Tiesnešu 9:1—57
9 Abimelehs,+ Jerubaala dēls, devās uz Šehemu pie savas mātes brāļiem. Viņš teica tiem un visai savas mātes tēva dzimtai:
2 ”Pavaicājiet Šehemas vadoņiem: ”Kad jums klātos labāk: vai tad, ja pār jums valdītu visi septiņdesmit Jerubaala dēli,+ vai arī tad, ja valdītu tikai viens vīrs? Un atcerieties, ka es esmu jūsu miesa un asinis*!””
3 Viņa mātes brāļi nodeva šos vārdus Šehemas vadoņiem, un tie pieslējās Abimeleham, jo sprieda: ”Viņš ir mūsu brālis.”
4 Tie viņam iedeva septiņdesmit sudraba gabalus no Baal-Berīta tempļa,+ un Abimelehs par tiem nolīga dīkdieņus un pārgalvjus, lai tie viņu visur pavadītu.
5 Pēc tam viņš devās uz Ofru,+ uz sava tēva namu, un uz viena vienīga akmens nogalināja savus brāļus,+ Jerubaala dēlus, — septiņdesmit vīrus. Dzīvs palika tikai Jerubaala jaunākais dēls Jotāms, jo viņš bija paslēpies.
6 Tad Šehemas vadoņi un visi ļaudis no Bēt-Millo sanāca kopā pie dižkoka, pie staba, kas bija Šehemā, un iecēla Abimelehu par valdnieku.+
7 Kad to pavēstīja Jotāmam, viņš uzkāpa Garicima kalnā+ un, nostājies kalna galā, skaļā balsī sauca: ”Uzklausiet mani, Šehemas vadoņi, tad Dievs uzklausīs jūs!
8 Nolēma reiz koki iecelt* sev valdnieku. Tie sacīja olīvkokam: ”Valdi pār mums!”+
9 Bet olīvkoks atbildēja: ”Vai lai es pametu savu eļļu, ar ko godā Dievu un cilvēkus, un eju līgoties augstāk par citiem kokiem?”
10 Tad koki aicināja vīģes koku: ”Nāc, valdi tu pār mums!”
11 Bet vīģes koks atbildēja: ”Vai lai es pametu savus saldos, labos augļus un eju līgoties augstāk par citiem kokiem?”
12 Pēc tam koki uzrunāja vīnogulāju: ”Nāc, valdi tu pār mums!”
13 Bet vīnogulājs atbildēja: ”Vai lai es pametu savu jauno vīnu, kas iepriecina Dievu un cilvēkus, un eju līgoties augstāk par citiem kokiem?”
14 Visbeidzot koki sacīja ērkšķu krūmam: ”Nāc, valdi tu pār mums!”+
15 Ērkšķu krūms tiem atbildēja: ”Ja jūs tiešām gribat iecelt mani par valdnieku pār jums, nāciet un meklējiet patvērumu manā paēnā. Bet, ja ne — tad lai no ērkšķu krūma izšaujas uguns un aprij Libāna ciedrus!”
16 Kā nu ir: vai jūs esat rīkojušies godīgi un krietni, ieceldami Abimelehu par valdnieku,+ un vai jūs esat darījuši labu Jerubaalam un viņa dzimtai un izturējušies pret viņu tā, kā viņš bija pelnījis?
17 Kad mans tēvs cīnījās par jums,+ viņš pakļāva savu dzīvību* briesmām, lai jūs atbrīvotu no midiāniešiem.+
18 Bet jūs tagad esat sacēlušies pret mana tēva dzimtu, uz viena vienīga akmens nogalinājuši viņa dēlus, septiņdesmit vīrus,+ un esat iecēluši Abimelehu — viņa kalpones dēlu+ — par Šehemas valdnieku tikai tāpēc, ka viņš ir jūsu brālis.
