31. nodaļa

Kā lai es zinu, vai tā ir īsta mīlestība?

ROMANTISKI sapņotāji iedomājas, ka mīlestība ir brīnums, ko var piedzīvot tikai vienreiz mūžā, — kaut kas tāds, kas pilnīgi pārņem savā varā un rada vārdiem neaprakstāmu sajūsmu. Mīlestība, viņuprāt, ir saistīta tikai ar sirdi — to nevar saprast, to var tikai izjust. Mīlestība ir pārāka par visu, tā ir mūžīga...

Tādi ir romantiķu uzskati. Bez šaubām, iemīlēšanās var būt ārkārtīgi patīkams pārdzīvojums. Bet kas ir īsta mīlestība?

Mīlestība no pirmā acu uzmetiena?

Deivids pirmo reizi ieraudzīja Dženitu kādās viesībās. Deivida uzmanību tūlīt piesaistīja Dženitas skaistais augums un tas, kā viņai pār acīm krita matu cirtas, kad viņa smējās. Dženitu apbūra Deivida brūnās acis un viņa asprātība. Tā, šķiet, bija abpusēja mīlestība no pirmā acu uzmetiena!

Nākamās trīs nedēļas Deivids un Dženita bija nešķirami. Tad kādu vakaru Dženitai bija ļoti nepatīkama telefona saruna ar viņas bijušo draugu. Viņa piezvanīja Deividam cerībā gūt mierinājumu. Bet Deivids, baidīdamies no nepatikšanām un nezinādams, kā rīkoties, atbildēja Dženitai pavisam atturīgi. Deivida un Dženitas mīlestība nomira tajā pašā vakarā, kaut gan viņi bija domājuši, ka tā būs mūžīga.

 Kinofilmas, grāmatas un televīzijas raidījumi varētu radīt tevī priekšstatu, ka mīlestība no pirmā acu uzmetiena turpinās mūžīgi. Protams, tieši ārējā pievilcība ir tā, kas parasti liek diviem cilvēkiem pamanīt vienam otru. Kāds jaunietis teica: ”Ir grūti ”ieraudzīt” cilvēka personību.” Bet kas ir tas, ko tu ”mīli” pēc pāris stundu vai dienu pazīšanās? Vai tas nav tikai cilvēka veidols? Tu taču pavisam maz zini par viņa domām, cerībām, raizēm, nodomiem, paradumiem, iemaņām un spējām. Tu pazīsti cilvēku virspusīgi, tu nezini, kāds ir ”apslēptais sirds cilvēks”. (1. Pētera 3:4.) Cik noturīga var būt šāda mīlestība?

Ārējais izskats ir mānīgs

Turklāt ārējais izskats var būt mānīgs. Bībelē ir teikts: ”Daiļums viļ un skaistums paiet.” Pēc spīdīga dāvanas iesaiņojuma nevar noteikt, kas tajā ir iekšā. Pat viskrāšņākajā iesaiņojumā var atrasties pilnīgi nevērtīga dāvana. (Salamana Pamācības 31:30, LB-26.)

Lūk, kas teikts Salamana Pamācību grāmatā: ”Skaista sieva bez savaldības un goda ir kā zelta gredzens cūkas purnā.” (Salamana Pamācības 11:22.) Deguna gredzeni Bībeles laikos bija populāra rotaslieta. Tie bija izsmalcināti izstrādājumi, bieži vien no tīra zelta. Šāds gredzens noteikti būtu pirmā no sievietes rotaslietām, ko tu ieraudzītu.

Minētajā sakāmvārdā ārēji skaista, bet nesaprātīga sieviete ir trāpīgi salīdzināta ar zelta gredzenu cūkas  šņukurā. Nesaprātīgai sievietei skaistums gluži vienkārši nepiestāv, tas līdzinās nevajadzīgai rotaslietai. Galu galā skaistums nepadarīs viņu pievilcīgāku, tāpat kā grezns deguna gredzens nepadara pievilcīgāku cūku. Tā ir ļoti liela kļūda — iemīlēties cilvēkā tikai ārējā izskata dēļ un neņemt vērā to, kāda ir viņa personība.

