Ecehiēla 22:1—31
22 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
2 ”Cilvēka dēls, vai esi gatavs pasludināt spriedumu šai asinskārajai* pilsētai+ un paziņot tai, kādas preteklības tā dara?+
3 Saki, ka Visaugstais Kungs Jehova saka tā: ”Ak, pilsēta, kas izlej savu ļaužu asinis,+ kuras laiks tuvojas+ un kas darina pretīgus elkus, lai sevi aptraipītu!+
4 Asinsizliešanas dēļ tu esi vainīga+ un pretīgo elku dēļ — netīra.+ Tu esi pasteidzinājusi savu galu, ir klāt tavs soda laiks. Tāpēc es tevi padarīšu par apsmieklu citām tautām, un par tevi zobosies visās zemēs.+
5 Tuvu un tālu par tevi smiesies,+ jo tavs vārds ir aptraipīts un tevī valda sajukums.
6 Izraēla vadoņi visi kā viens izmanto savu varu, lai izlietu asinis.+
7 Tavi ļaudis nicina tēvu un māti,+ apspiež ienācējus un nodara pārestības bāreņiem un atraitnēm.+
8 Tu nicini to, kas man svēts, un apgāni manus sabatus.+
9 Tevī mīt apmelotāji, kas slāpst pēc asinīm,+ tavi ļaudis ēd elku upurus kalnu svētnīcās un rīkojas neķītri.+
10 Tie stājas netikumīgos sakaros ar sava tēva sievu*+ un guļ ar sievieti, kas mēnešreižu dēļ ir netīra.+
11 Viens rīkojas pretīgi, pārkāpdams laulību ar cita sievu,+ otrs savā neķītrībā stājas sakaros ar savu vedeklu,+ vēl kāds guļ ar savu māsu, sava tēva meitu.+
12 Tie ņem kukuļus, lai izlietu asinis.+ Tu aizdod uz procentiem,+ iedzīvojies uz citu rēķina un izspied no tiem naudu,+ bet mani tu esi aizmirsusi. Tā paziņo Visaugstais Kungs Jehova.
13 Kā man riebjas tava negodīgā ceļā saraustā manta un asiņainie darbi!
14 Vai tava drosme nezudīs, vai tavas rokas paliks stipras tajā laikā, kad es tevi sodīšu?+ Es, Jehova, to esmu sacījis, un es to paveikšu!
15 Es izkaisīšu tavus ļaudis starp citām tautām, izklīdināšu tos svešās zemēs+ un darīšu galu tavai netīrībai.+
16 Tu būsi apkaunota citu tautu priekšā, un tev būs jāatzīst, ka es esmu Jehova.””+
17 Man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
18 ”Cilvēka dēls, Izraēla tauta manās acīs ir pārvērtusies par sārņiem. Visi izraēlieši ir kā varš, alva, dzelzs un svins kausējamā krāsnī, tie ir kļuvuši par sudraba sārņiem.+
19 Tādēļ Visaugstais Kungs Jehova saka: ”Tāpēc, ka jūs esat kļuvuši par sārņiem,+ es jūs savākšu kopā Jeruzālemē.
20 Kā sudrabu, varu, dzelzi, svinu un alvu saliek krāsnī, lai uzpūstu uguni un tos izkausētu, tā es savās dusmās un niknumā jūs savākšu kopā, uzpūtīšu uguni un jūs izkausēšu.+
21 Savācis jūs vienkopus, es jums uzpūtīšu sava niknuma versmi,+ un jūs šajā pilsētā izkusīsiet.+
22 Jūs izkusīsiet kā sudrabs kausējamā krāsnī. Tad jūs sapratīsiet, ka es, Jehova, esmu izlējis pār jums savas dusmas!””
23 Tad man atkal atskanēja Jehovas vēsts:
24 ”Cilvēka dēls, saki šai zemei: ”Tu esi zeme, kas netiks attīrīta, ko lietus neslacīs dusmu dienā.
25 Tavi pravieši ir sazvērējušies,+ tie ir kā rēcoši lauvas, kas plosa laupījumu.+ Viņi nogalina cilvēkus, sagrābj bagātību un dārgas mantas un daudz sieviešu atstāj atraitnēs.
26 Tavi priesteri pārkāpj manus likumus+ un apgāna to, kas man svēts.+ Viņi neatšķir svētu no nesvēta,+ nemāca, kas ir netīrs un kas — tīrs,+ neievēro manus sabatus un mani nonievā.
27 Tavi augstmaņi ir kā plēsīgi vilki. Dzīdamies pēc negodīgas peļņas, viņi izlej asinis un nogalina cilvēkus,+
28 bet tavi pravieši viņu darbus aizziež un nobalsina baltus, tie skata viltus redzējumus un pravieto melus.+ Tie apgalvo: ”Tā saka Visaugstais Kungs Jehova,” — lai gan Jehova neko nav teicis.
29 Šīs zemes ļaudis krāpj un laupa,+ dara pāri apspiestajiem un trūcīgajiem, apspiež ienācējus un izturas pret tiem netaisni.”
30 ”Es meklēju starp viņiem kādu vīru, kas salabotu mūri vai nostātos pie mūrī izlauztā roba un aizstāvētu zemi manā priekšā, lai es to neizpostītu,+ bet es nevienu neatradu.
31 Tāpēc es izliešu pār tiem savas dusmas un tos iznīcināšu ar sava niknuma versmi. Es likšu tiem pieredzēt pašiem savas rīcības sekas!” paziņo Visaugstais Kungs Jehova.”