35. nodaļa

Vai nav vienalga, ko lasīt?

ĶĒNIŅŠ Salamans teica: ”Daudzai grāmatu rakstīšanai nav gala, un pārmērīga lasīšana nopūlē miesu.” (Salamans Mācītājs 12:12.) Salamans neteica, ka nedrīkst lasīt; viņš tikai ieteica izvēlēties, ko lasīt.

Septiņpadsmitā gadsimta franču filozofs Renē Dekarts rakstīja šādus vārdus: ”Labu grāmatu lasīšana ir it kā saruna ar aizgājušo gadsimtu viscienījamākajiem ļaudīm, kas bijuši to autori, un turklāt izmeklēta saruna, kurā atklājas vienīgi pašas labākās šo cilvēku domas.” Bet ne visi rakstnieki ir tādi, ar kuriem būtu labi ”sarunāties”, un arī ne visas viņu domas ir ”pašas labākās”.

Tātad atkal jāpārdomā bieži minētais Bībeles princips: ”Ļauna sabiedrība samaitā labus tikumus.” (1. Korintiešiem 15:33.) Cilvēki, kuru sabiedrībā tu atrodies, var ietekmēt tavu personību. Varbūt tev ir gadījies tik daudz laika pavadīt kopā ar kādu draugu, ka tu esi sācis izturēties, runāt un domāt tāpat kā tavs draugs. Lasīt grāmatu ir tas pats, kas stundām ilgi sarunāties ar tās sarakstītāju.

 Tāpēc ir svarīgi ievērot arī principu, kas izriet no Jēzus vārdiem Mateja 24:15: ”Kas to lasa, lai uzmana [jeb ir uzmanīgs].” Mācies analizēt un apsvērt, ko tu lasi. Nav neviena cilvēka, kas būtu absolūti objektīvs, un cilvēki ne vienmēr pilnīgi godīgi atspoguļo faktus. Tāpēc nepieņem kā neapšaubāmu patiesību visu, ko tu izlasi vai dzirdi. ”Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.)

Sevišķa piesardzība ir nepieciešama, lasot par dažādiem dzīves uzskatiem. Piemēram, pusaudžiem domātie žurnāli ir pilni ar visdažādākajiem padomiem par draudzēšanos, par pirmslaulību dzimumattiecībām un daudz ko citu, taču tie ir padomi, kurus kristietim ne vienmēr vajadzētu uzklausīt. Bet ko var teikt par grāmatām, kurās ir lasāmi filozofiski prātojumi?

Bībelē mēs tiekam brīdināti: ”Uzman[ie]t, ka neviens jūs nesavaldzina ar savu prātniecību un tukšu maldināšanu, kas balstās uz cilvēku mācībām.., bet ne uz Kristu.” (Kolosiešiem 2:8.) Bībelē un uz Bībeli balstītās publikācijās (tādās kā šī, ko tu lasi) ir atrodami daudz labāki padomi. (2. Timotejam 3:16.)

Vai mīlestības romāni ir nekaitīga lasāmviela?

Apmēram 20 miljoniem cilvēku Amerikas Savienotajās Valstīs mīlestības romānu lasīšana ir kļuvusi par atkarībai līdzīgu paradumu. Vēlēšanos mīlēt un apprecēties vīrietī un sievietē ir licis pats Dievs. (1. Mozus 1:27, 28; 2:23, 24.) Tāpēc nav nekas pārsteidzošs, ka mīlestības tēma tiek atspoguļota gandrīz visos daiļliteratūras darbos, un tas nav arī nekas nosodāms. Daži mīlestības romāni pat tiek uzskatīti par izciliem literāriem darbiem. Bet, tā kā šie klasiskie romāni mūsdienu lasītājam šķiet garlaicīgi, pēdējā laikā rakstnieki ir atklājuši, ka ir izdevīgi radīt jaunu mīlestības romānu veidu. Daži joprojām izmanto senatnes vai viduslaiku sižetus, lai piešķirtu stāstījumam  dramatismu un vajadzīgo noskaņu. Citi dod priekšroku mūsdienīgam stilam un sižetam. Bet mūsdienu mīlestības romānos attēloto notikumu gaita ar nelielām variācijām ir viena un tā pati: viņš un viņa pārvar neiedomājamus šķēršļus, kas rodas jaunās mīlestības ceļā.

