1. Laiku 11:1—47

  • Visi izraēlieši svaida Dāvidu par ķēniņu (1—​3)

  • Dāvids ieņem Cionu (4—​9)

  • Dāvida varonīgie karotāji (10—​47)

11  Vēlāk izraēlieši sapulcējās pie Dāvida Hebronā+ un sacīja: ”Mēs ar tevi esam viena miesa un asinis!*+  Agrāk, kad Sauls bija ķēniņš, tu biji tas, kurš vadīja izraēliešus karagājienos.+ Un Jehova, tavs Dievs, tev teica: ”Tu ganīsi manu tautu Izraēlu, un tu būsi izraēliešu vadonis.””+  Kad visi izraēliešu vecākie bija atnākuši pie ķēniņa uz Hebronu, Dāvids tur Jehovas priekšā noslēdza ar viņiem vienošanos, un viņi svaidīja* Dāvidu par Izraēla ķēniņu,+ kā Jehova ar Samuēla starpniecību bija teicis.+  Dāvids ar Izraēla vīriem devās uz Jeruzālemi, tas ir, Jebūsu,+ kur dzīvoja jebūsieši.+  Jebūsas iedzīvotāji Dāvidu izsmēja: ”Te tu iekšā netiksi!”+ Taču Dāvids ieņēma Cionas+ cietoksni, un tagad to sauc par Dāvida pilsētu.+  Toreiz Dāvids sacīja: ”Kurš pirmais uzbruks jebūsiešiem, tas kļūs par karaspēka virspavēlnieku!” Joābs,+ Cerūjas dēls, uzbruka pirmais un kļuva par virspavēlnieku.  Dāvids apmetās cietoksnī, tāpēc to nosauca par Dāvida pilsētu.  Viņš būvēja pilsētu visapkārt, sākot no Millo*, bet Joābs atjaunoja pārējo pilsētas daļu.  Tā Dāvids kļuva arvien varenāks,+ un Jehova, karapulku Pavēlnieks,* bija ar viņu. 10  Šie ir Dāvida varonīgo karotāju vadoņi, kas kopā ar visiem izraēliešiem atbalstīja Dāvida varu, lai palīdzētu viņam kļūt par ķēniņu, kā Jehova Izraēlam bija apsolījis.+ 11  Šie ir Dāvida varonīgie karotāji: Jašobeāms,+ hahmonieša dēls, galvenais no trijiem.+ Reiz viņš ar šķēpu nodūra 300 vīru.+ 12  Nākamais pēc viņa bija Eleāzars,+ ahohieša+ Dodo dēls, viens no trim varonīgajiem karotājiem. 13  Viņš bija kopā ar Dāvidu pie Pas-Dammīmas,+ kur filistieši bija sapulcējušies kaujai. Tur bija miežu lauks, un izraēliešu karavīri bēga no filistiešiem, 14  bet viņš nostājās lauka vidū un to nosargāja, nogalinādams filistiešus, un tā Jehova sagādāja lielu uzvaru.+ 15  Trīs no trīsdesmit vadoņiem aizgāja uz klintīm, uz Adullāmas alu+ pie Dāvida, bet filistiešu karapulks bija uzcēlis nometni Refajiešu ielejā.+ 16  Dāvids atradās savā patvērumā kalnos, bet Betlēmē bija izvietota filistiešu karaspēka vienība, 17  un Dāvids izteica vēlēšanos: ”Kaut es varētu padzerties ūdeni no akas pie Betlēmes+ vārtiem!” 18  Tad tie trīs ielauzās filistiešu nometnē, pasmēla ūdeni no akas pie Betlēmes vārtiem un atnesa to Dāvidam. Taču viņš atteicās to dzert un Jehovas priekšā izlēja ūdeni zemē. 19  Dāvids izsaucās: ”Lai mans Dievs nemūžam nepieļauj, ka es kaut ko tādu darītu! Es nedzeršu šo vīru asinis, kuri riskēja ar savu dzīvību!