”Neilgi pēc tam, kad nomira mans tēvs, vīrs man pavēstīja, ka viņam ir cita sieviete,” atcerējās Dženeta. ”Pēc dažām dienām viņš paņēma savas mantas un, pat neatvadījies, aizgāja no manis un mūsu diviem bērniem.” Dženetai izdevās atrast darbu, taču viņas alga nebija pietiekami liela, lai nomaksātu kredītu par māju. Bet materiālās grūtības nebija vienīgās, ar ko viņa saskārās. Viņa stāstīja: ”Uz maniem pleciem uzgūlās tik daudz pienākumu, ar kuriem man bija jātiek galā vienai pašai, ka es jutu — tas iet pāri maniem spēkiem. Mani nomāca vainas apziņa, ka es nespēju sagādāt saviem bērniem to, ko citi vecāki sagādā savējiem. Es joprojām raizējos par to, ko citi domā par mani un maniem bērniem. Varbūt viņiem liekas, ka es neesmu darījusi visu, lai glābtu savu laulību?”

Kas Dženetai palīdz cīnīties ar negatīvajām izjūtām un stiprināt attiecības ar Dievu? Tās ir lūgšanas. ”Visgrūtāk ir naktīs, kad iestājas klusums un es esmu palikusi viena ar savām raižpilnajām domām. Tad es lūdzu Dievu un lasu Bībeli, un pēc tam man parasti izdodas aizmigt. Vieni no maniem mīļākajiem Bībeles pantiem atrodas Vēstulē filipiešiem — tas ir 4. nodaļas 6. un 7. pants: ”Ne par ko neraizējieties, bet it visā dariet savus lūgumus zināmus Dievam lūgšanās un karstās lūgsnās līdz ar pateicību, un Dieva miers, kas pārspēj visu sapratni, sargās jūsu sirdi un prātu.” Es daudz nakšu esmu pavadījusi karstās lūgšanās, un es esmu izjutusi Jehovas dāvāto mieru.”

Jēzus mierinošie vārdi, ko viņš teica savā Kalna runā, attiecas uz jebkādām raizēm: ”Dievs, jūsu Tēvs, zina, kas jums ir vajadzīgs, pirms jūs viņu lūdzat.” (Mateja 6:8.) Ir svarīgi, lai mēs Dievam uzticētu savas raizes. Lūgšanas ir galvenais veids, kā mēs varam ”tuvoties Dievam”. Ko mēs no tā gūsim? ”Viņš tuvosies” mums. (Jēkaba 4:8.)

 Lūgšanas mums sniedz kaut ko vairāk nekā tikai atvieglojumu, ko izjūtam tāpēc, ka esam izkratījuši savu sirdi. Jehova, kas ”uzklausa lūgšanas”, arī rīkojas to labā, kas ticībā lūdz viņu. (Psalms 65:3.) Tāpēc Jēzus mācīja saviem sekotājiem, ka ”vienmēr vajag lūgt Dievu un nekad nevajag nolaist rokas”. (Lūkas 18:1.) Mums jālūdz Dievam vadība un palīdzība, paļaujoties, ka viņš mūs atalgos par mūsu ticību. Mums nav jāšaubās par to, ka viņš vēlas un spēj rīkoties mūsu labā. ”Pastāvīgi lūdzot Dievu”, mēs apliecinām patiesu ticību. (1. Tesalonikiešiem 5:17.)

Lai iegūtu ticību, noteikti ir ”jāiepazīst Dievs”. (Jāņa 17:3.) Pirmām kārtām to var darīt, uzzinot Dieva domas, kas ietvertas Bībelē. No Bībeles mēs uzzinām, ka viņš redz ikvienu no mums un vēlas mums palīdzēt. Bet, lai iegūtu īstu ticību, nepietiek tikai zināt kaut ko par Dievu — ir jāveido ar viņu draudzība, kuras pamatā ir dziļa cieņa pret viņu. Tāpat kā attiecībās ar cilvēkiem, arī attiecībās ar Dievu ciešu draudzību nevar izveidot vienas dienas laikā. Mūsu ticība augs, kad uzzināsim par Dievu aizvien vairāk, ”darīsim to, kas viņam patīk”, un redzēsim, kā viņš mūs atbalsta. (2. Korintiešiem 10:15; Jāņa 8:29.) Tieši šāda ticība palīdz Dženetai tikt galā ar raizēm.

Viņa stāstīja: ”Manu ticību īpaši stiprināja tas, ka es izjutu Jehovas atbalstu ik dienas. Daudz reižu mēs pieredzējām netaisnību, ko šķita neiespējami izturēt. Mēs bieži lūdzām Jehovu, un viņš allaž parādīja risinājumu, kādu es pati nekad nebūtu iedomājusies. Kad es viņam lūgšanā pateicos, es pārdomāju, cik daudz viņš ir darījis manā labā. Viņš vienmēr īstajā brīdī ir nācis mums talkā. * Turklāt viņš man ir dāvājis labus draugus, kas ir īsti kristieši, — viņi nekad mani nepieviļ un ir labs paraugs maniem bērniem.

Es saprotu, kāpēc Jehova ”ienīst šķiršanu”, kā var lasīt Maleahija 2:16 *. Dzīvesbiedra neuzticība ir pati lielākā nodevība, kādu vien var pieredzēt. Kopš vīra aiziešanas ir pagājuši vairāki gadi, bet es joprojām brīžiem jūtu lielu iekšēju tukšumu. Tādās reizēs es cenšos palīdzēt kādam citam, un galu galā tas palīdz man pašai.” Ņemot vērā Bībeles padomu nenorobežoties no citiem, Dženeta ir spējusi mazināt savas raizes. * (Salamana Pamācības 18:1.)

”Vislielāko mierinājumu man sniedz apziņa, ka Dievs ir ”bāriņu tēvs un atraitņu aizstāvis”. Viņš nekad mūs nepametīs, kā to izdarīja mans vīrs,” teica Dženeta. (Psalms 68:6.) Dženeta zina, ka Dievs cilvēkiem neuzsūta nelaimes, lai tos pārbaudītu. Viņš mums dāsni dod gudrību un ”neparastu spēku”, kas palīdz tikt galā ar raizēm. (Jēkaba 1:5, 13; 2. Korintiešiem 4:7.)

Bet ko iesākt, ja raizes mums sagādā personiskā drošība?