52. nodaļa

Jēzus brīnumainā veidā paēdina vairākus tūkstošus cilvēku

VISI 12 apustuļi ir ļoti apmierināti ar lielisko sludināšanas ceļojumu pa Galileju. Ir pagājis neilgs laiks pēc Jāņa sodīšanas ar nāvi, kad apustuļi atgriežas pie Jēzus un izstāsta savus brīnišķīgos iespaidus. Viņi ir ļoti noguruši, bet visu laiku nāk un iet daudz cilvēku, tā ka viņiem nav laika pat paēst, tāpēc Jēzus saka: ”Nāciet vieni paši savrup kādā vientuļā vietā un atpūtieties maķenīt.”

Viņi kāpj laivā, iespējams, kaut kur netālu no Kapernaumas un dodas uz kādu nomaļu vietu, acīmredzot uz austrumiem no Jordānas, aiz Betsaidas. Daudz cilvēku tomēr pamana viņus aizbraucam, un par to uzzina arī citi. Visi šie cilvēki skrien gar krastu, un, kad laiva piestāj malā, viņi jau ir priekšā.

Kad Jēzus izkāpj no laivas un ierauga lielo pūli, viņu pārņem žēlums, jo šie cilvēki ir kā aitas bez gana. Tāpēc viņš dziedina slimos un sāk cilvēkus mācīt.

Laiks skrien ātri, un Jēzus mācekļi nāk pie viņa un saka: ”Šī vieta ir tukša un laiks jau vēls. Atlaid tos, ka tie var noiet apkārtējos ciemos un miestos un sev pirkt ko ēst.”

Bet Jēzus atbild: ”Dodiet jūs viņiem ēst.” Tā kā Jēzus jau zina, ko viņš pēc tam izdarīs, viņš pārbauda Filipu, jautādams: ”Kur pirksim maizi, lai viņiem būtu ko ēst?”

Filips uzskata, ka šajā situācijā neko nav iespējams darīt. Ir sanācis apmēram 5000 vīriešu un, ja pieskaita arī sievietes un bērnus, kopā varbūt iznāk vairāk nekā 10 000 cilvēku! Filips atbild, ka ”par divisimts sudraba gabaliem maizes nepietiek, lai katram tiktu kāds mazums”. Viens ’sudraba gabals’ jeb denārijs toreiz bija dienas alga.

Andrejs, laikam gribēdams pierādīt, ka nav iespējams paēdināt tik daudz cilvēku, saka: ”Šeit ir kāds zēns, tam ir piecas miežu maizes un divas zivis.” Viņš vēl piebilst: ”Bet kas tas ir tik daudz ļaudīm?”

Nav vairs tālu 32. gada Pasā svētki, tātad ir pavasaris un zemi klāj zaļa zāle. Jēzus liek, lai mācekļi palūdz ļaudis apsēsties zālē grupās pa 50 un 100 cilvēkiem. Viņš paņem piecus maizes klaipus un abas zivis, paveras debesīs un pateicas. Tad viņš sāk lauzt maizi un sadalīt zivis. Viņš dod maizi un zivis mācekļiem, un tie izdala ēdienu cilvēkiem. Tavu brīnumu! Visi cilvēki ēd, līdz ir paēduši.

Pēc tam Jēzus liek mācekļiem savākt pāri palikušo maizi un zivis, lai nekas neietu zudumā. Viņi tā arī izdara un piepilda 12 grozus ar to, kas ir palicis neapēsts. Mateja 14:13—21; Marka 6:30—44; Lūkas 9:10—17; Jāņa 6:1—13.

▪ Kāpēc Jēzus meklē nomaļu vietu, kur doties viņa apustuļiem?

▪ Kurp Jēzus aizved mācekļus, un kāpēc viņu vēlēšanās atpūsties nepiepildās?

▪ Ko lūdz mācekļi, kad kļūst vēls, un kā Jēzus parūpējas par cilvēkiem?