Marka 1:1—45
-
Jānis Kristītājs sludina (1—8)
-
Jēzus kristīšana (9—11)
-
Sātans kārdina Jēzu (12, 13)
-
Jēzus sāk sludināt Galilejā (14, 15)
-
Tiek aicināti pirmie mācekļi (16—20)
-
Tiek izdzīts ļauns gars (21—28)
-
Jēzus Kapernaumā daudzus izdziedina (29—34)
-
Jēzus dodas uz nomaļu vietu lūgt Dievu (35—39)
-
Tiek izdziedināts spitālīgais (40—45)
1 Te sākas labā vēsts par Dieva Dēlu Jēzu Kristu.
2 Gluži kā ir rakstījis pravietis Jesaja: ”(Es sūtīšu tev pa priekšu savu vēstnesi, kas tev sagatavos ceļu.)*+
3 Tuksnesī kāds sauc: ”Sagatavojiet ceļu Jehovam*! Dariet taisnas viņa takas!””+
4 Tuksnesī parādījās Jānis Kristītājs un sludināja kristību par apliecinājumu grēku nožēlai, kas ļauj saņemt grēku piedošanu.+
5 Pie viņa nāca ļaudis no visas Jūdejas, kā arī visi Jeruzālemes iedzīvotāji, tie atklāti atzina savus grēkus, un viņš tos kristīja* Jordānas upē.+
6 Jānis valkāja kamieļa vilnas drēbes un bija apjozies ar ādas jostu,+ viņš ēda siseņus un savvaļas bišu medu.+
7 Viņš sludināja: ”Pēc manis nāk kāds stiprāks par mani. Viņam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt sandaļu siksnas.+
8 Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs ar svēto garu.”+
9 Tad no Nācaretes, kas ir Galilejā, atnāca Jēzus, un Jānis viņu Jordānā kristīja.+
10 Tūlīt pat, iznākdams no ūdens, Jēzus redzēja pašķiramies debesis un garu kā balodi uz viņu nolaižamies,+
11 un no debesīm atskanēja balss: ”Tu esi mans mīļais Dēls, es esmu labvēlīgs pret tevi*.”+
12 Uzreiz pēc tam gars viņu rosināja doties tuksnesī.
13 Jēzus palika tuksnesī četrdesmit dienas, un tur viņu kārdināja Sātans.+ Viņš bija kopā ar zvēriem, un viņam kalpoja eņģeļi.+
14 Kad Jānis bija apcietināts, Jēzus aizgāja uz Galileju+ un sludināja Dieva labo vēsti,+
15 sacīdams: ”Ir pienācis noteiktais laiks, un Dieva valstība jau ir tuvu. Nožēlojiet grēkus+ un ticiet labajai vēstij!”
16 Iedams gar Galilejas jūru*, viņš ieraudzīja Sīmani un Andreju,+ Sīmaņa brāli, metam jūrā tīklus,+ jo tie bija zvejnieki.+
17 Jēzus tiem teica: ”Nāciet man līdzi, un es jūs padarīšu par cilvēku zvejniekiem.”+
18 Tie uzreiz atstāja savus tīklus un sekoja viņam.+
19 Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu un viņa brāli Jāni, Cebedeja dēlus, kas laivā lāpīja tīklus.+
20 Tūlīt pat Jēzus tos pasauca, un tie atstāja savu tēvu Cebedeju laivā kopā ar algādžiem un devās viņam līdzi.
21 Un viņi aizgāja uz Kapernaumu.
Tiklīdz pienāca sabats, Jēzus iegāja sinagogā un sāka mācīt.+
22 Ļaudis ļoti pārsteidza tas, kā viņš mācīja, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam ir vara, nevis kā rakstu mācītāji.+
23 Tobrīd sinagogā bija kāds cilvēks, ko bija pārņēmis ļauns gars, un tas kliedza:
24 ”Ko tu no mums gribi, nācarieti Jēzu?+ Vai tu esi atnācis mūs iznīcināt? Es zinu, kas tu esi — Dieva Svētais!”+
25 Bet Jēzus to apsauca: ”Apklusti un izej no viņa!”
26 Likdams cilvēkam raustīties krampjos un skaļā balsī bļaudams, ļaunais gars no viņa izgāja.
27 Visi bija tik pārsteigti, ka sāka savā starpā runāt: ”Kas tas ir? Jauna mācība!? Viņam ir vara pavēlēt pat ļauniem gariem, un tie viņam klausa.”
28 Runas par Jēzu ātri izplatījās pa visu Galileju.
29 Jēzus ar mācekļiem izgāja no sinagogas, un viņi visi, arī Jēkabs un Jānis, aizgāja uz Sīmaņa un Andreja māju.+
30 Sīmaņa sievasmāte+ gulēja slima — tai bija drudzis, un viņi tūdaļ par to pastāstīja Jēzum.
31 Piegājis Jēzus saņēma viņas roku un palīdzēja viņai piecelties. Drudzis pārgāja, un viņa sāka tos apkalpot.
32 Kad bija iestājies vakars un saule bija norietējusi, ļaudis sāka vest pie viņa visus slimos un dēmonu apsēstos,+
33 un pie durvīm sapulcējās visa pilsēta.
34 Jēzus izdziedināja daudzus, kas slimoja ar dažādām kaitēm,+ un izdzina daudz dēmonu, bet viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie zināja, ka viņš ir Kristus*.
35 Agri no rīta, kamēr vēl bija tumšs, Jēzus piecēlās un, aizgājis uz kādu nomaļu vietu, sāka lūgt Dievu.+
36 Taču Sīmanis kopā ar pārējiem steidzās viņu meklēt
37 un, viņu atraduši, teica: ”Visi tevi meklē.”
38 Bet Jēzus tiem atbildēja: ”Iesim citur, uz tuvējām pilsētām, lai es arī tur varu sludināt, jo tāpēc es esmu atnācis.”+
39 Un viņš apstaigāja visu Galileju, sludinādams sinagogās un izdzīdams dēmonus.+
40 Tad pie viņa pienāca kāds spitālīgais un, nometies ceļos, lūdza: ”Ja vien tu vēlētos, tu spētu mani dziedināt.”+
41 Iežēlojies Jēzus izstiepa roku, pieskārās tam un teica: ”Es vēlos. Kļūsti vesels.”+
42 Un tūlīt pat spitālība to atstāja, un cilvēks kļuva vesels.
43 Jēzus viņu uzreiz aizsūtīja prom, dodams stingru norādījumu:
44 ”Pielūko, ka tu nevienam neko nestāsti, bet ej, parādies priesterim un par savu attīrīšanos ziedo, ko Mozus ir licis,+ lai priesteri redzētu, ka tu esi izdziedināts.”+
45 Bet tas cilvēks aizgājis sāka visur stāstīt par notikušo, tāpēc Jēzus vairs nevarēja atklāti ieiet nevienā pilsētā. Viņš uzturējās nomaļās vietās, taču ļaudis no visām malām nemitīgi nāca pie viņa.+
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu A5.
^ Sk. ”kristīšana, kristīt” skaidrojošajā vārdnīcā.
^ Vai ”tev pieder mana atzinība”.
^ Patiesībā ezers, kas evaņģēlijos saukts arī par Ģenecaretes ezeru un Tiberijas jūru.
^ Vai, iesp., ”kas viņš ir”.
