1. Mozus 34:1—31
34 Jēkaba meita Dīna, ko viņam bija dzemdējusi Lea,+ mēdza iet ciemos pie vietējām meitenēm.+
2 Viņu ievēroja Šehems, tās zemes vadoņa hivieša+ Hamora dēls, un tas viņu sagrāba un izvaroja.
3 Viņš pieķērās Jēkaba meitai Dīnai, iemīlēja meiteni un runāja ar to maigi*.
4 Tad Šehems teica savam tēvam Hamoram:+ ”Dabū viņu man par sievu.”
5 Kad Jēkabs uzzināja, ka Šehems ir licis negodā viņa meitu Dīnu, viņa dēli bija ganībās pie lopiem, un līdz dēlu pārnākšanai Jēkabs cieta klusu.
6 Šehema tēvs Hamors gāja runāt ar Jēkabu,
7 bet Jēkaba dēli, izdzirdējuši par notikušo, atgriezās no ganībām. Viņi bija sašutuši un nikni, jo Šehems bija apkaunojis Izraēlu, gulēdams ar Jēkaba meitu.+ Neko tādu nedrīkstēja darīt!+
8 Hamors viņiem teica: ”Mans dēls Šehems ir iemīlējies jūsu meitā. Lūdzu, dodiet viņu tam par sievu
9 un saradojieties ar mums. Dodiet mums savas meitas un ņemiet sev mūsējās.+
10 Dzīvojiet kopā ar mums! Mūsu zeme ir jūsu priekšā: mājojiet te un tirgojieties, palieciet pie mums uz dzīvi!”
11 Savukārt Šehems Dīnas tēvam un brāļiem sacīja: ”Kaut es rastu jūsu labvēlību! Es jums došu, ko vien jūs gribēsiet.
12 Lai cik lielu līgavas izpirkšanas maksu un dāvanu+ jūs no manis prasītu, es jums došu visu, ko teiksiet, tikai ļaujiet man viņu precēt.”
13 Bet Jēkaba dēli Šehemam un viņa tēvam Hamoram atbildēja ar viltu, jo Šehems bija licis negodā viņu māsu Dīnu.
14 ”Mēs tā nevaram darīt,” viņi teica, ”mēs nevaram izprecināt savu māsu neapgraizītam vīrietim,+ jo tas mums būtu apkaunojums.
15 Mēs piekritīsim tikai tādā gadījumā, ja jūs kļūsiet kā mēs un apgraizīsiet visus jūsu vīriešus.+
16 Tad mēs dosim jums savas meitas un ņemsim sev jūsējās, dzīvosim ar jums kopā un kļūsim par vienu tautu.
17 Bet, ja jūs nebūsiet ar mieru un netiksiet apgraizīti, mēs ņemsim savu māsu* un dosimies projām.”
18 Hamoram+ un Šehemam+ viņu vārdi bija pa prātam,
19 un jauneklis nekavējoties darīja, kā viņi bija teikuši,+ jo viņam patika Jēkaba meita. Viņš bija pats godājamākais visā sava tēva dzimtā.
20 Hamors un Šehems, aizgājuši pie pilsētas vārtiem, uzrunāja savas pilsētas vīrus:+
21 ”Tie ļaudis ir miermīlīgi noskaņoti pret mums. Lai viņi dzīvo un tirgojas šajā zemē, jo tā ir gana plaša — vietas pietiks visiem. Mēs ņemsim par sievām viņu meitas un dosim viņiem mūsējās.+
22 Bet viņi ir gatavi dzīvot ar mums kopā, lai mēs kļūtu par vienu tautu, tikai tādā gadījumā, ja mūsu vīrieši tiks apgraizīti tāpat kā viņi.+
23 Visa viņu bagātība, kā lopi, tā pārējā manta, — vai tā nebūs mūsu? Piekritīsim viņu nosacījumam, lai viņi dzīvotu kopā ar mums.”
24 Tad visi, kas pulcējās pie pilsētas vārtiem, paklausīja Hamoram un viņa dēlam Šehemam, un visi pilsētas vīrieši tika apgraizīti.
25 Bet trešajā dienā, kad tie joprojām cieta sāpes, divi Jēkaba dēli, Simeons un Levijs, Dīnas brāļi,+ paņēma savus zobenus, ieradās pilsētā, kur neviens neko ļaunu nenojauta, un nogalināja visus vīriešus.+
26 Viņi ar zobenu nonāvēja Hamoru un viņa dēlu Šehemu, paņēma no Šehema nama Dīnu un aizgāja.
27 Pārējie Jēkaba dēli, atnākuši un ieraudzījuši nogalinātos, izlaupīja pilsētu, jo tur viņu māsa bija likta negodā.+
28 Viņi aizdzina pilsētas iedzīvotāju sīklopus, liellopus un ēzeļus un sagrāba visu, kas bija pilsētā un uz lauka.
29 Jēkaba dēli paņēma visu viņu mantu, aizveda gūstā viņu bērnus un sievas un izlaupīja namus.
30 Tad Jēkabs pārmeta Simeonam un Levijam:+ ”Jūs mani esat iegrūduši postā! Tagad šīs zemes iedzīvotāji, kanaānieši un perizieši, mani sīvi ienīst, bet mūsu ir maz. Tie sapulcēsies, uzbruks man un iznīcinās mani kopā ar visu manu saimi.”
31 Bet viņi atteica: ”Vai ar mūsu māsu drīkst apieties kā ar palaistuvi?”