”Viltīga pār visām lietām”

Daudzi cilvēki tomēr uzskata, ka sirds spēj nekļūdīgi pazīt īsto mīlestību. ”Paklausi tikai savai sirdij,” viņi apgalvo, ”un tu zināsi, kad būs atnākusi tava īstā mīlestība.” Taču fakti atspēko šādu uzskatu. Aptaujājot 1079 jauniešus (18—24 gadu vecumā), noskaidrojās, ka līdz aptaujas brīdim viņi bija iemīlējušies vidēji septiņas reizes. Lielākā daļa no šiem jauniešiem iepriekš pieredzēto nosauca par aizraušanos — tās esot bijušas tikai pārejošas, nenoturīgas jūtas. Turpretī savas pašreizējās jūtas šie jaunieši visi kā viens sauca par mīlestību. Tomēr lielākā daļa no viņiem kādu dienu arī šo ”mīlestību” — tāpat kā visas iepriekšējās — droši vien uzskatīs tikai par aizraušanos.

Diemžēl katru gadu tūkstošiem pāru apprecas, domādami, ka viņi mīl viens otru, bet drīz vien atklāj, ka ir nopietni kļūdījušies. Aizraušanās dēļ ”neuzmanīgi vīrieši un sievietes dodas sliktā laulībā kā jēri, kurus ved uz kaušanu”, raksta Rejs Šorts savā grāmatā Sex, Love, or Infatuation (Sekss, mīlestība vai aizraušanās).

”Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis.” (Salamana Pamācības  28:26.) Ārkārtīgi bieži mūsu sirds spriedumi izrādās kļūdaini. Bībelē ir teikts: ”Sirds ir viltīga pār visām lietām.” (Jeremijas 17:9, LB-26.) Taču iepriekš minētais sakāmvārds tālāk skan šādi: ”Bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.” Tu arī vari izvairīties no briesmām un no vilšanās, ko ir piedzīvojuši citi jaunieši, ja tu iemācīsies saskatīt atšķirību starp aizraušanos un Bībelē aprakstīto mīlestību — mīlestību, kas nekad nebeidzas.

 Mīlestība vai aizraušanās?

”Aizraušanās ir akla, un tāda tā labprāt arī paliek. Tai nepatīk redzēt realitāti,” atzīst divdesmit četrus gadus vecais Kalvins. Sešpadsmitgadīgā Kenja piebilst: ”Kad tu esi iemīlējies kādā cilvēkā, viss, ko viņš dara, šķiet vienkārši nevainojams.”

Aizraušanās ir viltus mīlestība. Tā ir nereālistiska un egocentriska. Cilvēki, kas ir iemīlējušies, mēdz teikt: ”Es jūtos lieliski, kad viņš ir man blakām. Es nevaru aizmigt. Es nespēju tam noticēt — tas ir fantastiski,” — vai: ”Ar šo meiteni es jūtos patiešām labi.” Vai tu pamanīji, cik bieži tiek lietots vārds ”es”? Attiecības, kuru pamatā ir egoisms, nekādi nevar būt ilgstošas. Bet pievērs uzmanību tam, kā Bībelē tiek raksturota patiesa mīlestība: ”Mīlestība ir lēnprātīga, mīlestība ir laipna, tā neskauž, mīlestība nelielās, tā nav uzpūtīga. Tā neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu, tā neskaistas, tā nepiemin ļaunu.” (1. Korintiešiem 13:4, 5.)

