Trīspadsmitā nodaļa

Glābšana un prieks Mesijas valdīšanas laikā

Jesajas 11:1—12:6

1. Raksturojiet Dieva izredzētās tautas garīgo stāvokli Jesajas laikā!

JESAJAS laikā Dieva izredzētās tautas garīgais stāvoklis bija slikts. Pat tad, kad valdīja dievbijīgi ķēniņi, piemēram, Usija un Jotāms, daudzi cilvēki augstienēs pielūdza elkus. (2. Ķēniņu 15:1—4, 34, 35; 2. Laiku 26:1, 4.) Kad par ķēniņu kļuva Hiskija, viņam bija jāiznīdē zemē Baala pielūgsmes atribūti. (2. Laiku 31:1.) Nav nekāds brīnums, ka Jehova aicināja savu tautu atgriezties pie viņa un brīdināja par gaidāmo sodu.

2., 3. Kā Jehova uzmundrina cilvēkus, kas vēlas viņam kalpot, kaut arī lielākā daļa cilvēku ir novērsušies no Dieva?

² Tomēr ne visi cilvēki bija nelabojami dumpinieki. Jehovam bija uzticīgi pravieši, un droši vien bija tādi ebreji, kas viņos klausījās. Šādus cilvēkus Jehova uzrunāja ar mierinošiem vārdiem. Aprakstījis briesmīgo postu, ko Jūdejai nodarīs zemē iebrukušie asīrieši, pravietis Jesaja, Dieva iedvesmots, uzrakstīja vienus no skaistākajiem vārdiem visā Bībelē, stāstot par svētībām, ko cilvēki saņems Mesijas * valdīšanas laikā. Dažas no šīm svētībām nelielā mērogā īstenojās, kad ebreji atgriezās no Babilonas trimdas, bet pravietojums kopumā plašākā mērogā piepildās mūsdienās. Jesaja un citi Dievam uzticīgi ebreji, kas bija  viņa laikabiedri, savas dzīves laikā nepieredzēja šīs svētības, tomēr viņi ticībā tās gaidīja, un pēc augšāmcelšanas viņiem būs iespēja vērot, kā Jesajas vārdi piepildās. (Ebrejiem 11:35.)

³ Uzmundrinājums ir vajadzīgs arī cilvēkiem, kas pieder pie Jehovas tautas mūsdienās. Viņu situācija nav viegla, jo sabiedrībā strauji pazeminās morāles normas, tiek izrādīta nikna pretestība Valstības vēstij, turklāt viņiem ir arī pašiem savas vājības. Jesajas brīnišķīgie vārdi par Mesiju un viņa valdīšanu cilvēkiem no Dieva tautas var dot spēku un palīdzēt pārvarēt šīs grūtības.

 Mesija — lielisks vadonis

4., 5. Ko Jesaja pravieto par Mesijas atnākšanu, un uz ko Matejs acīmredzot attiecināja Jesajas vārdus?

⁴ Jau simtiem gadu pirms Jesajas dzīves laika citi ebreji, kas rakstīja Bībeli, ir runājuši par gaidāmo Mesiju — patiesu Vadoni, ko Jehova sūtīs pie izraēliešiem. (1. Mozus 49:10; 5. Mozus 18:18; Psalms 118:22, 26.) Tagad ar Jesajas starpniecību Jehova pastāsta par to sīkāk. Jesaja raksta: ”Zars riesīsies no Isaja celma, un atvase no viņa saknēm nesīs augļus.” (Jesajas 11:1; salīdzināt Psalms 132:11.) Vārdi ”zars” un ”atvase” norāda, ka Mesija būs Isaja pēcnācējs no viņa dēla Dāvida dzimtas, kurš tika svaidīts ar eļļu, kad kļuva par Izraēlas ķēniņu. (1. Samuēla 16:13; Jeremijas 23:5; Atklāsmes 22:16.) Kad ieradīsies patiesais Mesija, šī ”atvase” no Dāvida nama nesīs labus augļus.

⁵ Apsolītais Mesija ir Jēzus. Evaņģēlija sarakstītājs Matejs atsaucās uz Jesajas grāmatas 11. nodaļas 1. pantā teikto, kad rakstīja, ka ar Jēzus nosaukšanu par ”Nacarieti” piepildījās praviešu vārdi. Tā kā Jēzus bija uzaudzis Nācaretes pilsētā, viņš tika dēvēts par nācarieti — vārdā, kas acīmredzot radniecīgs senebreju valodas vārdam, ar kuru Jesajas grāmatas 11. nodaļas 1. pantā apzīmēta ”atvase”. * (Mateja 2:23; Lūkas 2:39, 40.)