Galvenais varonis parasti ir spēcīgs, varbūt pat augstprātīgs vīrietis, no kura dveš pašapziņa. Galvenā varone droši vien ir trausla un neaizsargāta, kādus 10, 15 gadus jaunāka par vīrieti. Lai gan viņa izturēšanās mēdz būt nevērīga, šai jaunajai sievietei viņš šķiet neatvairāms.

Ir arī kāds cits vīrietis — viņas pielūdzējs un galvenā varoņa sāncensis. Kaut gan viņš ir laipns un uzmanīgs, viņam neizdodas iekarot galvenās varones sirdi. Viņa liek lietā savu apburošo skaistumu, nesatricināmais varonis  atmaigst un sola viņai mūžīgu mīlestību. Visi bijušie pārpratumi tiek noskaidroti un piedoti, viņi laimīgi apprecas un dzīvo bez bēdu...

Vai mīlestība dzīvē ir tāda pati kā romānos?

Vai šādi izdomāti stāsti nevarētu radīt nereālus priekšstatus par dzīvi? Bonija, kas bija sākusi lasīt mīlestības romānus 16 gadu vecumā, atceras: ”Es meklēju staltu, melnīgsnēju un izskatīgu jaunu cilvēku — saistošu, spēcīgu personību.” Viņa atzīst: ”Ja satikšanās laikā jauns vīrietis nevēlējās skūpstīties un apskauties, man viņš likās garlaicīgs, kaut arī viņš bija uzmanīgs un laipns. Es gribēju izjust tās galvu reibinošās jūtas, par kurām biju lasījusi romānos.”

Bonija lasīja mīlestības romānus arī tad, kad bija jau apprecējusies; lūk, ko viņa stāsta: ”Man bija jaukas mājas un laba ģimene, bet kaut kā tomēr pietrūka.. Es alku pēc piedzīvojumiem, reibinošām un aizraujošām izjūtām, par ko tik saistoši bija stāstīts romānos. Man radās sajūta, ka ar mūsu laulību kaut kas nav kārtībā.” Lasot Bībeli, Bonija tomēr saprata, ka vīra pienākums pret sievu ir kaut kas vairāk nekā būt pievilcīgam vai radīt viņā ”reibinošas jūtas”. Bībelē ir teikts: ”Vīriem pienākas savas sievas mīlēt kā savu miesu. Kas mīl savu sievu, tas mīl sevi pašu. Jo neviens nekad vēl nav ienīdis pats savu miesu, bet katrs to kopj un glabā.” (Efeziešiem 5:28, 29.)

Ko lai saka par nereālajām beigām un vienkāršotajiem domstarpību risināšanas paņēmieniem, kas ir tik raksturīgi mīlestības romāniem? Tie ir ļoti tālu no reālās dzīves. Bonija atceras: ”Kad mums ar vīru radās nesaskaņas, es nevis runāju par radušos problēmu, bet lietoju tos pašus paņēmienus, ko bija lietojusi kāda romāna varone. Ja uz vīru tas neiedarbojās tāpat kā uz romāna varoni, tad es kļuvu īgna.” Vai padoms: ”Sievas, esiet paklausīgas saviem vīriem,” — kas dots Bībelē, nav daudz reālistiskāks  un noderīgāks par romānos aprakstītajiem paņēmieniem? (Kolosiešiem 3:18.)

Seksuālo attiecību atainojums

Daudzu pilsētu bibliotēkās var dabūt mīlestības romānus, kuros atklāti tiek aprakstītas seksa ainas, un interesanti ir tas, ka tieši šos romānus jaunieši lasa visvairāk. Vai šādi romāni var tev nākt par sliktu? Astoņpadsmitgadīgā Karena saka: ”Šīs grāmatas radīja manī spēcīgas seksuālas tieksmes un ziņkāri. Lasot par neprātīgajām un galvu reibinošajām izjūtām, kas pārņēma galveno varoni kaislīgas tikšanās brīžos ar viņas mīļoto, man radās vēlēšanās izjust kaut ko līdzīgu. Kad es sāku draudzēties ar kādu puisi, es mēģināju panākt šādas izjūtas. Galu galā es padevos netiklībai.” Vai viņa juta to pašu, ko grāmatu varones, par kurām viņa bija lasījusi un fantazējusi? Karena saka: ”Šīs izjūtas ir rakstnieku prāta radītas. Tās nav īstas.”