Tā kā mīlestība, kas ir balstīta uz Bībeles principiem, ”nemeklē savu labumu”, tā nav egocentriska, tā nav savtīga. Protams, vīrieša un sievietes mīlestība nozīmē spēcīgas romantiskas jūtas un abpusēju pieķeršanos. Taču šīs jūtas līdzsvaro saprātīgums un dziļa cieņa pret otru  cilvēku. Ja tu patiesi mīli cilvēku, tad viņa labklājība un laime tevi interesē tāpat kā tavējā. Šādā gadījumā tu nepieļauj, ka pārāk spēcīgas emocijas tev traucētu skaidri spriest.

Īstas mīlestības piemērs

Īstu mīlestību mēs redzam Bībeles stāstījumā par Jēkabu un Rāheli. Viņi satikās pie akas, kurp Rāhele bija atnākusi, lai padzirdītu sava tēva aitas. Rāhele uzreiz piesaistīja Jēkaba uzmanību — ne tikai tāpēc, ka viņa bija ”skaista augumā un sejā”, bet arī tāpēc, ka viņa kalpoja Jehovam. (1. Mozus 29:1—​12, 17.)

Pavadījis mēnesi kopā ar Rāheles ģimeni, Jēkabs darīja zināmu, ka viņš mīl Rāheli un vēlas viņu precēt. Vai tā bija tikai romantiska aizraušanās? Nekādā ziņā! Veselu mēnesi Jēkabs bija vērojis Rāheli viņai pierastos apstākļos; Jēkabs varēja redzēt, kā viņa izturas pret vecākiem un citiem cilvēkiem, kā viņa veic savu darbu — gana aitas —, cik nopietni viņa izturas pret Jehovas pielūgsmi. Jēkabs, bez šaubām, redzēja Rāheli gan no labās, gan no sliktās puses. Tāpēc viņa mīlestība pret Rāheli bija nevis nevaldāma kaislība, bet nesavtīga mīlestība, kuru noteica saprāts un dziļa cieņa.

Tā kā Jēkaba mīlestība bija īsta, viņš bija ar mieru septiņus gadus strādāt pie Rāheles tēva, lai iegūtu Rāheli par sievu. Ir pilnīgi skaidrs, ka aizraušanās nebūtu turpinājusies tik ilgi. Vienīgi patiesa mīlestība, nesavtīgas rūpes par otru cilvēku lika Jēkabam justies tā, it kā šie gadi būtu ”dažas dienas”. Turklāt patiesa mīlestība viņiem abiem palīdzēja saglabāt nevainību visus septiņus gadus. (1. Mozus 29:20, 21.)

 Ir nepieciešams laiks

Īstai mīlestībai laiks nenāk par ļaunu. Patiesībā bieži vien vislabākais veids, kā pārbaudīt savas jūtas, ir ļaut, lai paiet kāds laiks. Ir jāapzinās arī fakts, ko min kāda jauna sieviete, vārdā Sandra: ”Cilvēks neizliek savu personību kā uz delnas un nesaka: ”Lūk, tāds es esmu. Tagad tu zini par mani visu.”” Lai iepazītu cilvēku, kas tevi interesē, ir nepieciešams laiks.

Tāpat laiks ļauj pārbaudīt savas romantiskās jūtas Bībeles patiesību gaismā. Atceries, ka mīlestība ”neizturas piedauzīgi, tā nemeklē savu labumu”. Vai otrs cilvēks ir ieinteresēts tavu nodomu īstenošanā, jeb vai viņš (viņa) domā tikai par sevi? Vai viņš (viņa) ciena tavu viedokli, tavas jūtas? Vai viņš (viņa), vēloties apmierināt savas savtīgās iegribas, ir mudinājis tevi uz rīcību, kas ir ’piedauzīga’? Vai citu klātbūtnē šis cilvēks mēdz noniecināt vai cildināt tevi? Uzdodot šādus jautājumus, tu vari objektīvāk novērtēt savas jūtas.

