Kāpēc es nedrīkstu kaut nedaudz papriecāties?
37. nodaļa
Kāpēc es nedrīkstu kaut nedaudz papriecāties?
PIEKTDIENAS vakaros Paulīna * apmeklēja kristiešu sapulces. Viņai patika dzirdētais, taču reizēm viņa dusmojās par to, ka viņai jāsēž sapulcē, kamēr skolas biedri kaut kur izklaidējas.
Pa ceļam uz mājām Paulīnai bija jāiet garām vietai, kur parasti mēdza sapulcēties vietējie jaunieši. Viņa atceras: ”Mani piesaistīja skaļā mūzika un mirgojošās gaismas, es piespiedu degunu pie loga, kāri skatījos uz viņiem un domāju, cik viņiem tagad ir labi.” Ar laiku Paulīnas vēlēšanās priecāties kopā ar draugiem kļuva tik spēcīga, ka aizņēma visu viņas prātu.
Arī tu, tāpat kā Paulīna, kādreiz varbūt domā, ka būt kristietim nozīmē kaut ko zaudēt. Tu gribi skatīties televīzijas raidījumu, par kuru visi runā, bet vecāki neļauj, jo tajā esot pārāk daudz vardarbības. Tu gribi iet ārā un pabūt kopā ar skolas biedriem, bet vecāki aizliedz, jo tā esot ”ļauna sabiedrība”. (1. Korintiešiem 15:33.) Tu gribi iet uz vakaru, kurā būs tavi skolas biedri, bet mamma un tētis saka: ”Nē!”
Tavi skolas biedri acīmredzot rīkojas, kā viņiem patīk, — apmeklē koncertus un izklaidējas līdz pat rīta agrumam, un vecāki viņiem neko nesaka. Tev varbūt skauž, ka viņiem ir tāda brīvība. Tu jau nemaz negribi darīt neko sliktu. Tu tikai gribi šad un tad papriecāties.
Dieva viedoklis par izklaidēšanos
Vēlēšanās priecāties nav nekas nepareizs — par to tu vari nešaubīties. Jehova taču ir ’laimīgs Dievs’. (1. Timotejam 1:11, NW.) Ar gudrā Salamana starpniecību viņš saka: ”Priecājies, jaunekli, savā jaunībā, un lai tava sirds labi jūtas savās jaunības dienās; staigā tos ceļus, ko tava sirds kāro, un ej pakaļ tam, kas patīk tavām acīm.” Bet pēc šiem vārdiem Salamans izteica arī kādu brīdinājumu: ”Zini tomēr, ka Dievs par visu to prasīs no tevis nolēsumu!” (Salamans Mācītājs 11:9, 10.)
Ņemot vērā faktu, ka Dievs par tavu rīcību prasa no tevis atbildību, tu vari paskatīties uz atpūtu pavisam citādā gaismā. Dievs nevienu nenosoda par vēlēšanos priecāties, taču cilvēks, kas ’mīl baudas’ un dzīvo tikai tādēļ, lai izklaidētos, viņam nav patīkams. (2. Timotejam 3:1, 4.) Kāpēc? Lai atbildētu uz šo jautājumu, padomāsim par ķēniņu Salamanu. Izmantodams savas plašās iespējas, viņš izbaudīja visus priekus, kādus vien cilvēks var iedomāties. Viņš teica: ”Neko no tā, ko manas acis iekāroja, es tām neatrāvu; es neliedzu savai sirdij arī nekādu vēlēšanos.” Ko Salamans ar to panāca? ”Ak vai — viss bija tukšums, niecība un vēja ķeršana.” (Salamans Mācītājs 2:10, 11.) Dievs zina, ka cilvēks, kura dzīve ir viena vienīga dzīšanās pēc baudām, galu galā izjūt iekšēju tukšumu un vilšanos.
Tāpat Dievs pieprasa, lai tu nelietotu narkotikas, lai tev nebūtu pirmslaulību dzimumattiecību un lai tu izvairītos arī no citiem ”miesas un gara traipiem”. (2. Korintiešiem 7:1.) Bet tas, ko jaunieši dara izklaidēšanās pēc, bieži vien var beigties tieši ar šādu rīcību. Kāda meitene, piemēram, nolēma aiziet uz skolas biedru saietu, kas notika bez pieaugušo uzraudzības. ”Mūzika, kas skanēja, bija varena, tur bija pamatīga izdejošanās, lieliskas uzkodas un daudz smieklu,” viņa atceras. Bet tad ”kāds atnesa ”zālīti”. Pēc tam sākās dzeršana. Un tad gan gāja vaļā.” Viss beidzās ar netikumīgām dzimumattiecībām. Vēlāk meitene atzina: ”Kopš tās reizes es jūtos nožēlojami un esmu nomākta.” Cik gan ātri šādi saieti bez pieaugušo uzraudzības mēdz pārvērsties par ’dzīrošanu’ jeb nevaldāmu uzdzīvi! (Galatiešiem 5:21.)
