Zaharjas 7:1—14
7 Ķēniņa Dārija ceturtā valdīšanas gada devītajā mēnesī, tas ir, kislēvā*, mēneša ceturtajā dienā, Zaharja+ saņēma no Jehovas vēsti.
2 Bēteles ļaudis lika, lai Sarecers, Regem-Melehs un viņa vīri ietu lūgties Jehovu
3 un jautātu priesteriem, kas ir karapulku Pavēlnieka Jehovas namā, un praviešiem: ”Vai mums joprojām piektajā mēnesī jāraud+ un jāgavē, kā mēs to esam darījuši jau tik daudz gadu?”
4 Karapulku Pavēlnieks Jehova atkal vērsās pie manis:
5 ”Saki visiem ļaudīm un priesteriem: ”Jūs septiņdesmit gadus+ piektajā un septītajā mēnesī gavējāt un vaimanājāt,+ bet vai tad jūs to darījāt manis dēļ?
6 Vai tad jūs to nedarījāt sevis dēļ, gluži tāpat kā jūs paši sevis dēļ ēdāt un dzērāt?
7 Vai jums nebija jāpilda Jehovas norādījumi, ko senatnē darīja zināmus pravieši+ — tolaik, kad Jeruzāleme un apkārtējās pilsētas bija apdzīvotas, kad tur valdīja miers un kad bija apdzīvots arī Negevs un Šefela?””
8 Zaharjam atkal atskanēja Jehovas vēsts:
9 ”Karapulku Pavēlnieks Jehova ir teicis: ”Spriediet taisnu tiesu,+ mīliet cits citu ar uzticīgu mīlestību+ un esiet žēlsirdīgi!
10 Neapkrāpiet atraitnes, bāreņus,+ svešzemniekus+ un trūcīgos+ un neperiniet ļaunu cits pret citu!”+
11 Bet viņi neklausījās,+ viņi stūrgalvīgi uzgrieza muguru+ un aizspieda ausis, lai neko nedzirdētu.+
12 Viņu sirds kļuva cieta kā akmens*,+ un viņi neievēroja likumus* un norādījumus, ko karapulku Pavēlnieks Jehova viņiem bija devis ar savu garu, jau senatnē runādams ar praviešu starpniecību.+ Tāpēc karapulku Pavēlnieks Jehova iedegās pret viņiem lielās dusmās.+
13 ”Viņi neklausījās, kad es vērsos pie viņiem,+ tāpēc es neklausījos, kad viņi vērsās pie manis,”+ saka Jehova, karapulku Pavēlnieks.
14 ”Es kā ar viesuli viņus aiztrencu un izklīdināju starp tautām, ko viņi nepazina.+ Viņu zeme palika tukša, un neviens tur nestaigāja,+ jo viņi jauko zemi bija pārvērtuši par biedu.””
Zemsvītras piezīmes
^ Sk. pielikumu B15.
^ Ebr. vārds var attiekties uz dimantu un citiem cietiem minerāliem, piem., korundu.
^ Vai ”mācību”.