Ja cilvēki, kam ir romantiskas jūtas vienam pret otru, rīkojas pārsteidzīgi, viņi var radīt lielas problēmas. ”Es biju neprātīgi iemīlējusies,” teica divdesmitgadīgā Džila. Tā bija kaislīga mīlestība, un pēc diviem mēnešiem viņa apprecējās. Bet drīz sāka izpausties iepriekš nepamanīti trūkumi. Džilas rīcībā sāka parādīties viņas nedrošība un egocentriskums. Viņas vīrs Riks zaudēja savu romantismu un kļuva savtīgs. Kad viņi bija nodzīvojuši kopā apmēram divus gadus, Džila kādu dienu sāka kliegt uz Riku, ka viņš esot nekam nederīgs, slinks un galīgi neizdevies vīrs. Riks atbildēja ar dūres triecienu viņai sejā. Džila raudādama izskrēja no mājas, un ar to beidzās viņu laulība.

Ievērodami Bībelē dotos padomus, viņi noteikti būtu varējuši saglabāt savu laulību. (Efeziešiem 5:22—33.)  Bet ir skaidrs arī tas, ka viss būtu bijis pavisam citādi, ja viņi būtu labāk iepazinuši viens otru pirms kāzām. Tad viņi mīlētu nevis iedomātu tēlu, bet reālu personu ar saviem trūkumiem un labajām īpašībām. Viņu cerības būtu bijušas daudz reālistiskākas.

Īsta mīlestība nerodas vienā acumirklī. Turklāt nav nekādas garantijas, ka cilvēks, kas tev šķiet ārkārtīgi pievilcīgs, būs labs dzīvesbiedrs. Bārbara, piemēram, satika jaunu cilvēku, kurš, kā viņa pati atzīst, viņai nelikās ļoti pievilcīgs — vismaz sākumā ne. ”Bet viss izmainījās, kad es iepazinu viņu tuvāk,” atceras Bārbara. ”Es redzēju Stīvena rūpes par citiem cilvēkiem un viņa vēlēšanos citu interesēm vienmēr pievērst vairāk uzmanības nekā savējām. Es zināju, ka tieši tās ir īpašības, kas vajadzīgas cilvēkam, lai viņš būtu labs vīrs. Man viņš kļuva tuvs, un es viņu iemīlēju.” Šīs iepazīšanās iznākums bija laba laulība.

Kā tu vari zināt, vai tavas jūtas ir īsta mīlestība? Lai ko tev teiktu sirds, paļaujies uz Bībeles principiem, kas ir tavā prātā. Iepazīsti cilvēku tuvāk, nevis skaties tikai uz viņa ārieni. Ļauj veidoties jūsu attiecībām, atvēli tam nepieciešamo laiku. Atceries: aizraušanās var pāraugt kaislīgās jūtās ļoti īsā laikā, bet pēc tam tās apdziest. Īsta mīlestība, laikam ejot, pieņemas spēkā un kļūst par ’pilnīgu vienotības saiti’. (Kolosiešiem 3:14, NW.)

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc ir bīstami iemīlēties cilvēkā tikai ārējā izskata dēļ?

◻ Vai var paļauties uz savu sirdi, kad jānosaka, vai tavas jūtas ir īsta mīlestība?

◻ Ar ko mīlestība atšķiras no aizraušanās?

◻ Kāpēc draudzība mēdz izjukt? Vai tas vienmēr ir slikti?

◻ Kā tu vari pārvarēt atstumtības sajūtu, ja romantiskas attiecības tiek pārtrauktas?

◻ Kāpēc ir nepieciešams laiks, lai divi cilvēki iepazītu viens otru?

[Izceltais teksts 242. lpp.]

Vai tu mīli cilvēku vai tikai iedomātu tēlu?

[Izceltais teksts 247. lpp.]

”Aizraušanās ir akla, un tāda tā labprāt arī paliek. Tai nepatīk redzēt realitāti.” (24 gadus vecs vīrietis)

[Izceltais teksts 250. lpp.]

”Tagad es aprobežojos tikai ar: ”Sveiki, kā iet?”. Es ieturu stingru distanci.”

