13. nodaļa

Kāpēc es jūtos tik nomākts?

Melānija vienmēr bija attaisnojusi mātes cerības — viņa bija paraugbērns. Bet septiņpadsmit gadu vecumā Melānija pārstāja iesaistīties skolas dzīvē, vairs nepieņēma uzaicinājumus uz saviesīgiem pasākumiem, un šķita, ka viņu pat neinteresē atzīmes, kuras vairs nebija teicamas, bet tikai viduvējas. Kad vecāki laipni apvaicājās, vai kaut kas ir noticis, Melānija atcirta: ”Nekas nav noticis! Lieciet mani mierā!”

Četrpadsmitgadīgais Marks bija impulsīvs un neiecietīgs, viņš ātri zaudēja savaldību. Skolā Marks bija nemierīgs un jauca kārtību. Kad Markam kaut kas neizdevās vai viņš bija dusmīgs, viņš drāzās ar motociklu pa laukiem vai joņoja ar skrituļdēli pa stāvām nogāzēm.

GAN Marku, gan Melāniju bija piemeklējusi viena un tā pati nelaime — depresija. Dr. Donalds Maknjū no ASV Nacionālā psihiskās veselības institūta stāsta, ka 10 līdz 15 procentiem skolas vecuma bērnu var rasties garastāvokļa traucējumi. Mazākam skaitam bērnu ir arī smaga depresija.

Reizēm nomāktības cēlonis ir bioloģisks. Depresiju var izraisīt dažas infekcijas slimības, endokrīnās sistēmas slimības, hormonālās pārmaiņas menstruālā cikla laikā, hipoglikēmija, medikamenti, toksiski metāli un ķimikālijas, alerģiskas reakcijas, nesabalansēts uzturs, anēmija.

Spriedze — nomāktības izraisītāja

Pusaudža gadi paši par sevi mēdz būt saistīti ar emocionālu spriedzi. Jaunietim nav pieauguša cilvēka pieredzes, kas nepieciešama, lai tiktu galā ar dzīves  grūtībām, tāpēc viņam var rasties uzskats, ka neviens par viņu neliekas ne zinis, un viņš var kļūt ļoti nomākts diezgan parastās dzīves situācijās.

Vēl viens grūtsirdības cēlonis ir nespēja attaisnot vecāku, skolotāju vai draugu cerības. Piemēram, Donalds domāja, ka viņa sekmēm skolā jābūt izcilām, lai viņa izglītotie vecāki būtu apmierināti. Kad viņš to nespēja panākt, viņš kļuva nomākts un sāka domāt par pašnāvību. ”Es nekad neko nedaru pareizi. Es vienmēr visus iegāžu,” ar nožēlu teica Donalds.

Notikumi ar kādu vīru, vārdā Epafrodits, parāda, ka depresiju var veicināt apbēdinājums par nespēju kaut ko izdarīt. Šis uzticamais kristietis, kas dzīvoja pirmajā gadsimtā, saņēma īpašu uzdevumu doties pie apustuļa Pāvila uz ieslodzījuma vietu un palīdzēt viņam. Bet Epafrodits, ieradies pie Pāvila, drīz vien saslima, un Pāvilam bija jārūpējas par viņu. Nav grūti saprast, kāpēc Epafrodits uzskatīja, ka neko nav spējis padarīt, un bija ”nobēdājies”. Acīmredzot viņš neņēma vērā visu labo, ko bija izdarījis pirms saslimšanas. (Filipiešiem 2:25—30.)

Pārdzīvojums zaudējuma dēļ

Fransīna Klegsbrena savā grāmatā Too Young to Die—​Youth and Suicide (Pārāk jauni, lai mirtu. Jaunieši un pašnāvības) raksta: ”Emociju izraisītu depresiju pamatā bieži vien ir milzīga zaudējuma izjūta, kas rodas, kad ir zaudēts mīļš cilvēks vai kaut kas dārgs.” Tāpēc  depresiju var izraisīt vecāku nāve vai aiziešana no ģimenes, darba vai nākotnes izredžu zaudējums, arī veselības pasliktināšanās.

Bet vissāpīgāk jaunam cilvēkam ir zaudēt mīlestību un dzīvot ar sajūtu, ka viņš nevienam nav vajadzīgs, ka neviens par viņu neinteresējas. ”Kad māte aizgāja no mums, es jutos pamesta un vientuļa,” saka jauna sieviete, vārdā Marija. ”Pēkšņi mana pasaule šķita apgriezta kājām gaisā.”