Dažu autoru mērķis tiešām ir mudināt lasītāju uz seksuālām fantāzijām. Lūk, fragments no kādas izdevniecības norādījumiem autoriem, kas raksta mīlestības romānus: ”Jutekliskās ainās galvenajam jābūt kaislei un erotiskām izjūtām, ko sakāpina galvenā varoņa skūpsti un glāsti.” Tāpat autoriem tiek norādīts, ka mīlas stāstiem ”jārada lasītājā uzbudinājums, sasprindzinājums un spēcīga emocionāla un jutekliska reakcija”. Nav šaubu, ka šāda lasāmviela cilvēkam nepalīdz klausīt Bībelē dotajam pamudinājumam: ”Nonāvējiet sevī to, kas pieder zemei: netiklību, nešķīstību, kaisli, ļauno iekāri.” (Kolosiešiem 3:5.)

 Jāmācās izvēlēties

Tātad labāk ir nelasīt romānus, kas rada amorālas domas un nereālistiskas gaidas. Varbūt tu vari pameklēt citu lasāmvielu, piemēram, grāmatas par vēsturi un zinātni. Nebūt nav tā, ka daiļliteratūru vispār nedrīkstētu lasīt; ir arī tādi daiļliteratūras darbi, kas ir ne tikai interesanti, bet arī izglītojoši. Bet vai ir vērts tērēt laiku, lasot romānu, kurā aprakstīts sekss, bezjēdzīga vardarbība, okultisms vai kurā darbojas izvirtuši, nežēlīgi un alkatīgi ”varoņi”?

Rīkojies uzmanīgi. Pirms tu sāc lasīt kādu grāmatu, apskati tās vāku un izlasi anotāciju — padomā, vai grāmatā nevarētu būt kaut kas nepieņemams. Ja arī pēc šādas piesardzīgas rīcības tu, lasot grāmatu, atklāj, ka tā nav laba, piespied sevi aizvērt grāmatu.

Turpretī Bībeles un uz Bībeli balstītu publikāciju lasīšana tev nāks par labu, nevis kaitēs. Kāda meitene no Japānas, piemēram, teica, ka Bībeles lasīšana viņai ir palīdzējusi nedomāt par seksu — un erotiskas domas ir problēma daudziem jauniešiem. ”Es vienmēr nolieku Bībeli pie gultas un apņemos to palasīt pirms gulētiešanas,” viņa saka. ”Tieši tad, kad esmu viena un neko nedaru (piemēram, pirms gulētiešanas), es reizēm sāku domāt par seksu. Bībeles lasīšana man tiešām palīdz.” Jā, ”sarunas” ar ticīgiem cilvēkiem, par kuriem stāstīts Bībelē, var stiprināt tavu morāli un padarīt tevi daudz laimīgāku. (Romiešiem 15:4.)

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc nav labi lasīt visu, kas pagadās?

◻ Kāpēc daudzus jauniešus saista mīlestības romāni? Kādu ļaunumu var nodarīt šie romāni?

◻ Kā tu vari izvēlēties labu lasāmvielu?

◻ Kāpēc ir labi lasīt Bībeli un uz Bībeli balstītas publikācijas?

[Izceltais teksts 287. lpp.]

”Man bija jaukas mājas un laba ģimene, bet kaut kā tomēr pietrūka.. Es alku pēc piedzīvojumiem, reibinošām un aizraujošām izjūtām, par ko tik saistoši bija stāstīts romānos. Man radās sajūta, ka ar mūsu laulību kaut kas nav kārtībā.”

[Attēls 283. lpp.]

Tā kā literatūras klāsts ir tik plašs, tev jāmāk izvēlēties lasāmvielu

[Attēli 285. lpp.]

Mīlestības romāni var būt aizraujoši, bet vai tie rada pareizu priekšstatu par mīlestību un laulību?