6. Kāds valdnieks, spriežot pēc pravietojumā teiktā, būs Mesija?

⁶ Kāds valdnieks būs Mesija? Vai viņš līdzināsies nežēlīgajam, paštaisnajam Asuram, kas izposta desmit cilšu ziemeļu valsti — Izraēlu? Protams, nē. Jesaja par Mesiju saka: ”Pār to klāsies un to sargās tā Kunga Gars, gudrības un saprāta Gars, padoma un spēka Gars, atziņas un tā Kunga bijības Gars. Bijība tā Kunga priekšā būs viņam salda smarža.” (Jesajas 11:2, 3a.) Mesija ir svaidīts nevis  ar eļļu, bet ar Dieva svēto garu. Tas notiek Jēzus kristīšanas laikā, kad Jānis Kristītājs redz Dieva svēto garu nolaižamies uz Jēzu baloža izskatā. (Lūkas 3:22.) Jehovas gars ”klājas [pār Jēzu] un to sargā”, un Jēzus to apliecina, rīkodamies ar gudrību, saprātu, padomu, spēku un atziņu. Cik brīnišķīgi, ka valdniekam ir šādas īpašības!

7. Ko Jēzus apsolīja saviem uzticīgajiem sekotājiem?

⁷ Arī Jēzus sekotāji var saņemt svēto garu. Vienā no savām runām Jēzus paziņoja: ”Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas viņu lūdz?” (Lūkas 11:13.) Tāpēc mums nekad nebūtu jākautrējas lūgt Dievam svēto garu un vienmēr būtu jācenšas attīstīt tā brīnišķīgos augļus — ”mīlestību, prieku, mieru, pacietību, laipnību, labprātību, uzticamību, lēnprātību, atturību”. (Galatiešiem 5:22.) Jehova apsola atbildēt uz Jēzus sekotāju lūgumu piešķirt viņiem ”gudrību, kas nāk no augšienes”, lai viņi varētu tikt galā ar dzīves grūtībām. (Jēkaba 1:5; 3:17.)

8. Kā Jēzus rod prieku bijībā pret Jehovu?

⁸ Kas ir bijība, ko Mesija izjūt pret Jehovu? Dievs, protams, neiedveš Jēzum šausmas, un Jēzum nav jābaidās no soda. Taču Mesija izturas pret Dievu ar apbrīnas un mīlestības pilnu cieņu. Ja kādam piemīt dievbijība, viņš vēlas vienmēr darīt to, ”kas [Dievam] labpatīk”, kā to dara Jēzus. (Jāņa 8:29.) Ar saviem vārdiem un darbiem Jēzus māca, ka nav lielāka prieka kā ik dienas izjust veselīgu bijību pret Jehovu.

Taisnīgs un žēlsirdīgs Tiesnesis

9. Kādu priekšzīmi Jēzus rāda visiem, kuru pienākums ir iztiesāt dažādas situācijas kristiešu draudzē?

⁹ Jesaja runā arī par citām Mesijas īpašībām: ”Viņš netiesās  pēc tā, ko viņa acs redz, un nespriedīs pēc tā, ko viņa ausis dzird.” (Jesajas 11:3b.) Ja jums būtu jāstājas tiesas priekšā, vai gan jūs nepriecātos par šādu tiesnesi? Mesiju, kas ir visas cilvēces Tiesnesis, neietekmē nepatiesi argumenti, viltības, kādas mēdz lietot tiesas prāvās, baumas un ārēji faktori, piemēram, bagātība. Viņš pamana krāpšanu un saskata cilvēkos kaut ko vairāk par necilu ārieni — viņam nepaliek neievērots ”apslēptais sirds cilvēks”. (1. Pētera 3:4.) Jēzus izcilā priekšzīme ir paraugs visiem, kuru pienākums ir iztiesāt dažādas situācijas kristiešu draudzē. (1. Korintiešiem 6:1—4.)

10., 11. a) Kā Jēzus pamāca savus sekotājus? b) Kāds ir Jēzus spriedums ļaundariem?

¹⁰ Kā Mesijas izcilās īpašības ietekmēs viņa tiesas spriedumus? Jesaja raksta: ”Viņš tiesās nabagus pēc taisnības un cietējiem virs zemes spriedīs goda pilnu tiesu un pēc patiesības. Bet varmācīgos viņš sitīs [”sitīs zemi”, LB-26] ar savas mutes zizli un bezdievjus nokaus ar savu lūpu dvašu. Taisnība būs viņa gurnu josta, un uzticība viņa lielu aptinamā aukla.” (Jesajas 11:4, 5.)