Iedomājies, kādu apjukumu un sāpes izjūt jaunieši, kam nākas saskarties ar tām problēmām, ko ģimenē rada šķiršanās, alkoholisms, incests, vīra nežēlīga izturēšanās pret sievu, bērnu ļaunprātīga izmantošana vai vienmēr aizņemto vecāku nevērība pret saviem bērniem. Patiess ir Bībeles sakāmvārds: ”Ja tu bēdu dienā nogursi, tad tavs spēks [arī spēja pretoties depresijai] pagalam.” (Salamana Pamācības 24:10, LB-26.) Jaunietis pat varētu nepamatoti vainot sevi ģimenes problēmās.

Jāmāk pamanīt simptomus

Ir dažādas depresijas stadijas. Jaunietis var uz laiku zaudēt līdzsvaru kāda bēdīga notikuma dēļ. Šāds apbēdinājums parasti izgaist diezgan īsā laikā.

Ja nomāktība neizzūd un jaunietim ir negatīvas domas, bezvērtības sajūta, viņš ir noraizējies un dusmīgs, var izveidoties tas, ko ārsti sauc par vieglas pakāpes hronisku depresiju. Kā liecina nodaļas sākumā minēto jauniešu, Marka un Melānijas, uzvedība, simptomi var būt ļoti atšķirīgi. Kādu jaunieti varbūt nomoka nemiera uzplūdi. Kāds cits visu laiku ir noguris, viņam nav apetītes, viņš nevar aizmigt, zaudē svaru, vai ar viņu notiek viena nelaime pēc otras.

 Daži jaunieši mēģina noslēpt depresiju, mezdamies izpriecās: staigā no vienas ballītes uz otru, maina seksa partnerus, nodarbojas ar vandalismu, daudz dzer un tamlīdzīgi. ”Es nemaz īsti nezinu, kāpēc man visu laiku kaut kur ir jāiet,” atzinās kāds četrpadsmitgadīgs zēns. ”Es tikai zinu to, ka tad, kad esmu viens pats, es sajūtu, cik man ir slikti.” Tas ir tieši tā, kā rakstīts Bībelē: ”Arī smiedamās sirds var sērot.” (Salamana Pamācības 14:13.)

Kad nomāktība vairs nav tikai slikts garastāvoklis

Ja viegla depresija netiek ārstēta, tā var pāriet smagā depresijā. (Skaties 107. lpp.) ”Man visu laiku bija sajūta, ka es esmu iekšēji ”mirusi”,” teica Marija, kurai bija depresija. ”Es vienkārši eksistēju, man nebija nekādu emociju. Man bija pastāvīga baiļu sajūta.” Depresijas gadījumā drūmais garastāvoklis ir pastāvīgs un var turpināties mēnešiem ilgi. Depresija ir galvenais pusaudžu pašnāvību cēlonis; daudzās valstīs šī slimība tagad tiek saukta par ”slēpto epidēmiju”.

Spēcīgākā un bīstamākā ar vispārēju depresiju saistītā sajūta ir pilnīga bezcerība. Profesors Džons Meks raksta par četrpadsmitgadīgo Vivjenu, kurai bija smaga depresija. Vērotājam no malas varēja likties, ka viņa ir pilnīgi normāla meitene, kurai ir gādīgi vecāki. Bet galēja  izmisuma dēļ Vivjena pakārās! Profesors Meks raksta: ”Vivjenas nespēja paredzēt, ka depresija kādreiz varētu beigties, ka viņai ir kāda cerība galu galā atbrīvoties no savām sāpēm, bija būtisks faktors viņas lēmumā izdarīt pašnāvību.”

Cilvēkiem, kam ir smaga depresija, šķiet, ka viņiem nekad nekļūs labāk, ka viņiem nav rītdienas. Šāda bezcerība, kā atzīst speciālisti, ir daudzu pašnāvību cēlonis.

Taču pašnāvība neko neatrisina. Marija, kuras dzīve bija kļuvusi par īstu murgu, atzinās: ”Manā prātā nepārprotami bija izveidojušās domas par pašnāvību. Bet es apzinājos, ka tikmēr, kamēr es neesmu sevi nogalinājusi, cerība vēl pastāv.” Tiešām, darot visam galu, nekas netiek atrisināts. Diemžēl daudzi jaunieši savā izmisumā vispār nespēj iedomāties, ka varētu būt kāda alternatīva vai ka viss varētu beigties labi. Marija mēģināja slēpt savu problēmu, lietojot heroīnu. Viņa saka: ”Man radās pamatīga pašapziņa — līdz brīdim, kad beidzās narkotiku iedarbība.”

