12. nodaļa

Kāpēc es esmu neapmierināts ar sevi?

”ES DOMĀJU, ka es vispār nekas neesmu,” teica Luīza. Vai arī tu reizēm neesi neapmierināts ar sevi?

Katram cilvēkam tiešām ir nepieciešama pašcieņa. Pašcieņa ir raksturota kā ”cilvēka eksistences sastāvdaļa, kas tai piešķir cildenumu”. Bībelē ir teikts: ”Tev būs savu tuvāku mīlēt kā sevi pašu.” (Mateja 19:19.) Ja tu esi neapmierināts ar sevi, tu, iespējams, būsi neapmierināts arī ar citiem.

”Es neko nevaru izdarīt, kā nākas!”

Kādu iemeslu dēļ tev varētu rasties neapmierinātība ar sevi? Varbūt tavi trūkumi sagādā tev vilšanos. Tu joprojām audz, un daudziem jaunībā ir tāds laiks, kad viņiem viss krīt ārā no rokām vai viņi vienmēr kaut kam skrien virsū. Turklāt, ja gadās kāda vilšanās, tu vēl nespēj atgūties tik ātri kā pieaugušie. Un tāpēc, ka tavs prāts vēl nav pietiekami ’vingrināts’, tu ne vienmēr pieņem pašus saprātīgākos lēmumus. (Ebrejiem 5:14.) Reizēm tev varētu rasties sajūta, ka tu neko nevari izdarīt, kā nākas.

Vēl viens pašcieņas trūkuma cēlonis varētu būt nespēja attaisnot vecāku cerības. ”Ja esmu saņēmis skolā deviņas balles,” stāsta kāds jaunietis, ”vecāki jautā, kāpēc nav desmit, un sauc mani par neveiksminieku.” Ir gluži dabiski, ka vecāki mudina savus  bērnus darīt visu pēc iespējas labāk. Tāpēc gadījumos, kad tu neattaisnosi savu vecāku pamatotās cerības, viņi noteikti darīs zināmu savu neapmierinātību. Bībelē ir dots padoms: ”Klausi, mans bērns, sava tēva pārmācībai un nepamet savas mātes mācību.” (Salamana Pamācības 1:8, 9, LB-26.) Nesāc bēdāties; mierīgi uzklausi kritiku un mācies no tā, kas tev tiek teikts.

Bet ko darīt tad, ja vecāki izsaka netaisnīgus salīdzinājumus? (”Kāpēc tu nevarētu būt kā tavs vecākais brālis Pauls? Viņš vienmēr bija ļoti labs skolnieks.”) Lai gan šāda salīdzināšana sāpina, tā bieži vien liecina par kādu būtisku patiesību. Tavi vecāki gluži vienkārši vēl tev pašu labāko. Bet ja tu uzskati, ka vecāki pret tevi ir pārāk prasīgi, mierīgi parunā ar viņiem par to.

Vairo savu pašcieņu

Kā tu varētu vairot savu pašcieņu? Vispirms godīgi izvērtē savas labās īpašības un trūkumus. Tu ieraudzīsi, ka daudzi no taviem tā saucamajiem trūkumiem ir diezgan nenozīmīgi. Bet ko darīt ar nopietniem trūkumiem, piemēram, nesavaldību un savtīgumu? Neatlaidīgi centies labot sevī šīs īpašības, un tava pašcieņa noteikti augs.

Neaizmirsti, ka tev jau tagad ir daudz labu īpašību un spēju! Tu varbūt neuzskati, ka māka pagatavot maltīti vai salīmēt cauru riepu ir kaut kas īpašs. Bet izsalcis cilvēks  vai ceļmalā palicis braucējs būs ļoti priecīgs, ka tu to proti. Padomā arī par savām labajām īpašībām. Vai tu esi centīgs? Pacietīgs? Līdzjūtīgs? Devīgs? Laipns? Šīs īpašības atsver jebkādus nenozīmīgus trūkumus.

Tev varētu palīdzēt pārdomas par to, kas teikts tālāk.

