38. nodaļa

Kas mani gaida nākotnē?

”ES BAIDOS par nākotni — nākotni pasaulē, kurai draud kodolkatastrofa.” Šos vārdus kāds vācu jaunietis teica, uzrunādams valsts politisko vadītāju.

Varbūt arī tevi neliek mierā domas par iespēju tikt iznīcinātam kodolsprādzienā. ”Kāpēc lai es uztrauktos par savām atzīmēm?” sacīja kāds jaunietis. ”Tik un tā pasaule uzies gaisā.” Kādā aptaujā, kurā piedalījās skolas vecuma bērni, zēni atzina, ka visvairāk viņi baidās no kodolkara. Meitenēm kodolkara draudi bija otrajā vietā, pirmajā vietā bija bailes no tā, ka varētu nomirt kāds no vecākiem.

Bet kodolkara draudi nav vienīgais, kas aptumšo nākotnes izredzes. Redzēdams, ka cilvēcei draud ”pārapdzīvotība, dabas resursu izsīkums, vides piesārņojums” un citas nelaimes, pazīstams psihologs B. F. Skiners secināja: ”Acīmredzot ir apdraudēta mūsu pastāvēšana.” Pēc tam viņš atzinās: ”Es esmu ļoti pesimistiski noskaņots. Mēs neatrisināsim mūsu problēmas, tas ir fakts.”

Pat izglītoti cilvēki, kas vēro pasaules notikumus, raugās nākotnē ar bažām, tāpēc nav nekāds brīnums, ka daudzi jaunieši domā: ”Ēdīsim un dzersim, jo rīt mēs mirstam.” (1. Korintiešiem 15:32.) Ja nākotne būtu atkarīga tikai no politiķu un zinātnieku spējām, tā tiešām varētu likties diezgan drūma, jo Jeremijas 10:23 ir teikts, ka ”cilvēka liktenis nestāv viņa paša  rokās, ka savā dzīvē vīrs nevar pats droši noteikt savu ceļu”.

Cilvēks tiešām nespēj pār sevi valdīt, taču tas vēl nav viss. Pantā ir teikts, ka cilvēka liktenis ”nestāv viņa paša rokās” — ka viņam nav tiesību lemt par Zemes nākotni. Tāpēc cilvēka pūles ir lemtas neveiksmei. Tieši šī iemesla dēļ Jeremija lūdza, lai Dievs iejaucas cilvēku dzīvē. ”Pārmāci mani, Kungs,” viņš teica. (Jeremijas 10:24.) Tātad cilvēku nākotni noteiks mūsu Radītājs. Bet kāda būs šī nākotne?

Dieva nodoms un tava nākotne

Neilgi pēc pirmo divu cilvēku radīšanas Dievs viņiem pateica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.” (1. Mozus 1:28.) Tas nozīmē, ka cilvēkiem tika piedāvāta iespēja dzīvot paradīzē, kas ar laiku plestos pa visu zemeslodi.

Diemžēl pirmie cilvēki sacēlās pret Dieva valdīšanu. Kā vēlāk teica Salamans, ”Dievs cilvēku ir radījis atklātu un taisnīgu, bet viņi paši ieslīgst daudzējādā neattaisnojamā gudrošanā”. (Salamans Mācītājs 7:29.) Cilvēku ”gudrošana”, viņu plāni ir izraisījuši tikai postu — pašreizējām paaudzēm jāpieredz šo plānu bēdīgās sekas un jādzīvo ar pavisam drūmām nākotnes izredzēm.

Vai tas nozīmē, ka Dievs ir pametis Zemi novārtā un tai jākļūst par piesārņotu, radioaktīvu, varbūt pat nedzīvu planētu? Nekādā ziņā! Viņš ir radījis Zemi, un  ”viņš to nav radījis par tuksnešaini, bet lai tā būtu apdzīvota”. Nav nekādu šaubu: ar Zemi notiks tas, ko viņš ir nolēmis. (Jesajas 45:18; 55:10, 11.)