Tāpēc nemaz nav jābrīnās, ka vecāki ļoti interesējas par to, kā tu pavadi brīvo laiku, un varbūt nosaka, kur tu drīksti iet un ar ko tu drīksti draudzēties. Kāpēc viņi to dara? Lai tev palīdzētu ievērot Dieva doto brīdinājumu: ”Izmet skumjas no savas sirds un turi tālu nost no savas miesas ciešanas, jo jaunība un tumšās matu cirtas ātri zūd.” (Salamans Mācītājs 11:10.)
Vai tev skauž, ka citi dzīvo vienās baudās?
Jaunietis var ātri aizmirst visas šīs patiesības un sākt apskaust tos, kam dota liela brīvība. Paulīna, piemēram, pārstāja apmeklēt kristiešu sapulces un sāka pavadīt laiku kopā ar jauniešiem, kam galvenais bija baudas. ”Es sāku darīt visu to slikto, no kā es biju brīdināta,” viņa atceras. Dzīšanās pēc baudām Paulīnai beidzās ar to, ka viņa tika arestēta un ievietota skolā grūti audzināmām meitenēm.
Pirms daudziem gadsimtiem cilvēks, kas sarakstīja 73. psalmu, bija juties tāpat kā Paulīna. ”Es dusmojos par lielīgajiem, kad es redzu, ka bezdievjiem tik labi klājas,” viņš atzinās. Šis cilvēks pat sāka šaubīties, vai ir vērts dzīvot pēc taisnīgiem principiem. ”Tiešām, veltīgi es esmu paturējis šķīstu savu sirdi un mazgājis nevainībā savas rokas,” viņš teica. Bet tad pār viņu nāca atskārsme: bezdievji ir ”uz slidena ceļa”, viņi ir par mata tiesu no nelaimes! (Psalms 73:3, 13, 18.)
Arī Paulīna izjuta šo vārdu patiesumu — diemžēl pati uz savas ādas. Atjēgusies no pasaulīgās uzdzīves, viņa veica krasas izmaiņas savā dzīvē, lai atgūtu Dieva labvēlību. Bet tev nav noteikti jānokļūst apcietinājumā, jāsaslimst ar kādu seksuāli transmisīvu slimību vai jāizjūt narkotiku lietošanas nepatīkamās sekas, lai saprastu, ka ”papriecāšanās” var maksāt ļoti dārgi. Ir ļoti daudz iespēju, kā labi un patīkami pavadīt laiku, nepakļaujot sevi šādam riskam. Padomāsim par dažām no šīm iespējām.
Iespējas labi pavadīt laiku
Kādā aptaujā, kurā piedalījās amerikāņu jaunieši, tika noskaidrots, ka viņiem ”patīk ģimenes izbraucieni un citi kopīgi pasākumi”. Kopā pavadīts laiks ne tikai iepriecina ģimenes locekļus, bet arī veicina ģimenes vienotību.
Pavadīt laiku kopā nenozīmē tikai sēdēt pie televizora. Dr. Antonijs Pjetropinto saka: ”Problēma ar televizoru ir šāda: kaut arī to var skatīties citu sabiedrībā, tā tomēr ir savrupa nodarbošanās.. Turpretī tādi brīvā laika pavadīšanas veidi kā spēles, dažādi sporta veidi, ēdienu gatavošana, amatniecības darbi un lasīšana balsī neapšaubāmi veicina domu apmaiņu, sadarbību un intelektuālu attīstību daudz vairāk nekā mūsdienu ģimenes pārmērīgā aizraušanās ar televīziju.” Džons, septiņu bērnu tēvs, saka: ”Pat uzkopt pagalmu un krāsot māju ir patīkami, ja to dara visa ģimene.”
