”Gudrais paredz nelaimi un paglābjas, bet neprātīgie drāžas taisni tai cauri un dabū ciest,” ir teikts Bībelē. (Salamana Pamācības 22:3.) Šo principu var attiecināt uz dabas katastrofām. Ja ir izskanējis brīdinājums par gaidāmu vulkāna izvirdumu, iespējamiem plūdiem vai tuvojošos viesuļvētru, saprātīgs cilvēks no bīstamās zonas evakuēsies uz drošāku vietu. Dzīvība ir daudz vērtīgāka nekā māja un mantas.

Dažiem varbūt ir iespēja pārcelties uz dzīvi citur, projām no bīstamās vietas. Kādā avotā ir teikts: ”Katastrofu risks ir īpaši augsts noteiktos ģeogrāfiskos reģionos. Visaugstākā riska zonā ir pavisam maza daļa Zemes virsmas, un postošākās katastrofas lielākoties ir gaidāmas tieši šajās vietās.” To var teikt, piemēram, par zemām piekrastes joslām un par reģioniem, kas atrodas ap tektoniskajām lūzuma zonām. Ja jūsu dzīvesvietā pastāv katastrofas draudi, jūs varat krietni samazināt risku pieredzēt dabas stihiju, pārceļoties uz kādu drošāku vietu.

Par spīti visiem piesardzības pasākumiem jūs negaidīti var piemeklēt kāda nelaime. Jūs sevi lielā mērā varat pasargāt, ja jau iepriekš būsiet sagatavojušies. Arī tas ir saskaņā ar tikko citētajiem vārdiem no Salamana Pamācību grāmatas. Vai jūs esat sagatavojuši ārkārtas situāciju komplektu? Izdevumā 1-2-3 of Disaster Education ir ieteikts tajā iekļaut šādas lietas: pirmās palīdzības aptieciņu, dzeramo ūdeni, ilgstoši uzglabājamu pārtiku un svarīgus dokumentus. Tāpat būtu noderīgi pārrunāt ar savu ģimeni, kādas nelaimes varētu notikt un kā katrā gadījumā rīkoties.

Tas var palīdzēt jebkurā situācijā. Bībelē Dievs ir saukts par ”līdzjūtības Tēvu un visa mierinājuma Dievu, kas mūs mierina visās mūsu bēdās”. Citā pantā viņš ir dēvēts par ”Dievu, kas mierina nomāktos”. (2. Korintiešiem 1:3, 4; 7:6.)

Dievs labi zina, ko pieredz cilvēki, kuri paļaujas uz viņu. Viņš ir mīlošs un sniedz cilvēkiem uzmundrinājumu un stiprinājumu visdažādākajos veidos. (1. Jāņa 4:8.) Jebkādos apstākļos var palīdzēt lūgšanas — nevis par to, lai notiek brīnums, bet gan par to, lai  Dievs dod savu vareno svēto garu. Tiem, kas ir nonākuši grūtībās, svētais gars var palīdzēt atsaukt prātā mierinošus un stiprinošus Bībeles fragmentus. Dievam uzticīgie kalpi var justies gluži kā senās Izraēlas ķēniņš Dāvids, kas rakstīja: ”Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalms 23:4.)

Pirmajā gadsimtā kristietis, vārdā Agabs, kas bija pravietis, pasludināja, ka ”pār visu apdzīvoto zemi nāks liels bads”, un ”Klaudija laikā tā arī notika”. Bads īpaši smagi skāra daudzus Jēzus mācekļus Jūdejā. Ko darīja kristieši citās zemēs, kad viņi uzzināja par savu ticības biedru bēdām? Bībelē ir stāstīts: ”Mācekļi apņēmās sūtīt palīdzību brāļiem, kas dzīvoja Jūdejā, — cik kurš varēja atļauties.” (Apustuļu darbi 11:28, 29.) Viņi ar mīlestību atsaucās uz ticības biedru vajadzībām, nosūtīdami tiem palīdzību.

Mūsdienās Dieva kalpi rīkojas līdzīgi, kad notiek lielas nelaimes. Jehovas liecinieki ir pazīstami ar to, ka sniedz palīdzību ticības biedriem. Piemēram, kad 2010. gada 27. februārī spēcīga zemestrīce satricināja Čīli, Jehovas liecinieki īsā laikā parūpējās par cietušajiem. Karla, kuras māju noslaucīja cunami, stāstīja: ”Bija mierinoši un uzmundrinoši redzēt, ka jau nākamajā dienā no citām vietām ieradās [Jehovas liecinieki], lai mums palīdzētu. Nav šaubu, ka Jehova mūs mierināja ar šo brīvprātīgo palīgu starpniecību. Es jutos mīlēta un aizsargāta.” Viņas vectēvs, kas nav Jehovas liecinieks, redzēja, kā tika sniegta palīdzība. Viņš sacīja: ”Šī aina pilnībā atšķiras no tā, ko gadu gaitā esmu vērojis savā baznīcā.” Redzētais pamudināja viņu lūgt Jehovas lieciniekus mācīt viņam Bībeli.

Tādu cilvēku sabiedrība, kuri mīl Dievu, grūtos brīžos var dot ļoti daudz. Bet vai kādreiz pienāks laiks, kad uz zemes vairs nenotiks katastrofas? Palūkosimies, kas par šo jautājumu teikts Bībelē.