Bet kad tas notiks, un kā tas notiks? Izlasi, lūdzu, Lūkas evaņģēlija 21. nodaļu. Tur var lasīt, ka Jēzus paredzēja tieši tās problēmas, kas cilvēkiem sagādā tik daudz raižu mūsu gadsimtā, — karus, zemestrīces, slimības, badu, noziedzības pieaugumu. Par ko tas liecina? Jēzus paskaidro: ”Kad tas sāk piepildīties, tad stiprin[ie]ties un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas. [..] Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.” (Lūkas 21:10, 11, 28, 31.)

Dieva Valstība ir tā, kas var nodrošināt mūsu nākotni. Minētā Valstība ir valdība, ko Dievs izmantos Zemes pārvaldīšanai. Šī Valstība atņems cilvēkiem varu pār Zemi. (Daniēla 2:44.) Dieva sodu saņems ”tie, kas zemi samaitā,” — tā gan zemeslode, gan cilvēce tiks izglābta no pašu cilvēku neprātīgās rīcības. (Atklāsmes 11:18; Salamans Mācītājs 1:4.)

 Kad valdīs Dieva Valstība, Zemi vairs nekas neapdraudēs un tā pakāpeniski tiks pārvērsta par paradīzi. (Lūkas 23:43.) Tad atjaunosies pilnīgs ekoloģiskais līdzsvars. Valdīs saskaņa starp cilvēkiem un dzīvnieku pasauli. (Jesajas 11:6—9.) Vairs nebūs karu un kaujas ieroču. (Psalms 46:9, 10.) Visiem būs, kur dzīvot, izzudīs noziedzība, bads, slimības, pat nāve. Zemes iedzīvotāji ”baudīs mieru papilnam”. (Psalms 37:10, 11; 72:16; Jesajas 65:21, 22; Atklāsmes 21:3, 4.)

Pārbaudi Dieva solījumus

Mūžīga dzīve paradīzē — tāda var būt arī tava nākotne! Šī doma tev droši vien šķiet patīkama, taču tev, iespējams, ir grūti atteikties no uzskata, ka visi labie cilvēki nokļūst debesīs, vai varbūt tev ir šaubas par pašu Bībeli. Ir gadījies, ka arī jaunieši no Jehovas liecinieku vidus atskārst, ka viņu ticība ir pavisam ļodzīga. Piemēram, Mišela uzauga Jehovas liecinieku ģimenē. Viņai fakts, ka Bībelē ir rakstīta patiesība, bija tikpat saprotams kā tas, ka pēc nakts uzaust diena. Bet kādu dienu Mišela pēkšņi saprata, ka viņa nezina, kāpēc viņa tic Bībelei. ”Es domāju, ka līdz tam laikam es biju ticējusi Bībelei tāpēc, ka tai ticēja mamma un tētis,” viņa sacīja.

”Bez ticības nevar patikt [Dievam],” teikts Bībelē. (Ebrejiem 11:6.) Bet ticība tev nevar rasties tāpēc vien, ka tā ir tavai mātei un tēvam. Lai tev būtu droša nākotne, tev nepieciešama ticība, kuras pamatā ir pārliecinoši pierādījumi, — tev jāizveido ”stipra paļaušanās uz to, kas cerams”. (Ebrejiem 11:1.) Kā teikts Bībelē, tev viss jāpārbauda. (1. Tesaloniķiešiem 5:21.)