 [Papildmateriāls/Attēls 248., 249. lpp.]

Ko darīt, ja attiecības tiek pārtrauktas?

Tu skaidri zini, ka šis ir tas cilvēks, ar kuru tu precēsies. Jums patīk būt kopā, jums ir vienādas intereses, tu mani, ka jūsu starpā veidojas abpusējas jūtas. Te pēkšņi jūsu attiecības pārtrūkst — tās beidzas ar dusmu uzliesmojumu vai asarām.

Grāmatā The Chemistry of Love Dr. Maikls Libovics mīlestības sākumu salīdzina ar spēcīgas narkotikas iedarbību. Un, līdzīgi narkotikai, mīlestība var radīt ārkārtīgi nepatīkamas izjūtas, kad tā beidzas. Nav arī sevišķi svarīgi, vai tā ir bijusi tikai aizraušanās vai ”īsta” mīlestība. Gan viena, gan otra var izraisīt reibinošu eiforiju un pēc tam nepatīkamu nomāktību, ja attiecības tiek pārtrauktas.

Pēc attiecību pārtraukšanas cilvēks parasti jūtas atstumts, aizvainots, varbūt pat saniknots, tāpēc tev varbūt rodas drūmas domas par savu nākotni. Kāda jauna sieviete atzīst, ka viņa jūtas ”ievainota”, tāpēc ka draugs viņu ir pametis. ”Tagad [attiecībās ar vīriešiem] es aprobežojos tikai ar: ”Sveiki, kā iet?”,” viņa saka. ”Es ieturu stingru distanci.” Jo vairāk tu esi pieķēries otram cilvēkam, jo vairāk tev sāp, ja jūsu attiecības pārtrūkst.

Brīvība pēc savas patikas izvēlēties cilvēku, ar ko veidot tuvākas attiecības, var maksāt ļoti dārgi, jo iespējamība tikt atraidītam ir pavisam reāla. Nav nekādas garantijas, ka divu cilvēku starpā izveidosies īsta mīlestība. Tāpēc tad, ja kāds cilvēks, godīgu nolūku mudināts, ir sācis ar tevi draudzēties, bet vēlāk ir nolēmis, ka precēties nebūtu saprātīgi, tev nav jāuzskata, ka viņš pret tevi ir izturējies netaisnīgi.

Problēma ir tā, ka pat tad, ja attiecības tiks pārtrauktas ārkārtīgi taktiski un laipni, tu tik un tā jutīsies aizvainots un atstumts. Tomēr tev tāpēc nav jāzaudē pašcieņa. Kaut arī tu neesi bijis ”īstais” šim cilvēkam, tas nenozīmē, ka tu nebūsi tieši tas, kurš būs vajadzīgs kādam citam!

Pacenties raudzīties uz neizdevušos draudzību ar vēsu prātu. Varbūt jūsu attiecību iziršana ir izcēlusi sliktas iezīmes otrā cilvēkā: emocionāla brieduma trūkumu, neizlēmību, nespēju pielāgoties, neiecietību, nevēlēšanos ņemt vērā tavas  jūtas. Cilvēks, kam ir šādi trūkumi, droši vien nebūtu bijis labs dzīvesbiedrs.

Bet ja nu lēmums pārtraukt attiecības ir tikai vienpusējs un tu droši zini, ka jūs būtu varējuši izveidot labu ģimeni? Tev, protams, ir tiesības izklāstīt otram cilvēkam savu viedokli. Varbūt notikušais ir tikai pārpratums. Bet uzbudināti vārdi noteikti nelīdzēs. Ja viņš vai viņa uzstāj, ka starp jums nekas vairs nevar būt, nav nekādas vajadzības sevi pazemot, ar asarām acīs lūdzot mīlestību no cilvēka, kam acīmredzot nav šādu jūtu pret tevi. Salamans teica, ka ”savs laiks ir ko meklēt, un savs laiks ko pazaudēt”. (Salamans Mācītājs 3:6.)

