kalpi uz zemes saprot pravietojumus: pirms to īstenošanās, īstenošanās brīdī vai pēc to piepildīšanās. Tā kā Dievs ir tas, kurš pravietojumus ir ”sasējis”, viņš tos ”atraisa” īstajā brīdī — paša noteiktajā laikā.

Jāzeps abu ieslodzīto sapņus izskaidroja trīs dienas pirms to piepildīšanās. (1. Mozus 40:13, 19.) Vēlāk, kad Jāzeps stājās varenā faraona priekšā, lai izskaidrotu viņa sapņus, bija jāsākas septiņiem pārticības gadiem. Ar Dieva gara palīdzību Jāzeps atklāja faraona sapņu nozīmi, tāpēc bija iespējams sagatavoties  pravietotās bagātās ražas ievākšanai. (1. Mozus 41:29, 39, 40.)

Ir arī pravietojumi, ko Dieva kalpi pilnībā saprot tikai tad, kad tie jau ir īstenojušies. Par daudziem notikumiem Jēzus dzīvē bija pravietots vairākus gadsimtus pirms viņa dzimšanas, bet mācekļi šos pravietojumus līdz galam saprata tikai pēc viņa augšāmcelšanas. (Psalms 22:19; 34:21; Jāņa 19:24, 36.) Bet, saskaņā ar Daniēla grāmatas 12. nodaļas 4. pantu, daži pravietojumi tika ”apzīmogoti.. līdz pēdējam beigu laikam”, kad, kā Daniēls norādīja, ”atziņas vairosies”. Mēs dzīvojam laikā, kad šie pravietojumi īstenojas. *

Bībeles pravietojumi un jūs

Jāzeps un Daniēls sava laika ievērojamāko valdnieku priekšā izteica pravietiskas vēstis, kas attiecās uz varenām tautām un valstīm. Kristieši pirmajā gadsimtā savu laikabiedru vidū pārstāvēja pravietojumu autoru Dievu Jehovu, un viņu vēsts nesa svētības visiem, kas uz to atsaucās.

Mūsdienās Jehovas liecinieki visā pasaulē sludina pravietisku vēsti — labo vēsti par Dieva valstību — un dara zināmu cilvēkiem, ka patlaban īstenojas Jēzus pravietojums par ”šī laikmeta nobeigumu”. (Mateja 24:3, 14.) Vai jūs zināt, kas tas ir par pravietojumu un kā tā īstenošanās ietekmēs jūs? Jehovas liecinieki labprāt jums paskaidros šo pravietojumu, kas ir viens no iespaidīgākajiem pravietojumiem visā Bībelē.

[Zemsvītras piezīmes]

[Attēli 12., 13. lpp.]

Gan Jāzeps, gan Daniēls, skaidrojot pravietojumus, deva godu Dievam