Ja jūsu ģimenē vēl nav pierasts neko tādu darīt, uzņemies iniciatīvu un ieminies par to vecākiem. Pacenties izdomāt, kur jūs varētu aizbraukt vai ko interesantu jūs varētu darīt visi kopā.
Lai patīkami pavadītu laiku, nav obligāti jāmeklē sabiedrība. Kāda jauniete, vārdā Mērija, cenšas nenokļūt sliktā sabiedrībā, un viņa ir iemācījusies patīkami pavadīt laiku vienatnē. ”Es spēlēju klavieres un vijoli, un man ir vajadzīgs laiks, kad vingrināties,” viņa saka. Kāda cita jauniete, vārdā Melisa, rīkojas līdzīgi: ”Es laiku pa laikam sava prieka pēc rakstu stāstus vai dzejoļus.” Arī tu vari izmantot laiku lietderīgi, piemēram, izkopjot lasītprasmi, mācoties strādāt galdniecības darbus vai spēlēt kādu mūzikas instrumentu.
Saviesīgi pasākumi kopā ar kristiešiem
Ir patīkami laiku pa laikam pabūt kopā ar draugiem. Daudzās zemēs iespējas patīkami pavadīt laiku ir ļoti dažādas. Eiropā ir populāra slidošana, slēpošana, izbraucieni ar velosipēdiem, futbols, volejbols, basketbols un daudz kas cits. Tu varētu paplašināt savu redzesloku un aiziet uz kādu muzeju vai zooloģisko dārzu. Un, protams, nav slikti
paklausīties mūzikas ierakstus vai noskatīties kādu labu televīzijas pārraidi kopā ar citiem jauniem kristiešiem.Tu pat varētu palūgt vecākiem, lai viņi tev palīdz organizēt kādu svinīgāku pasākumu. Centies padarīt šādu vakaru interesantu ar dažādām spēlēm, kopīgu dziedāšanu vai kaut ko citu. Ja kādam no taviem draugiem ir muzikālas dotības, varbūt var viņu pierunāt, lai viņš kaut ko nospēlē. Vakaru padara patīkamāku arī garšīgi ēdieni, taču tiem nav jābūt īpašiem vai ļoti dārgiem. Var norunāt arī tā, ka ciemiņi kaut ko paņem līdzi.
Varbūt netālu no tavām mājām ir parks vai kāda vieta, kur var uzspēlēt bumbu vai izpeldēties? Tad tu vari noorganizēt pikniku. Arī šādā gadījumā ģimenes var ņemt līdzi kaut ko ēdamu, lai nevienam nerastos finansiāls apgrūtinājums.
Būtiska šādos pasākumos ir mērenība. Lai mūziku būtu patīkami klausīties, tai nav jābūt tik skaļai, ka Galatiešiem 5:26.)
bungādiņas plīst pušu, un, lai būtu jautri, dejām nav jābūt izaicinošām vai jutekliskām. Sporta spēles var spēlēt arī bez nežēlīga sacensības gara. Diemžēl, kā ir novērojis kāds no vecākiem, ”jaunieši reizēm tā strīdas, ka sākas gandrīz vai kautiņš”. Uzvedieties tā, lai atpūta būtu patīkama, — ievērojiet Bībeles padomu ’neizaicināt citam citu’. (Ko tu varētu aicināt uz kopīgiem atpūtas pasākumiem? Bībelē ir teikts: ”Mīliet brāļu saimi.” (1. Pētera 2:17.) Kāpēc aicināt pie sevis tikai vienaudžus? Meklē sev draugus arī citu cilvēku vidū. (Salīdzini 2. Korintiešiem 6:13.) Kāds no vecākiem saka: ”Kaut arī gados vecāki cilvēki nevar piedalīties visā, kas notiek, tomēr viņiem patīk nākt ciemos un vērot notiekošo.” Ja kopā ar jauniešiem ir pieaugušie, ir drošāk, ka situācija nekļūs nekontrolējama. Protams, nav iespējams uzaicināt uz vienu pasākumu visu ”brāļu saimi”. Turklāt pasākumus, kuros piedalās mazāk cilvēku, ir vieglāk pārraudzīt.