+ Jo viņi taču netaupīja savu dzīvību, lai atnestu šo ūdeni.” Tāpēc viņš negribēja to dzert. Lūk, ko paveica Dāvida trīs varonīgie karotāji. 20  Abišajs,+ Joāba+ brālis, bija citas karotāju trijotnes galva. Viņš ar šķēpu nodūra 300 vīru, un viņš bija tikpat slavens kā pirmie trīs.+ 21  Savā trijotnē Abišajs bija pats ievērojamākais, un viņš bija abu pārējo komandieris, tomēr pirmie trīs bija par viņu pārāki. 22  Benāja,+ Jojadas dēls, drosmīgs vīrs, veica daudz varoņdarbu Kabceēlā.+ Viņš nonāvēja divus moābieša Ariēla dēlus, un dienā, kad bija uzsnidzis sniegs, viņš nokāpa bedrē un nogalināja lauvu.+ 23  Viņš nonāvēja arī milzīga auguma ēģiptieti, kas bija piecas olektis* garš.+ Ēģiptietis bija bruņojies ar šķēpu, resnu kā audēja riestava*,+ bet Benāja izgāja pret viņu ar nūju, izrāva šķēpu viņam no rokas un nodūra ēģiptieti ar viņa paša šķēpu.+ 24  To visu paveica Benāja, Jojadas dēls, un viņš bija tikpat slavens kā trīs varonīgie karotāji. 25  Viņš bija ievērojamāks par tiem trīsdesmit, tomēr pirmie trīs bija par viņu pārāki.+ Dāvids viņu iecēla par savas miesassardzes priekšnieku. 26  Varonīgie karotāji bija: Asahēls,+ Joāba brālis; Elhānāns, betlēmieša Dodo dēls;+ 27  harorietis Šammots; pelonietis Helecs; 28  Īra,+ tekojieša Ikēša dēls; anātotietis Abiezers;+ 29  hūšietis Sibehajs;+ ahohietis Īlajs; 30  netofietis Maharajs;+ Hēleds,+ netofieša Baānas dēls; 31  Itajs, benjamīniešu+ Gibeas iedzīvotāja Rībaja dēls; piratonietis Benāja; 32  Hūrajs no Gaaša+ apkaimes ielejām; Abiēls no Bēt-Aravas; 33  bahūrīmietis Azmāvets; šaalbonietis Eljahba; 34  gizonieša Hāšēma dēli; Jonatāns, harārieša Šāges dēls; 35  Ahiāms, harārieša Sāhāra dēls; Elifals, Ūra dēls; 36  meherātietis Hēfers; pelonietis Ahija; 37  karmelietis Hecro; Naarajs, Ezbaja dēls; 38  Joēls, Nātāna brālis; Mibhārs, Hagrija dēls; 39  amonietis Celeks; beērotietis Nahrajs, Joāba, Cerūjas dēla, ieroču nesējs; 40  jetrietis Īra; jetrietis Gārēbs; 41  hetietis Ūrija;+ Zābāds, Ahlāja dēls; 42  Adina, rūbenieša Šīzas dēls, rūbeniešu vadonis, un kopā ar viņu 30 vīru; 43  Hānāns, Maahas dēls; mitnietis Jošafats; 44  aštārotietis Uzija; Šāma un Jeiēls, aroērieša Hotāma dēli; 45  Jediaēls, Šimrija dēls, un viņa brālis tīcietis Joha; 46  mahavietis Eliēls; Jerībajs un Jošavja, Elnaama dēli; moābietis Jitma; 47  Eliēls; Obeds un mecobajietis Jaasiēls.

Zemsvītras piezīmes

Burt. ”Mēs esam tavs kauls un tava miesa!”.
Iesp., tā bija cietoksnim līdzīga būve.
Sk. ”karapulku Pavēlnieks” skaidrojošajā vārdnīcā.
2,2 m. Sk. pielikumu B14.
Steļļu daļa, resns bomis, uz kura tina velku diegus vai audumu.