19 Nudien, ja jūs pret Jerubaalu un viņa dzimtu esat izturējušies godīgi un krietni, tad priecājieties par Abimelehu, un lai viņš priecājas par jums!
20 Bet, ja ne, tad lai no Abimeleha nāk uguns un aprij Šehemas vadoņus un Bēt-Millo ļaudis+ un lai no Šehemas vadoņiem un Bēt-Millo ļaudīm nāk uguns un aprij Abimelehu!”+
21 Pēc tam Jotāms+ metās bēgt un patvērās Beērā. Viņš palika tur, jo baidījās no sava brāļa Abimeleha.
22 Abimelehs valdīja pār Izraēlu trīs gadus.
23 Tad Dievs ļāva rasties naidam starp Abimelehu un Šehemas vadoņiem, un tie lauza uzticību Abimeleham.
24 Tā notika, lai tiktu atriebta septiņdesmit Jerubaala dēlu slepkavība: lai Abimeleham, viņu brālim, būtu jāatbild par viņu asins izliešanu, jo viņš tos bija nogalinājis,+ un Šehemas vadoņiem — par to, ka tie viņam bija palīdzējuši nogalināt viņa brāļus.
25 Lai kaitētu Abimeleham, Šehemas vadoņi kalnu galos izvietoja vīrus, un tie no slēpņa aplaupīja visus garāmgājējus. Par to tika paziņots Abimeleham.
26 Tad Šehemā+ kopā ar saviem brāļiem ieradās Gaals, Ebeda dēls, un viņš ieguva Šehemas vadoņu uzticību.
27 Reiz, kad Šehemas vīri bija aizgājuši uz saviem vīna dārziem, nolasījuši vīnogas un tās izspieduši, viņi sarīkoja dzīres. Pēc tam viņi devās uz sava dieva namu,+ ēda, dzēra un lādēja Abimelehu.
28 Gaals, Ebeda dēls, teica: ”Kas ir Abimelehs, šis Jerubaala+ dēls? Un kas gan ir Šehems*, viņa pilnvarotais? Kas viņi tādi ir, ka mums viņiem jākalpo? Kalpojiet Hamora, Šehema tēva, vīriem! Kāpēc lai mēs kalpotu Abimeleham?
29 Ja vien šie ļaudis būtu pakļauti man, es gāztu Abimelehu!” Un viņš zobojās par Abimelehu: ”Sapulcini vēl vairāk karotāju un nāc cīnīties!”
30 Kad pilsētas varasvīrs Zebuls izdzirdēja, ko ir teicis Gaals, Ebeda dēls, viņš iedegās dusmās.
31 Viņš slepus nosūtīja pie Abimeleha vēstnešus ar ziņu: ”Šehemā ir ieradušies Gaals, Ebeda dēls, un viņa brāļi, un viņi kūda pilsētu pret tevi.
32 Nāc naktī ar saviem vīriem, un izvietojieties slēpnī ārpus pilsētas!
33 Agri no rīta, kad uzlēks saule, dodies uzbrukumā pilsētai. Kad Gaals ar saviem vīriem iznāks, lai cīnītos ar tevi, dari visu, ko vari, lai viņu sakautu.”
34 Naktī Abimelehs un visi viņa vīri, sadalījušies četrās vienībās, izvietojās slēpņos pie Šehemas.
35 Kad Gaals, Ebeda dēls, devās laukā un nostājās pilsētas vārtos, Abimelehs un viņa vīri iznāca no saviem slēpņiem.
36 Pamanījis šos cilvēkus, Gaals sacīja Zebulam: ”Skaties, no kalniem kāpj lejā cilvēki!” Bet Zebuls atbildēja: ”Tās ir tikai kalnu ēnas, kas tev izskatās pēc vīriem.”
37 Gaals ierunājās atkal: ”Skaties, cilvēki nāk lejup no kalna, kas ir zemes vidienē, un viena vienība tuvojas pa ceļu no Meonenīmas* dižkoka!”
