Kāpēc tētis un mamma izšķīrās?
4. nodaļa
Kāpēc tētis un mamma izšķīrās?
”Es atceros, kā tētis mūs pameta. Mēs vispār nesapratām, kas notiek. Mammai bija jāsāk strādāt, un viņa mūs vienmēr atstāja vienus pašus. Reizēm mēs vienkārši sēdējām pie loga un domājām, vai tikai arī viņa mūs nav pametusi...” (Meitene no šķirtas ģimenes.)
VECĀKU šķiršanās var likties kā pasaules gals, kā katastrofa, kuras drausmīgās sekas būs jāizjūt mūžīgi. Tā bieži vien izraisa kauna, dusmu, raižu, pamestības, vainas, nomāktības, neizmērojama zaudējuma sajūtu vai pat vēlēšanos atriebties.
Ja nesen ir izšķīrušies tavi vecāki, arī tev, iespējams, ir šādas izjūtas. Tas ir saprotams; arī pats Radītājs bija paredzējis, ka tev jāaug ģimenē, kurā ir abi vecāki. (Efeziešiem 6:1—3.) Bet tagad tu ikdienā vairs neesi kopā ar vienu no vecākiem, ko tu mīli. ”Es tiešām cienīju savu tēvu un gribēju būt ar viņu,” ar nožēlu saka Pols, kura vecāki izšķīrās, kad viņam bija septiņi gadi. ”Bet aizgādnības tiesības tika piešķirtas mūsu mammai.”
Kāpēc vecāki šķiras
Bieži vien vecāki sekmīgi slēpj savas problēmas. ”Es neatceros, ka manējie būtu strīdējušies,” saka Lina, kuras vecāki izšķīrās, kad viņa vēl bija maza. ”Es domāju, ka viņi labi sadzīvo.” Un arī tad, ja vecāki strīdas, tik un tā viņu šķiršanās var radīt satricinājumu.
Daudzos gadījumos laulība izjūk tāpēc, ka viens no vecākiem ir vainojams seksuālā pārkāpumā. Šādās situācijās Dievs ir ļāvis nevainīgajam dzīvesbiedram prasīt Mateja 19:9.) Ir arī tādi gadījumi, kad ”dusmas, bāršanās un zaimi” pāraug vardarbībā un tāpēc viens no vecākiem sāk raizēties par savu vai savu bērnu veselību. (Efeziešiem 4:31.)
šķiršanos. (Reizēm, jāatzīst, šķiršanās notiek nenozīmīgu iemeslu dēļ. Daži dzīvesbiedri nevis risina problēmas, bet rīkojas savtīgi un šķiras, apgalvojot, ka ”nav laimīgi” vai ”viens otru vairs nemīl”. Šāda rīcība nav patīkama Dievam, jo viņš ’ienīst šķiršanos’. (Maleahija 2:16, LB-26.) Jēzus norādīja, ka būs arī tādi cilvēki, kas šķirs laulību tāpēc, ka viņu dzīvesbiedrs ir kļuvis par kristieti. (Mateja 10:34—36.)
Lai kāda būtu tavu vecāku situācija, tas vien, ka viņi nevēlas tev nekā stāstīt vai atbild uz taviem jautājumiem pavisam nenoteikti, nenozīmē, ka viņi tevi nemīl. * Varbūt vecāki paši izjūt lielas sāpes, tāpēc viņiem ir grūti runāt par šķiršanos. (Salamana Pamācības 24:10.) Tāpat taviem vecākiem varbūt ir neērti un nepatīkami atzīt savas kļūdas.
Ko vari darīt tu
Centies atrast pareizo laiku, kad mierīgi parunāt ar vecākiem par to, kas tevi uztrauc. (Salamana Pamācības 25:11.) Pastāsti, ka tevi apbēdina un mulsina viņu šķiršanās. Varbūt viņi tev dos apmierinošu paskaidrojumu. Ja tas nenotiek, neļaujies izmisumam. Atceries — arī Jēzus noklusēja noteiktu informāciju, jo uzskatīja, ka viņa mācekļi vēl nav gatavi to uzklausīt. (Jāņa 16:12.) Un galu galā taviem vecākiem ir tiesības uz personīgo dzīvi.
Visbeidzot atceries, ka šķiršanās, lai kādi būtu tās iemesli, liecina par nesaskaņām vecāku starpā, nevis par viņu neapmierinātību ar tevi. Dž. Volerstaina un Dž. Kelija, iepazinušās ar 60 šķirtām ģimenēm, noskaidroja, ka vīri un sievas laulības šķiršanā vaino viens otru, darba devējus, ģimenes locekļus un draugus. ”Ļoti interesanti ir tas, ka neviens nevainoja bērnus,” saka pētījuma autores. Tiešām, vecāku jūtas pret tevi nav mainījušās.