Izvirzi reālistiskus mērķus. Cenzdamies sasniegt nesasniedzamo, tu pieredzēsi rūgtu vilšanos. Izvirzi mērķus, kas ir sasniedzami. Varbūt tu vari iemācīties rakstīt ar rakstāmmašīnu vai apgūt kādas citas iemaņas? Iemācies spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai apgūsti svešvalodu. Uzlabo savu lasītprasmi vai paplašini lasāmvielas klāstu. Kad kaut kas tiek panākts, aug arī pašcieņa.

Dari visu labi. Ja tu darīsi savu darbu pavirši, tu nejutīsies labi. Dievs ar prieku veica radīšanas darbus un katru radīšanas posmu tā beigās viņš nosauca par labu. (1. Mozus 1:3—31.) Arī tu vari gūt prieku, ja visus darbus, kas jādara mājās vai skolā, tu dari labi un centīgi. (Skaties Salamana Pamācības 22:29.)

Palīdzi citiem cilvēkiem. Pašcieņu nevar iegūt cilvēks, kas sēž rokas klēpī salicis un gaida, ka citi viņu aptekās. Jēzus teica, ka tad, ja kāds ”grib tapt liels, tas lai ir.. sulainis” jeb citu kalps. (Marka 10:43—45.)

Piemēram, septiņpadsmitgadīgā Kima vasaras brīvdienās ik mēnesi veltīja 60 stundas, lai palīdzētu citiem uzzināt Bībeles patiesības. Lūk, ko viņa saka: ”Tas man ir palīdzējis tuvoties Jehovam. Tāpat tas man ir palīdzējis attīstīt patiesu mīlestību pret cilvēkiem.” Maz ticams, ka šai priecīgajai jaunietei varētu trūkt pašcieņas.

Izvēlies savus draugus uzmanīgi. ”Domas par sevi manī izraisa tikai neapmierinātību,” teica septiņpadsmitgadīgā Barbara. ”Kad esmu kopā ar cilvēkiem, kas man uzticas, es izdaru daudz laba. Kad esmu kopā ar  cilvēkiem, kas izturas pret mani kā pret skrūvīti kaut kādā mehānismā, es pārvēršos par muļķi.”

Ja tu esi kopā ar cilvēkiem, kas ir augstprātīgi vai dzēlīgi, tev tiešām var rasties sliktas domas par sevi. Tāpēc izvēlies draugus, kas no tiesas interesējas par tevi, — draugus, kas tevi uzmundrina. (Salamana Pamācības 13:20.)

Veido ciešu draudzību ar Dievu. ”Tas Kungs ir mans akmenskalns, mana pils,” teica psalmu dziesminieks Dāvids. (Psalms 18:3.) Viņš paļāvās nevis uz savām spējām, bet gan uz ciešo draudzību ar Jehovu. Tāpēc vēlāk, kad viņam radās grūtības, viņš spēja uzklausīt spēcīgu nosodījumu, saglabādams savaldību. (2. Samuēla 16:7, 10.) Arī tu vari ’tuvoties Dievam’ un ’lielīties’ nevis ar sevi, bet ar Jehovu. (Jēkaba 2:21—​23; 4:8; 1. Korintiešiem 1:31.)

Strupceļš

Kāds autors atzīmēja: ”Reizēm jaunieši, kas nespēj atrast sevi un kam ir zema pašcieņa, cenšas izveidot neīstu tēlu jeb ”fasādi”, ko rādīt pasaulei.” Visiem ir pazīstami tēli, ko jaunieši reizēm mēdz veidot: puisis, kam ”jūra līdz ceļiem”, sabiedriskais un neatvairāmais siržu lauzējs vai kliedzoši ģērbies panks. Bet patiesībā aiz šī tēla slēpjas iekšēja cīņa ar mazvērtības sajūtu. (Salamana Pamācības 14:13.)