Ko darīt nelielas nomāktības gadījumos

Ir labi paņēmieni, kā pretoties nomāktības sajūtai. ”Daži cilvēki kļūst nomākti tāpēc, ka ir izsalkuši,” atzīmē  Dr. Neitans Klains, speciālists depresijas jautājumos. ”Cilvēks varbūt nepaēd brokastis un kaut kāda iemesla dēļ izlaiž pusdienas. Ap pulksten trijiem viņš sāk domāt, kāpēc viņš nejūtas labi.”

Svarīgi var būt arī tas, ko cilvēks ēd. Debija, jauna sieviete, kuru bieži pārņēma izmisums, atzina: ”Es nezināju, ka nepilnvērtīgi pārtikas produkti var tik slikti ietekmēt manu pašsajūtu. Tādus es lietoju ļoti daudz. Tagad esmu pamanījusi, ka jūtos labāk, kad ēdu mazāk saldumu.” Noskaņojumu var uzlabot arī ar fiziskiem vingrinājumiem. Ir gadījumi, kad nepieciešama medicīniska pārbaude, jo nomāktība var būt kādas slimības simptoms.

Cīņa ar negatīvām domām

Bieži vien nomāktību izraisa vai pastiprina negatīvas domas. ”Kad tu satiec daudz cilvēku, kas tevi aizvaino,” saka astoņpadsmitgadīgā Evelīna, ”tu sāc domāt, ka nederi vispār nekam.”

Bet vai citiem būtu jānosaka tava cilvēciskā vērtība? Par kristiešu apustuli Pāvilu tika runāts ar izsmieklu. Bija cilvēki, kas teica, ka viņš ir vārgulis un slikts runātājs. Vai Pāvils tāpēc jutās nevērtīgs? It nemaz! Pāvils zināja, ka būtiskākais ir atbilst Dieva prasībām. Viņš varēja  būt lepns par to, ko ar Dieva palīdzību bija paveicis, lai arī ko runātu citi cilvēki. Arī tu sev vari atgādināt faktu, ka tev ir labas attiecības ar Dievu, un tad tu varbūt atbrīvosies no drūmā noskaņojuma. (2. Korintiešiem 10:7, 10, 17, 18.)

Varbūt tavas nomāktības cēlonis ir kāda vājība vai izdarīts grēks? ”Kaut jūsu grēki arī būtu sarkani kā asinis,” Dievs teica Izraēlam, ”tomēr tie paliks balti kā sniegs.” (Jesajas 1:18.) Nekad neaizmirsti, ka mūsu debesu Tēvs ir līdzjūtīgs un pacietīgs. (Psalms 103:8—14.) Bet vai tu centies visiem spēkiem tikt galā ar savu problēmu? Tev pašam jādara tas, kas ir atkarīgs no tevis, lai tevi nemocītu vainas apziņa. Kā teikts sakāmvārdā, ”kas [savā ļaunajā darbā] atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpelnīsies žēlastību”. (Salamana Pamācības 28:13.)

Vēl viens veids, kā cīnīties ar nomāktību, ir reālistisku mērķu izvirzīšana. Lai tava dzīve būtu sekmīga, tev nav jābūt labākajam klasē. (Salamans Mācītājs 7:16—18.) Atzīsti faktu, ka vilšanās gadās katra cilvēka dzīvē. Ja kaut kas tev ir licis vilties, nevajag domāt: ”Nevienam nav un nekad nebūs nekādas daļas, kas ar mani notiek.” Labāk saki sev: ”Es tikšu tam pāri.” Un nemaz nav nepareizi ņemt un kārtīgi izraudāties.

Panākumu nozīme

”Izmisums neizgaist pats no sevis,” saka Defnija, kas bija veiksmīgi pārdzīvojusi grūtsirdības periodus. ”Jāvērš domas citā virzienā vai jāpievēršas kādai fiziskai darbībai. Kaut kas noteikti ir jādara.” Linda, kas visiem spēkiem centās pārvarēt drūmo noskaņojumu, teica: ”Man ir kārtējā šūšanas ”lēkme”. Šūdama es varu papildināt savu garderobi, un ar laiku es aizmirstu savas raizes. Tas tiešām palīdz.” Turklāt, darot to, kas tev  padodas, tu vari vairot savu pašcieņu, un pašcieņas depresijas laikā parasti ir pavisam maz.