Laiks dziedē
Ir ”savs laiks.. dziedināt”. (Salamans Mācītājs 3:3.) Lai pilnībā sadzītu ievainojums, piemēram, lauzts kauls, jāpaiet vairākām nedēļām vai pat vairākiem mēnešiem, un arī emocionālu brūču dziedināšanai ir vajadzīgs laiks.
Dž. Volerstaina un Dž. Kelija, iepazīstoties ar šķirtām ģimenēm, noskaidroja, ka jau pāris gadus pēc šķiršanās ”parastās bailes, bēdas un neticība.. bija izbālējušas vai izzudušas pavisam”. Ir speciālisti, kas uzskata, ka nopietnākās šķiršanās sekas vairs nav jūtamas jau pēc kādiem trīs gadiem. Tas varētu likties ļoti ilgs laiks, bet jāņem vērā, ka daudz kam ir jānotiek, pirms jūsu dzīve ieiet savās sliedēs.
Vispirms ir jāpārkārto mājas dzīve, ko ir izjaukusi šķiršanās. Tāpat jāpaiet laikam, iekāms tavi vecāki atkal atgūs emocionālo līdzsvaru. Tikai tad viņi varbūt beidzot spēs sniegt tev nepieciešamo palīdzību. Kad jūsu dzīve būs kļuvusi daudzmaz sakārtota, tu atkal jutīsies normāli.
Salamans izteica šādu brīdinājumu: ”Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums.” (Salamans Mācītājs 7:10.) Kavējoties domās pie pagātnes, tu varētu piemirst, kāda ir tagadne. Vai tu atceries, kāda atmosfēra valdīja ģimenē pirms šķiršanās? ”Tie bija vieni vienīgi strīdi — kliegšana un lamāšanās,” atzīst Anete. Vai nav tā, ka tagad mājās ir miers?
”Es varu panākt, lai viņi atkal būtu kopā”
Reizēm jaunieši sapņo, ka varēs atjaunot vecāku laulību; viņi varbūt neatmet šādas fantāzijas pat tad, kad vecāki jau ir apprecējušies ar citu cilvēku.
Tomēr, noliedzot šķiršanās faktu, nekas nemainās. Ļoti iespējams, nekādas asaras, lūgumi un plāni tev nepalīdzēs viņus savest atkal kopā. Vai tāpēc ir vērts sevi mocīt, domājot par maz ticama sapņa piepildīšanos? (Salamana Pamācības 13:12.) Salamans teica, ka ir ”savs laiks ko pazaudēt”. (Salamans Mācītājs 3:6.) Tāpēc atzīsti, ka šķiršanās patiešām ir notikusi. Tā tev būs daudz vieglāk pārvarēt radušās grūtības.
Attiecības ar vecākiem
Tev, iespējams, ir savs pamats būt dusmīgam uz vecākiem par tavas dzīves izjaukšanu. Kāds jauns cilvēks savu rūgtumu izteica šādos vārdos: ”Mani vecāki bija egoisti. Viņi nedomāja par mums un to, kā viņu rīcība mūs ietekmēs. Viņi tikai darīja savu un rīkojās pēc pašu ieskatiem.” Varbūt tā ir taisnība. Bet vai tu vari visu dzīvi nest dusmu un rūgtuma nastu, nenodarot sev ļaunumu?
Bībelē mums tiek dots padoms: ”Katrs rūgtums, ātrsirdība, dusmas.. lai ir tālu no jums. Bet esiet cits pret citu laipni un žēlsirdīgi; piedodiet cits citam.” (Efeziešiem 4:31, 32.) Bet kā lai piedod cilvēkam, kas tev ir sagādājis tik daudz sāpju? Centies raudzīties uz vecākiem objektīvi: viņi ir grēcīgi, nepilnīgi cilvēki. Jā, arī vecāki ”ir grēkojuši”, un viņiem ”trūkst dievišķās godības”. (Romiešiem 3:23.) Ja tu to atzīsi, tev būs vieglāk veidot normālas attiecības ar saviem vecākiem.