 Padomā, piemēram, par jaunietēm, kas uzsāk izlaidīgu dzīvi, ”lai tiktu galā ar nomāktību, vairotu pašcieņu [radot sajūtu, ka viņas kādam ir vajadzīgas], izjustu tuvību un, dzemdējot bērnu, iegūtu cilvēku, kas viņas mīl un bez ierunām pieņem”. (Coping With Teenage Depression.) Kāda vīlusies jauniete rakstīja: ”Es mēģināju gūt mierinājumu dzimumattiecībās, nevis centos izveidot ciešas attiecības ar savu Radītāju. Vienīgais, ko es ieguvu, bija tukšums, vientulība un vēl lielāka nomāktība.” Uzmanies, ka tu nenonāc šādā strupceļā.

Esi piesardzīgs

Ievērības cienīgs ir fakts, ka Rakstos ir diezgan daudz brīdinājumu nebūt par sevi pārāk augstās domās. Kāpēc tā? Acīmredzot šie brīdinājumi tiek doti tāpēc, ka lielākā daļa no mums, cenšoties vairot savu pašapziņu, mēdz pārcensties. Daudzi cilvēki kļūst egoistiski un manāmi pārspīlē savas spējas un iemaņas. Daži paaugstina sevi, pazemojot citus.

Pirmajā gadsimtā Romas kristiešu draudzē starp jūdiem un cilvēkiem no citām tautām bija radies spēcīgs sāncensības gars. Tāpēc apustulis Pāvils atgādināja nejūdiem, ka tikai Dieva ’laipnības’ dēļ viņi ir ’uzpotēti’,  tas ir, saņēmuši Dieva labvēlību. (Romiešiem 11:17—36.) Arī paštaisnajiem jūdiem bija jāapzinās savi trūkumi. ”Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības,” teica Pāvils. (Romiešiem 3:23.)

Pāvils necentās sagraut šo cilvēku pašcieņu, bet rakstīja: ”Jo pateicoties žēlastībai, kas man dota, es visiem.. saku: Nedomājiet par sevi augstāk, nekā pienākas domāt.” (Romiešiem 12:3, JD.) Tātad par pašcieņu ”pienākas” domāt, taču nevajadzētu krist galējībās.

Dr. Alans Fromms saka: ”Cilvēks, kam ir pareizs priekšstats par sevi, nav bēdīgs, taču arī neprātīgi priecīgam viņam nav jābūt.. Šāds cilvēks nav pesimists, tomēr viņa optimisms nav nevaldāms. Viņš nav ne pārdrošs, ne brīvs no jebkādām bailēm.. Viņš apzinās, ka nav ne visu laiku lielākais veiksminieks, ne arī mūžīgais neveiksminieks.”

Tāpēc esi pieticīgs. ”Dievs stājas pretim lepniem, bet pazemīgiem dod žēlastību.” (Jēkaba 4:6.) Neaizmirsti labo, kas ir tevī, un atceries arī par saviem trūkumiem. Centies tos izlabot. Laiku pa laikam tev joprojām radīsies šaubas par sevi. Taču tev nekad nav jāšaubās, ka tu tiec novērtēts un ka Dievs rūpējas par tevi. ”Ja kas Dievu mīl, to Dievs ir atzinis.” (1. Korintiešiem 8:3.)

Jautājumi pārrunām

◻ Kāpēc dažiem jauniešiem ir sliktas domas par sevi? Vai tev ir pazīstamas šādas izjūtas?

◻ Kā tev būtu jāreaģē uz vecāku prasībām?

◻ Kā var veicināt pašcieņu?

◻ Kādā veidā nav iespējams vairot pašcieņu?

◻ Kāpēc tev jāuzmanās, lai tu nebūtu pārāk augstās domās par sevi?

[Izceltais teksts 98. lpp.]

Pašcieņa ir raksturota kā ”cilvēka eksistences sastāvdaļa, kas tai piešķir cildenumu”

[Attēls 99. lpp.]

Vai tu jūties nomākts, nekam nederīgs? Šo situāciju tomēr var mainīt

[Attēls 101. lpp.]

Ar lielīšanos nav iespējams vairot savu pašcieņu

[Attēls 102. lpp.]

Vai tev reizēm nerodas sajūta, ka tu neko nevari izdarīt, kā nākas?