5. Mozus 32:1—52
32 ”Ieklausieties, debesis, — es runāšu!
Uzklausi, zeme, ko sacīšu!
2 Mana mācība līs kā lietus,mani vārdi lāsos kā rasa,kā lietutiņš pār zāli,kā lietavas pār zaļiem laukiem,
3 jo es vēstīšu Jehovas vārdu.+
Pasludiniet mūsu Dieva diženumu!+
4 Viņš ir Klints, pilnīgs ir viņa darbs,+jo visi viņa ceļi ir taisnīgi.+
Viņš ir uzticams Dievs,+ kurā nav netaisnības,+viņš ir taisns un patiess.+
5 Viņi turpretī dara ļaunu+ —tie nav viņa bērni, un vaina ir viņos pašos,+tie ir nelietīgi un sabojāti ļaudis*.+
6 Vai tā tev jāizturas pret Jehovu,+neprātīgā un negudrā tauta?+
Vai viņš nav tavs Tēvs, kas tevi ir radījis,+kas tevi ir veidojis un nostiprinājis?
7 Atceries senās dienas,apdomā bijušo paaudžu gadus.
Vaicā savam tēvam — viņš tev pateiks,+taujā sirmgalvjiem — viņi tev pastāstīs.
8 Kad Visaugstākais tautām iedalīja zemi,+kad viņš šķīra Ādama dēlus*,+viņš noteica robežas tautām,+ņemot vērā Izraēla dēlu skaitu.+
9 Jo Jehovas daļa ir viņa tauta,+Jēkabs ir viņa īpašums.+
10 Viņš to atrada tuksnesīgā zemē,+kailā tuksnesī, kur zvēri kauc.+
Viņš to aprūpēja, gādāja par to+un sargāja kā savu acuraugu.+
11 Kā ērglis steidzina putnēnus atstāt ligzdu,lidinās pār saviem mazuļiem,izplētis spārnus, paņem tosun nes uz saviem spārngaliem,+
12 tā Jehova viņu* veda;+sveša dieva ar viņu nebija.+
13 Mūsu Dievs to uzveda zemes augstienēs,+un tas ēda lauka ražu.+
Viņš to mieloja ar medu no klintsraga,ar eļļu no krama cietas klints,
14 ar sviestu no govīm un pienu no kazām,ar labākajām aitām,ar Basanas auniem un āžiem,ar leknākajiem kviešiem;+un tu dzēri vīnu, vīnogu asinis*.
15 Kad Ješurūns* aptaukojās, viņš sāka spārdīties —tu aptaukojies, uzblīdi un kļuvi resns —,+un tā viņš atstāja Dievu, kas viņu radījis,+viņš nicināja savas glābšanas Klinti,
16 saniknoja ar svešiem dieviem,+sadusmoja ar savām preteklībām.+
17 Tie upurēja dēmoniem, nevis Dievam,+dieviem, ko tie nepazina,jauniem dieviem, kas bija parādījušies nesen,dieviem, ko jūsu tēvi nepazina.
18 Tu aizmirsi Klinti,+ kas tevi ir radījusi,neturēji prātā Dievu, kas tev ir devis dzīvību.+
19 Kad Jehova to redzēja, viņš tos atmeta,+jo viņa dēli un meitas viņu sadusmoja.
20 Viņš teica: ”Es novērsīšos no tiem+un noraudzīšos, kas ar tiem notiks,jo tie ir izvirtuši ļaudis,+dēli, kam trūkst uzticības.+
21 Viņi mani ir saniknojuši, kalpodami tiem, kas nemaz nav dievi,+sadusmojuši ar saviem tukšajiem elkiem.+
Tāpēc es viņus padarīšu greizsirdīgus ar tiem, kas nemaz nav tauta,+sadusmošu ar neprātīgu tautu.+
22 No manām dusmām ir iedegusies uguns,+tās versme iesniegsies pat kapa* dziļumos.+
Tā aprīs zemi ar visu ražuun aizdedzinās kalnu pamatus.
23 Es vairošu viņu nelaimes,raidīšu uz viņiem visas savas bultas.
24 Bads viņus vārdzinās,+viņus mocīs drudzis un skars briesmīga iznīcība.+
Es viņiem uzsūtīšu plēsīgus zvērus+un indīgas čūskas*, kas putekļos lien.
25 Ārā — zobens, kas laupīs tiem bērnus,+iekšā — šausmas,+kas sagrābs jaunekli un jaunavu,zīdaini un sirmgalvi.+
26 Es būtu teicis: ”Es viņus izklīdināšu,likšu izzust viņu piemiņai ļaužu starpā,” —
27 bet negribu, ka ienaidnieki dižotos+un pretinieki nospriestu:+
”Mūsu spēks ir guvis virsroku,+ne jau Jehova to visu ir darījis!”