Runā par savām jūtām
”Es nekad neesmu tā pa īstam stāstījis, kā es jutos pēc vecāku šķiršanās,” sarunā ar mums teica kāds jaunietis. Sākumā viņš šķita diezgan vienaldzīgs, bet, kad turpinājām sarunu par vecāku šķiršanos, vienaldzība izgaisa — viņa acīs pat sariesās asaras. Uz āru izlauzās jūtas, ko viņš ilgi bija turējis pie sevis. Viņš pats par to bija pārsteigts un atzinās: ”Man tiešām palīdzēja tas, ka varēju izrunāties.”
Arī tev varbūt būs vieglāk, ja tu kādam uzticēsi savas jūtas, nevis tās turēsi pie sevis. Dari saviem vecākiem zināmu, kādas īsti ir tavas izjūtas, — stāsti viņiem par savām bēdām un raizēm. (Salīdzini Salamana Pamācības .) Turklāt tev var palīdzēt garīgi nobrieduši kristieši. Kīts, piemēram, nesaņēma tikpat kā nekādu atbalstu no savas ģimenes, kas bija izjukusi laulības šķiršanas dēļ. Bet viņš atrada atbalstu citur. Kīts saka: ”Kristiešu draudze kļuva par manu ģimeni.” 23:26
Visbeidzot, tu vari griezties pie debesu Tēva, kas ’uzklausa lūgšanas’. (Psalms 65:3.) Kāds jaunietis, vārdā Pols, atceras, kas viņam palīdzēja pārdzīvot vecāku šķiršanos: ”Es visu laiku lūdzu Dievu un vienmēr jutu, ka Jehova ir reāls.”
Dzīve ar to vēl nebeidzas
Pēc vecāku šķiršanās dzīve varbūt nekad vairs nebūs tāda pati kā iepriekš. Taču tas nenozīmē, ka tava dzīve vairs nevar būt pilnvērtīga un laimīga. Bībelē ir rakstīts ieteikums: ”Savā darbā neesiet kūtri.” (Romiešiem 12:11.) Neļauj bēdām, aizvainojumam vai dusmām sevi sasaistīt — tava dzīve turpinās! Nododies mācībām skolā. Nodarbojies ar kādu vaļasprieku. Centies kļūt ’pilnīgāks tā Kunga darbā’. (1. Korintiešiem 15:58.)
Tev būs daudz kas jāpadara, jābūt neatlaidīgam un jāgaida, lai paiet kāds laiks. Ar laiku domas par vecāku šķiršanos vairs nebūs galvenais, kas tevi nodarbina.
[Zemsvītras piezīmes]
^ 10. rk. Pētnieces Dž. Volerstaina un Dž. Kelija noskaidroja, ka ”četrām piektdaļām no [šķirto vecāku] mazākajiem bērniem, kas tika aptaujāti, nebija doti pietiekami paskaidrojumi un turpmāku rūpju apliecinājumi. Faktiski [bērni] kādā rītā pamodās un atklāja, ka viens no vecākiem ir aizgājis.”
Jautājumi pārrunām
◻ Kādi ir daži no iemesliem, kāpēc vecāki šķiras?
◻ Kāpēc taviem vecākiem varbūt ir grūti par to runāt? Ko tu vari darīt, ja viņi nevēlas runāt?
◻ Kāpēc nav vērts domāt par pagātni vai fantazēt par to, kā panākt, lai vecāki atkal būtu kopā?
◻ Ko tu varētu darīt, lai tev būtu vieglāk pārvarēt grūtības, kas rodas pēc vecāku šķiršanās?
◻ Kā tu vari tikt galā ar dusmām, ko tu varbūt jūti pret vecākiem?
[Papildmateriāls 36., 37. lpp.]
”Vai vecāku šķiršanās izpostīs manu dzīvi?”
Tūlīt pēc vecāku šķiršanās daži jaunieši paši izposta savu dzīvi. Daži pieņem pārsteidzīgus lēmumus, piemēram, pamet skolu. Savukārt citi vilšanās un dusmu dēļ sāk slikti uzvesties, lai it kā sodītu savus vecākus par laulības šķiršanu. Denijs atceras: ”Pēc vecāku šķiršanās es biju nelaimīgs un nomākts. Sākās problēmas skolā, un es izkritu eksāmenos. Pēc tam.. es kļuvu par klases ākstu un sāku bieži kauties.”
Ar izaicinošu uzvedību tu varētu pievērst sev vecāku uzmanību, tas tiesa. Bet vai šādi ir panākams kaut kas cits kā vēl lielāka spriedze jau tā saspringtā situācijā? Patiesībā vienīgais, kas cieš no pārkāpuma, ir pats pārkāpējs. (Galatiešiem 6:7.) Pacenties saprast, ka arī vecāki pārdzīvo notiekošo un ka viņu šķietamā vienaldzība pret tevi nav ļaunprātīga. Denija māte atzina: ”Es noteikti biju pametusi novārtā savus bērnus. Pēc šķiršanās manā dzīvē bija tāds juceklis, ka es vienkārši nevarēju viņiem palīdzēt.”