Bet ko darīt tad, ja tev ir pamatotas aizdomas, ka tevi ir izmantojis cilvēks, kas patiesībā nekad nav īsti vēlējies ar tevi precēties? Tev noteikti nav jākaļ atriebības plāni. Tu vari nešaubīties, ka šī cilvēka negodīgā rīcība ir zināma Dievam. Dieva Rakstos ir teikts, ka nežēlīgs cilvēks ”kaitē pats savas miesas spēkiem”. (Salamana Pamācības 11:17; salīdzini Salamana Pamācības 6:12—15.)

Reizēm tevi varbūt neliek mierā vientulības izjūta vai atmiņas par jūsu draudzību. Ja tā ir, nemaz nav slikti kārtīgi izraudāties. Tev var palīdzēt arī kāda aktīva nodarbošanās, piemēram, fizisks darbs vai kristiešu kalpošana. (Salamana Pamācības 18:1.) Domā par to, kas ir iepriecinošs un uzmundrinošs. (Filipiešiem 4:8.) Uztici savas jūtas labam draugam. (Salamana Pamācības 18:24.) Arī tad, ja tu uzskati sevi par pietiekami pieaugušu cilvēku, lai ar visu tiktu galā pats, tavi vecāki var tevi ļoti labi mierināt. (Salamana Pamācības 23:22.) Pats galvenais: uztici savas jūtas Jehovam.

Tagad tu, iespējams, saproti, ka tev kaut kas jāuzlabo savā personībā. Tu daudz skaidrāk apzinies, kādu tu vēlies redzēt savu dzīvesbiedru. Tagad, kad tu esi mīlējis un piedzīvojis neveiksmi, tu droši vien būsi uzmanīgāks, kad nākotnē sāksi draudzēties ar cilvēku, kas tev liksies patīkams, un šāda iespēja ir daudz reālāka, nekā tu pats varbūt domā.

[Tabula 245. lpp.]

Vai tā ir mīlestība vai aizraušanās?

MĪLESTĪBA AIZRAUŠANĀS

1. Nesavtīgas rūpes 1. Tā ir savtīga, vienpusīga.

par otru cilvēku. Cilvēks domā: ”Kāds man no

tā būs labums?”

2. Jūtas aug pamazām, 2. Jūtas ātri kļūst spēcīgas,

paiet mēneši, paiet pāris stundas,

varbūt gadi. varbūt dienas.

3. Tevi piesaista 3. Tevi ļoti iespaido

cilvēka personība vai interesē otra

kopumā, viņa cilvēka ārējais izskats.

garīgās īpašības. (”Viņam ir tādas

domīgas acis...”

”Kāda viņai ir figūra!”)

4. Tu kļūsti 4. Tu kļūsti sliktāks un

labāks. sāc rīkoties nesaprātīgi.

5. Tu skaties uz otru 5. Tu spried nereālistiski.

cilvēku reālistiski — Otrs cilvēks šķiet pilnīgs.

tu redzi viņa trūkumus, Tu centies skatīties caur

bet tomēr nepārstāj pirkstiem uz nopietniem

viņu mīlēt. viņa personības trūkumiem.

6. Jums rodas domstarpības, 6. Bieži strīdi.

taču jūs spējat Nekas netiek īsti

tās pārrunāt un risināts. Daudz kas tiek

atrisināt. ”atrisināts” ar skūpstu.

7. Tu vēlies dot otram, 7. Galvenais ir ņemt

dalīties ar viņu visā. vai dabūt, it īpaši

seksuālu tieksmju

apmierināšanā.

[Attēls 244. lpp.]

Ārēji pievilcīgs, bet nesaprātīgs vīrietis vai sieviete ir ”kā zelta gredzens cūkas purnā”

[Attēls 246. lpp.]

Ja cilvēks tevi pastāvīgi noniecina citu priekšā, viņam droši vien nav īstas mīlestības pret tevi