Tāpat ir labi darīt kaut ko tādu, kas tev sagādā prieku. Varbūt tu vari pastaigāt pa veikaliem, lai nopirktu sev kaut ko īpašu, uzspēlēt kādu spēli, pagatavot savu mīļāko ēdienu, iegriezties grāmatnīcā, paēst ārpus mājām, palasīt, minēt krustvārdu mīklas, piemēram, tās, kas ir Atmostieties! numuros.

Debija atklāja, ka viņa sekmīgāk tiek galā ar nomāktu garastāvokli tad, ja ieplāno īsus ceļojumus vai izvirza sev nelielus mērķus. Bet visvairāk viņai palīdzēja tas, ko viņa darīja citu cilvēku labā. ”Es satiku kādu jaunu sievieti, kas bija ļoti nomākta, un sāku ar viņu studēt Bībeli,” teica Debija. ”Iknedēļas pārrunu laikā man radās iespēja pastāstīt, kā viņa var pārvarēt depresiju. Bībelē viņa atrada patiesu cerību. Un tas palīdzēja arī man.” Tiešām, ir tā, kā teica Jēzus: ”Svētīgāki ir dot nekā ņemt.” (Apustuļu darbi 20:35.)

Runā ar kādu

”Rūpes sirdī cilvēku sāpina, bet laipns vārds to iepriecina.” (Salamana Pamācības 12:25.) ”Laipns vārds” no saprotoša cilvēka mutes var panākt ārkārtīgi daudz. Neviens cilvēks nespēj uzminēt, kas tev ir uz sirds, tāpēc tev tas ir jāizstāsta kādam, kam tu uzticies un kas tev var palīdzēt. ”Draugs arvienu mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli,” teikts Salamana Pamācībās 17:17. ”Turēt visu pie sevis ir tas pats, kas nest vienam pašam smagu nastu,” teica divdesmit divus gadus vecais Īvens. ”Bet, daloties tajā ar kādu, kas var palīdzēt, nasta kļūst daudz vieglāka.”

 Varbūt tu teiksi: ”Es jau esmu mēģinājis tā darīt, bet vienīgais, ko esmu dzirdējis, ir gudras runas par to, ka jāskatās uz dzīvi pozitīvi.” Tad tev jāpadomā, kur lai tu atrodi kādu, kas ne tikai uzklausītu un saprastu tevi, bet arī spētu dot objektīvu padomu. (Salamana Pamācības 27:5, 6.)

Kur meklēt palīdzību

Sāc ar to, ka tu ”Dod.. savu sirdi” vecākiem. (Salamana Pamācības 23:26.) Vecāki tevi pazīst vislabāk un daudzos gadījumos var tev palīdzēt, ja vien tu dod viņiem tādu iespēju. Ja tavi vecāki redz, ka problēma ir nopietna, viņi pat var parūpēties par to, lai tu saņemtu profesionālu palīdzību. *

Tev var palīdzēt arī kristiešu draudzes locekļi. ”Gadu gaitā es biju radījusi par sevi tādu priekšstatu, ka neviens patiesībā nezināja, cik dziļa ir mana depresija,” atzinās Marija. ”Bet reiz es visu izstāstīju kādai vecākai sievietei draudzē. Viņa izturējās pret mani ar tādu sapratni! Ar viņu kādreiz bija noticis kaut kas ļoti līdzīgs. Tas man lika apzināties, ka arī citi cilvēki ir piedzīvojuši to pašu, ko es, un viņi lieliski ir tikuši ar to galā.”

Marijas depresija neizzuda vienā momentā. Bet pamazām, veidojot arvien ciešākas attiecības ar Dievu, viņa sāka pārvarēt savas izjūtas. Īsteno Jehovas kalpotāju vidū arī tu vari atrast draugus un ”ģimeni”, kas patiesi interesējas par tevi. (Marka 10:29, 30; Jāņa 13:34, 35.)

Spēka pārpilnība

Visiedarbīgākais līdzeklis drūma noskaņojuma pārvarēšanai tomēr ir Pāvila minētā ”spēka pārpilnība”,  kas nāk no Dieva. (2. Korintiešiem 4:7.) Dievs var tev palīdzēt cīnīties ar depresiju, ja tu paļaujies uz viņu. (Psalms 55:23.) Ar savu svēto garu viņš dod spēku, kas ir daudz lielāks par tavām parastajām spējām.