Pārliecinies, ka Bībelē ir rakstīta patiesība

Vispirms tev varbūt jāpārbauda, vai Bībele tiešām ir ’Dieva iedvesmota’. (2. Timotejam 3:16.) Kā lai par  to pārliecinās? Padomā: vienīgi Visvarenais Dievs var ’no iesākuma pasludināt gala iznākumu’. (Jesajas 43:9; 46:10.) Tieši to viņš vairākkārt ir darījis ar Bībeles starpniecību. Izlasi Lūkas 19:41—​44 un 21:20, 21, kur ir pravietota Jeruzalemes krišana. Vai arī pravietojumus par Babilonas krišanu, kas lasāmi Jesajas 44:27, 28 un 45:1—4. Laicīgie vēstures avoti apliecina, ka Bībelē šie notikumi ir bijuši pravietoti ļoti precīzi. ”Kad es izpētīju dažus pravietojumus,” teica četrpadsmitgadīgā Džanīna, ”mani pārsteidza, kā ir bijis iespējams to visu paredzēt.”

Bībelei var ticēt arī tāpēc, ka tā ir vēsturiski precīza, tajā nav pretrunu un tās sarakstītāji ir bijuši godīgi un atklāti. * Bet kā lai zina, vai Jehovas liecinieki pareizi saprot Bībeli? Senās Berojas iedzīvotāji tūlīt nepieņēma apustuļa Pāvila skaidrojumus par Bībeli. Viņi ’pētīja ik dienas Rakstus, vai tas tā ir’. (Apustuļu darbi 17:11, JD.)

 Tāpat mēs mudinām tevi pamatīgi izstudēt Bībeles mācības. Tās ir skaidri izklāstītas grāmatā Ko patiesībā māca Bībele? (izdevuši Jehovas liecinieki). Ja tavi vecāki ir Jehovas liecinieki, viņi noteikti palīdzēs atrast atbildes uz jautājumiem, kas tev nav skaidri. ”Esi atklāts ar saviem vecākiem, ja tev ir kādas problēmas šajā ziņā,” iesaka jauna sieviete, vārdā Džanela. ”Jautā viņiem, ja tev ir grūti kaut kam ticēt.” (Salamana Pamācības 15:22.) Ar laiku tu noteikti sapratīsi, ka Jehova ir svētījis savus lieciniekus, dodams viņiem lielisku Bībeles patiesību izpratni.

Kāda jauniete, vārdā Prentisa, saka: ”Gadās, ka es jūtos nomākta, redzot, kas notiek pasaulē. Bet tad es uzšķiru kādu pantu, piemēram, Atklāsmes 21:4, un tas man dod cerību.” Tā tiešām ir — stipra ticība Dieva solījumiem var ietekmēt tavu attieksmi pret dzīvi. Tu raugies nākotnē nevis bezcerīgi, bet ar prieku. Tava pašreizējā dzīve ir nevis bezjēdzīga cīņa, bet iespēja ’uzkrāt sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, lai tu iegūtu īsto dzīvību’. (1. Timotejam 6:19.)

Bet vai pietiek tikai uzzināt Bībeles mācības un tām ticēt, lai varētu iegūt ”īsto dzīvību”?

[Zemsvītras piezīmes]

Jautājumi pārrunām

◻ No kā daudzi jaunieši baidās, domājot par savu nākotni?

◻ Kāds bija Dieva nodoms, kad viņš radīja Zemi? Kāpēc mēs varam būt pārliecināti, ka Dievs nav mainījis savu nodomu?

◻ Kā Valstība ir saistīta ar Dieva nodoma īstenošanu uz Zemes?

◻ Kāpēc ir nepieciešams pārliecināties par Bībeles mācību patiesumu, un kā tu to vari izdarīt?

◻ Kā tu vari pārliecināties, ka Bībeli ir iedvesmojis Dievs?

[Izceltais teksts 306. lpp.]

”Es esmu ļoti pesimistiski noskaņots. Mēs neatrisināsim mūsu problēmas, tas ir fakts.” (Psihologs B. F. Skiners)

[Attēls 307. lpp.]

Zemes Radītājs nepieļaus, ka cilvēks iznīcinātu šo planētu

[Attēls 309. lpp.]

Vai tu esi pārliecinājies, ka Bībelē rakstīta patiesība?