Kad kopā sanāk kristieši, rodas lieliska iespēja dot un saņemt garīgu uzmundrinājumu. Tiesa, ir jaunieši, kas uzskata, ka, pieminot saviesīgā pasākumā kaut ko garīgu, zūd jautrība. ”Kad mēs sanākam kopā,” žēlojās kāds zēns no kristiešu ģimenes, ”tad sākas: ”Apsēdieties, paņemiet Bībeli un spēlējiet spēles par Bībeli.”” Bet ko teica psalmu dziesminieks? ”Svētīgs tas cilvēks, ..kam prāts saistās pie tā Kunga baušļiem.” (Psalms 1:1, 2.) Tātad sarunas un arī spēles, kurās galvenais ir bībeliskas tēmas, var būt ļoti patīkamas. Varbūt tev gluži vienkārši jāpaplašina Rakstu zināšanas, lai tu varētu labāk piedalīties šādās spēlēs.
Tāpat ir labi palūgt, lai citi pastāsta, kā viņi ir kļuvuši par kristiešiem. Tu vari padarīt vakaru sirsnīgāku un jautrāku, ja palūdz kādu pastāstīt kaut ko smieklīgu. Bieži vien no
smieklīgiem gadījumiem var daudz ko vērtīgu iemācīties. Par pamatu interesantām pārrunām saviesīga pasākuma laikā var noderēt arī dažas no šīs grāmatas nodaļām.Izklaidējies ar mēru
Jēzus Kristus nekādā ziņā neiebilda pret patīkamu laika pavadīšanu. Bībelē ir stāstīts, ka viņš apmeklēja kāzu svinības Kānā, kur noteikti bija bagātīgi klāti galdi, jautra mūzika, dejas un laba sabiedrība. Jēzus pat veicināja viesību izdošanos, brīnumainā veidā sagādājot vīnu. (Jāņa 2:3—11.)
Bet Jēzus dzīvi neveidoja vienas vienīgas svinības. Lielāko daļu laika Jēzus veltīja garīgām interesēm — viņš mācīja cilvēkiem, kāda ir Dieva griba. Viņš teica: ”Mans ēdiens ir darīt tā gribu, kas mani sūtījis, un pabeigt viņa darbu.” (Jāņa 4:34.) Pildot Dieva gribu, Jēzus izjuta daudz dziļāku prieku, nekā viņš būtu izjutis, ja būtu aizrāvies ar kādu laika kavēkli. Mūsdienās joprojām ir daudz darāmā ”tā Kunga darbā”. (1. Korintiešiem 15:58; Mateja 24:14.) Kad tu laiku pa laikam izjūti nepieciešamību izklaidēties, tad izklaidējies, tomēr dari to ar mēru un pareizi. Kāds žurnālists par to izteicās šādi: ”Dzīve nevar visu laiku būt pārpilna ar aizraujošiem notikumiem un sajūsmu — un tu droši vien būtu pārguris, ja dzīve būtu tāda.”
[Zemsvītras piezīmes]
^ 3. rk. Vārds ir izmainīts.
Jautājumi pārrunām
◻ Kāpēc daži jaunieši no kristiešu ģimenēm apskauž pasaulīgos jauniešus? Vai tev arī ir bijušas tādas izjūtas?
◻ Kādus brīdinājumus Dievs ir devis jauniešiem par viņu rīcību, un kā tie attiecas uz atpūtas izvēli?
◻ Kāpēc ir muļķīgi apskaust jauniešus, kas pārkāpj Dieva likumus un neievēro viņa noteiktos principus?
◻ Kā var labi atpūsties: 1) kopā ar ģimenes locekļiem, 2) vienatnē, 3) kopā ar citiem kristiešiem?
◻ Kādu līdzsvarotu nostāju izklaides jautājumos mēs redzam Jēzus Kristus rīcībā?
[Izceltais teksts 297. lpp.]
”Mani piesaistīja skaļā mūzika un mirgojošās gaismas, es piespiedu degunu pie loga, kāri skatījos uz viņiem un domāju, cik viņiem tagad ir labi.”
[Izceltais teksts 302. lpp.]
”Kāds atnesa ”zālīti”. Pēc tam sākās dzeršana. Un tad gan gāja vaļā.”
[Attēls 299. lpp.]
Vai jauniešiem, kas ievēro Bībeles principus, tiešām ir liegtas iespējas patīkami pavadīt laiku?
[Attēli 300. lpp.]
Vaļasprieks ir ļoti laba iespēja, kā izmantot brīvo laiku
[Attēli 301. lpp.]
Saviesīgi pasākumi, kuros kopā sanāk kristieši, ir patīkamāki, ja ir ieplānotas dažādas nodarbības un viesi ir dažāda vecuma