28 Izraēla tautai trūkst sajēgas,*tai nav nekādas saprašanas.+
29 Kaut viņi būtu gudri!+ Tad viņi būtu to pārdomājuši+un apsvēruši, kas viņus gaida.+
30 Kā var būt, ka viens vajā tūkstotiun divi liek bēgt desmit tūkstošiem?+ —Viņu Klints viņus ir pametusi,+Jehova viņus ir nodevis ienaidnieku varā.
31 (Pat mūsu ienaidnieki saprot,+ka viņu klints nav tāda kā mūsu Klints.)+
32 Šīs tautas vīnstīgas ir no Sodomas vīnogulāja,no Gomoras nogāzēm,+viņu vīnogas ir indes pilnas,to ķekari ir rūgti,+
33 viņu vīns ir čūsku inde,nāvējoša kobru inde.
34 Vai tas viss nav noglabāts pie manis,aizzīmogots manā krātuvē?+
35 Atriebība ir manā ziņā, es atmaksāšu,+tad viņu kāja slīdēs.+
Viņu posta diena ir tuvu,un tas, kas viņus gaida, steigšus tuvojas.”
36 Jehova tiesās savu tautu,+un viņam būs žēl savu kalpu,+kad viņš redzēs, ka to spēks ir zudis,ka ir palikuši tikai nožēlojamie un vārgie.
37 Tad viņš teiks: ”Kur ir viņu dievi+ —klints, pie kuras viņi meklēja glābiņu —,
38 dievi, kas ēda viņu upuru taukus*un dzēra viņu lejamo upuru vīnu?+
Lai tie nāk un palīdz jums,lai tie kļūst par jūsu patvērumu!
39 Saprotiet jel tagad, ka es esmu Dievs+un nav citu dievu bez manis!+
Es nonāvēju, un es daru dzīvu,+es ievainoju,+ un es dziedinu,+un neviens nevar izglābt no manas rokas.+
40 Es paceļu roku pret debesīmun zvēru: tik tiešām, ka es dzīvoju mūžīgi,+ —
41 kad es uztrīšu savu spožo zobenuun ķeršos pie tiesāšanas,+es atriebšos saviem pretiniekiem+un atmaksāšu tiem, kas mani nīst.
42 Manas bultas dzers asinis —nogalināto un gūstekņu asinis;mans zobens rīs miesu —ienaidnieku vadoņu galvas.”
43 Priecājieties, tautas, kopā ar viņa tautu,+jo viņš atriebs savu kalpu asinis,+atriebsies saviem pretiniekiem,+viņš attīrīs savas tautas zemi!”
44 Mozus un Hošea*,+ Nūna dēls, ļaužu priekšā runāja visus šīs dziesmas vārdus.+
45 Kad Mozus izraēliešiem bija pateicis visus šos vārdus,
46 viņš tiem sacīja: ”Ņemiet vērā manus brīdinājumus, ko šodien dzirdat,+ un māciet saviem bērniem rūpīgi pildīt visus bauslības vārdus.+
47 Jo tie nav tukši vārdi, bet gan jūsu dzīvība.+ Ja jūs tos ievērosiet, jūs ilgi dzīvosiet zemē, kas ir viņpus Jordānas un ko jūs ejat iemantot.”
48 Tajā pašā dienā Jehova Mozum teica:
49 ”Kāp Nebo kalnā,+ kas ir Abārīmā,+ Moāba zemē pretī Jērikai, un apskati Kanaāna zemi, ko es dodu izraēliešiem īpašumā.+
50 Pēc tam šajā kalnā, kurā tu būsi uzkāpis, tu nomirsi un piepulcēsies saviem tēviem, tāpat kā tavs brālis Ārons nomira Hora kalnā+ un piepulcējās saviem tēviem,
51 jo jūs bijāt man neuzticīgi izraēliešu vidū Cīna tuksnesī pie Kadešas, pie Merības ūdeņiem,+ — jūs neatzināt mani par svētu* izraēliešu priekšā.+
52 Šo zemi, ko es dodu izraēliešiem, tu redzēsi no tālienes, bet tajā neieiesi.”+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”paaudze”.
^ Vai, iesp., ”cilvēku dzimumu”.
^ T.i., Jēkabu.
^ Vai ”sulu”.
^ Noz. ”taisnais”. Pagodinošs Izraēla apzīmējums.
^ Vai ”rāpuļus”.
^ Vai, iesp., ”Izraēla tauta neuzklausa padomu”.
^ Vai ”labākos upurus”.
^ Tā sākotnēji sauca Jozuu. Hošea ir vārda Hošaja (”Jah izglābtais; Jah ir izglābis”) saīsināta forma.
^ Vai ”nepagodinājāt mani”.