38 Zebuls atteica: ”Kur nu ir tava plātīšanās: ”Kas ir Abimelehs, lai mēs viņam kalpotu?”+ Vai tie nav ļaudis, kurus tu noniecināji? Ej vien un cīnies ar tiem!”
39 Gaals devās kaujā Šehemas vadoņu priekšgalā un cīnījās ar Abimelehu.
40 Abimelehs viņu vajāja, un viņš bēga no tā. Daudzi krita, un visur gulēja nonāvētie — līdz pat pilsētas vārtiem.
41 Abimelehs palika Arūmā, bet Zebuls+ padzina no Šehemas Gaalu un viņa brāļus.
42 Nākamajā dienā ļaudis devās ārpus pilsētas, un tas tika paziņots Abimeleham.
43 Tad viņš sadalīja savus vīrus trīs vienībās, kas izvietojās slēpņos pie pilsētas. Ieraudzījis ļaudis ejam ārā no pilsētas, viņš tiem uzbruka un tos nogalināja.
44 Abimelehs un vīri, kas bija ar viņu, metās uz priekšu un sasniedza pilsētas vārtus, bet divas vienības uzbruka tiem, kas bija laukā, un tos visus nogalināja.
45 Abimelehs visu dienu cīnījās pret pilsētu un to ieņēma. Viņš nogalināja tās iedzīvotājus, bet pilsētu nopostīja+ un pārkaisīja šo vietu ar sāli.
46 Kad to uzzināja Šehemas torņa* vadoņi, tie sabēga Ēl-Berīta+ tempļa nocietinātajā daļā.
47 Tiklīdz Abimeleham paziņoja, ka Šehemas torņa vadoņi ir sapulcējušies vienuviet,
48 Abimelehs ar visiem saviem vīriem uzkāpa Calmona kalnā. Viņš paņēma cirvi, nocirta kādu zaru, pārmeta to pār plecu un teica vīriem: ”Steigšus dariet to pašu, ko nupat darīju es!”
49 Tad vīri sacirta zarus un sekoja Abimeleham. Tie saslēja zarus ap tempļa nocietināto daļu un tos aizdedzināja. Tā gāja bojā visi Šehemas torņa ļaudis — kāds tūkstotis vīriešu un sieviešu.
50 Pēc tam Abimelehs devās uz Tēbēcu, karoja ar to un to ieņēma.
51 Pilsētas vidū bija tornis, un visi vīrieši, sievietes un pilsētas vadoņi sabēga tajā. Viņi tur ieslēdzās un uzkāpa uz jumta.
52 Abimelehs nonāca pie torņa un sāka uzbrukumu. Bet, kad viņš bija pietuvojies torņa vārtiem, lai tos aizdedzinātu,
53 kāda sieviete nometa Abimeleham uz galvas augšējo dzirnakmeni un iedragāja viņam galvaskausu.+
54 Viņš steigšus pasauca savu ieroču nesēju un teica: ”Izvelc zobenu un nonāvē mani, lai par mani neteiktu: ”Viņu ir nogalinājusi sieviete!”” Un tas viņu nodūra.
55 Kad izraēlieši redzēja, ka Abimelehs ir miris, tie visi atgriezās savās mājās.
56 Tā Dievs atmaksāja Abimeleham par to ļaunumu, ko viņš bija nodarījis savam tēvam, nogalēdams savus septiņdesmit brāļus.+
57 Dievs arī sauca pie atbildības Šehemas vīrus par visām viņu ļaundarībām. Tā pār viņiem nāca Jotāma, Jerubaala+ dēla, lāsts.+
Zemsvītras piezīmes
^ Burt. ”jūsu kauls un jūsu miesa”.
^ Iesp., domāts Zebuls, Šehemas pilsētas pilnvarotais.
^ Noz. ”burvji; zīlnieki”.
^ Iesp., tas bija cietoksnis.