Šāda draudzība ar Dievu tiešām iedrošina. ”Kad man ir skumji,” saka Džordžija, ”es ļoti dedzīgi lūdzu Dievu. Es zinu, ka Jehova parādīs izeju, lai cik nopietna būtu mana problēma.” Defnija tam piekrīt un piebilst: ”Jehovam var izstāstīt visu. Tev tikai jāsaka viņam viss, kas ir uz sirds, un tu zini, ka pat tad, ja neviens cilvēks to nespēj, viņš tiešām tevi saprot un par tevi rūpējas.”

Ja tu jūties nomākts, lūdz Dievu un meklē kādu cilvēku, kas ir gudrs un saprotošs un kam tu vari uzticēt savas jūtas. Kristiešu draudzē ir vecākie, kas tev var dot labus padomus. (Jēkaba 5:14, 15.) Viņi vienmēr ir gatavi tev palīdzēt, lai saglabātos tava draudzība ar Dievu. Dievs tevi saprot un aicina visas savas rūpes uzticēt viņam, jo ’viņš gādā par tevi’. (1. Pētera 5:6, 7.) Bībelē ir lasāms šāds apgalvojums: ”Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.” (Filipiešiem 4:7.)

[Zemsvītras piezīmes]

Jautājumi pārrunām

◻ Kādi ir daži no iemesliem, kuru dēļ jaunieši var justies nomākti? Vai tu kādreiz esi tā juties?

◻ Vai tu vari nosaukt vieglas depresijas simptomus?

◻ Vai tu zini, kā var noteikt, ka cilvēkam ir smaga depresija? Kāpēc tā ir ļoti nopietna slimība?

◻ Kādi ir daži no veidiem, kā cīnīties ar drūmu noskaņojumu? Vai kāds no šiem ieteikumiem ir palīdzējis tev?

◻ Kāpēc ir tik svarīgi runāt ar kādu, kad tu jūties ļoti nomākts?

[Izceltais teksts 106. lpp.]

Smaga depresija ir visizplatītākais pusaudžu pašnāvību iemesls

[Izceltais teksts 112. lpp.]

Personīgas attiecības ar Dievu tev var palīdzēt tikt galā ar smagu depresiju

 [Papildmateriāls 107. lpp.]

Varbūt tā ir depresija?

Ikvienam cilvēkam uz kādu laiku var parādīties viens vai vairāki no tālāk minētajiem simptomiem, tomēr tas vēl nenozīmē, ka ir radusies nopietna problēma. Bet, ja vairāki no šiem simptomiem saglabājas ilgāku laiku vai ja kāds no tiem ir tik nopietns, ka traucē ierasto dzīves ritmu, tad (1) tu varbūt neesi vesels un tev ir jāiziet pamatīga medicīniskā apskate vai arī (2) tev, iespējams, ir smaga depresija.

Nekas tevi neiepriecina. Tev nesniedz prieku nodarbības, kas tev kādreiz patika. Tev trūkst realitātes izjūtas, tu it kā atrodies miglā un visu dari automātiski.

Pilnīga bezvērtīguma sajūta. Tu uzskati, ka tava dzīve nevienam neko būtisku nevar dot un ir pilnīgi bezjēdzīga. Tev varbūt ir spēcīga vainas sajūta.

Pēkšņi mainās tavs noskaņojums. Kādreiz tu biji ļoti sabiedrisks, bet tagad tu esi noslēdzies sevī, vai arī otrādi. Tu bieži raudi.

Pilnīga bezcerība. Tavuprāt, viss ir slikti, tu neko nevari izmainīt un nekad nekas nekļūs labāk.

Nevēlēšanās dzīvot. Lielo ciešanu dēļ tev bieži šķiet, ka būtu labāk, ja tu būtu miris.

Nespēja koncentrēties. Tu atkal un atkal atkārto prātā vienas un tās pašas domas vai arī lasi, bet nesaproti lasīto.

Izmaiņas ēstgribā un gremošanas orgānu darbībā. Apetītes zudums vai tieksme pārēsties. Periodiski aizcietējumi vai caureja.

Izmaiņas gulēšanas režīmā. Slikts miegs vai vēlēšanās gulēt pārāk daudz. Bieži murgi.

Fiziskas sāpes. Galvassāpes, krampji, sāpes vēderā un krūškurvī. Bieža noguruma sajūta, kurai it kā nav iemesla.

[Attēls 108. lpp.]

Nespēja attaisnot vecāku cerības var radīt jaunietī nomāktību

[Attēls 109. lpp.]

Runāt ar citiem un stāstīt visu, kas ir uz sirds, ir viens no labākajiem paņēmieniem, kā pārvarēt nomāktību

[Attēls 110. lpp.]

Drūmu noskaņojumu var pārvarēt, arī darot kaut ko citu labā