Bībelē, Vēstulē ebrejiem 12:13, ir dots padoms: ”Savām kājām staigājiet taisnus soļus, lai kāds klibodams nenomaldītos.” (JD.) Pat tad, ja vecāki ir pametuši novārtā audzināšanu, tas neattaisno tavu nepareizo rīcību. (Jēkaba 4:17.) Uzņemies atbildību par savu rīcību un esi pašdisciplinēts. (1. Korintiešiem 9:27.)
Nepieņem pārsteidzīgus lēmumus, piemēram, lēmumu aiziet no mājām. ”Gudrais novēro un pārbauda savus soļus.” (Salamana Pamācības 14:15.) Ja tavi vecāki šķiet pārāk aizņemti, lai šajā laikā tevi uzklausītu, tu varētu parunāt par saviem lēmumiem ar kādu draugu, kas ir par tevi vecāks.
Tomēr tevi, iespējams, uztrauc vairāki jautājumi, kas saistīti ar tavu nākotni. Tā kā tavu vecāku laulība ir bijusi neveiksmīga, varētu saprast, ja tu uztrauktos par to, vai tev pašam būs veiksmīga laulība. Par laimi, neizdevusies laulība nav kā vasaras raibumi, kas iedzimst no vecākiem. Tava
personība ir unikāla, un tavas laulības izdošanās nākotnē būs atkarīga nevis no vecāku kļūdām, bet no tā, cik lielā mērā tu un tavs dzīvesbiedrs izmantosiet Dieva Rakstu principus.Tāpat tu varbūt esi noraizējies par to, kas agrāk tev šķita pašsaprotams, — par pārtiku, apģērbu, pajumti, naudu. Bet vecāki parasti atrod kādu iespēju uzturēt savus bērnus arī pēc šķiršanās, piemēram, mamma varbūt sāk strādāt. Tomēr viegli tas nav. Grāmatā Surviving the Breakup (Kā pārdzīvot šķiršanos) ir lasāms reālistisks brīdinājums: ”Līdzekļi, ar kuriem iepriekš tika apgādāta viena ģimene, tagad ir vajadzīgi divām ģimenēm, tāpēc neizbēgami pazeminās ikviena ģimenes locekļa dzīves līmenis.”
Tāpēc ir pilnīgi iespējams, ka tev būs jāmācās iztikt bez tā, kas tev bija pieejams agrāk, piemēram, bez jaunām drēbēm. Bet Bībelē mums tiek atgādināts: ”Mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest; bet kad mums ir barība un apģērbs, tad ar to mēs pietiksim.” (1. Timotejam 6:7, 8.) Varbūt tu pat vari piedalīties jauna ģimenes budžeta veidošanā. Tāpat neaizmirsti, ka Jehova ir ”bāriņu tēvs”. (Psalms 68:6.) Tu vari būt drošs, ka viņš ļoti interesējas par tavām vajadzībām.
Jeremija pierakstīja šādu atzinumu: ”Ir labi jau jaunībā mācīties savu jūgu nest.” (Raudu Dziesmas 3:27.) Protams, redzēt, kā vecāki šķiras, nav ”labi”. Tomēr arī šāds nepatīkams pārdzīvojums tev var nākt par labu.
Pētniece Džūdita Volerstaina atzīmēja, ka šķirto vecāku bērnu ”emocionālā un intelektuālā izaugsme, ko bija veicinājusi ģimenes krīze, bija iespaidīga un reizēm aizkustinoša. Jaunieši.. bija ļoti nopietni pārdomājuši vecāku piedzīvoto un izdarījuši saprātīgus secinājumus paši savai turpmākajai dzīvei. Viņi nevēlējās atkārtot savu vecāku kļūdas.”
Bez šaubām, tavā dzīvē būs jūtamas vecāku šķiršanās sekas. Bet no tevis paša lielā mērā ir atkarīgs tas, vai šīs sekas būs sadzijis ievainojums vai strutojoša brūce.
[Attēls 35. lpp.]
Noskatīties, kā izjūk vecāku laulība, var būt ārkārtīgi sāpīgi
[Attēls 38. lpp.]
Domas par to, kāda bija dzīve iepriekš, radīs tevī tikai nomāktību