¹¹ Kad Jēzus sekotājiem kaut kas jāmaina savā rīcībā, viņš tos pamāca tā, lai tie gūtu vislielāko labumu, — tas ir brīnišķīgs piemērs kristiešu draudzes vecākajiem. Savukārt tie, kas pastāvīgi dara ļaunu, saņems bargu spriedumu. Kad Dievs sauks pie atbildības pašreiz pastāvošo sistēmu, Mesija ”sitīs zemi” ar savu autoritatīvo balsi, pasludinādams spriedumu par iznīcināšanu visiem ļaundariem. (Psalms 2:9; salīdzināt Atklāsmes 19:15.) Beigu beigās vairs nebūs neviena bezdievja, kas traucētu cilvēku mieru. (Psalms 37:10, 11.) Jēzus, kura gurni un lieli ir apjozti ar taisnību un uzticību, ir spējīgs to paveikt. (Psalms 45:4—8.)

 Izmainīti apstākļi uz Zemes

12. Par ko ebrejs varētu bažīties, apdomājot iespēju atgriezties no Babilonas Apsolītajā zemē?

¹² Pamēģiniet iztēloties izraēlieti, kas tikko ir uzzinājis par Kīra izdoto rīkojumu, ka ebrejiem jāatgriežas Jeruzalemē un jāatjauno templis. Vai viņš atstās Babilonu, kur varēja dzīvot drošībā, un dosies garajā ceļā uz dzimteni? Izraēliešu 70 gadus ilgās prombūtnes laikā pamestie lauki ir aizauguši ar nezālēm. Neviena netraucēti, pa šiem laukiem tagad klaiņo vilki, panteras, lauvas un lāči. Mājvietu sev tur ir radušas arī čūskas. Kad ebreji būs atgriezušies mājās, viņu izdzīvošana būs atkarīga no mājdzīvniekiem: govis, aitas un kazas dos pienu un gaļu, aitas — arī vilnu, un ar vēršiem viņi apars zemi. Bet vai mājdzīvniekus neaprīs plēsoņas? Vai mazos bērnus nesakodīs čūskas? Vai ceļojuma laikā viņiem neviens neuzbruks no slēpņa?

13. a) Kādu aizkustinošu ainu apraksta Jesaja? b) No kā var secināt, ka Jesajas aprakstītais miers ir kaut kas vairāk nekā iespēja nebaidīties no zvēriem?

¹³ Jesaja tālāk liek iztēloties aizkustinošu ainu, raksturodams apstākļus, kādus Dievs radīs zemē. Lūk, ko viņš raksta: ”Vilks mājos pie jēra, un panteris apgulsies pie kazlēna; teļš un jauns lauva un trekni lopi būs kopā, un mazs zēns tos ganīs. Govs un lāču māte ganīsies kopā, un viņu bērni gulēs kopā, un lauva ēdīs salmus kā vērsis. Zīdainis bērns rotaļāsies pie odzes alas, un nupat no krūts atšķirtais bērns izstieps savu roku pēc odzes spīdošām acīm. Ļauna neviens vairs nedarīs un negrēkos visā manā svētajā kalnā, jo zeme būs tā Kunga atziņas pilna kā jūŗas dziļumi, kas līdz pašam dibenam ūdens strāvu pilni.” (Jesajas 11:6—9.) Vai šie vārdi nepriecē sirdi? Pievērsiet uzmanību, ka šeit aprakstītā miera pamatā ir tā Kunga atziņa — zināšanas par Jehovu. Tātad runa ir ne tikai  par to, ka vairs nebūs jābaidās no zvēriem. Zināšanas par Jehovu neizmainīs dzīvniekus, taču tās izmainīs cilvēkus. Ne mājupceļa laikā, ne tad, kad izraēlieši jau atkal dzīvos savā zemē, viņiem nebūs jābīstas no zvēriem un no cilvēkiem, kas līdzinās zvēriem. (Ezras 8:21, 22; Jesajas 35:8—10; 65:25.)

14. Kāds ir Jesajas grāmatas 11. nodaļas 6.—9. pantā lasāmo vārdu lielākais piepildījums?

¹⁴ Šim pravietojumam ir arī lielāks piepildījums. 1914. gadā Jēzus, Mesija, tika celts tronī uz debesu Ciānas kalna. 1919. gadā atlikušie ”Dieva Israēla” locekļi tika atbrīvoti no Bābeles gūsta un piedalījās patiesās pielūgsmes atjaunošanā. (Galatiešiem 6:16.) Līdz ar to Jesajas pravietojums par paradīzi varēja piepildīties mūsdienās. ”Atziņa” jeb precīzas zināšanas par Jehovu spēj izmainīt personības. (Kolosiešiem 3:9, 10.) Cilvēki, kas agrāk rīkojās varmācīgi, ir kļuvuši miermīlīgi. (Romiešiem 12:2; Efeziešiem 4:17—24.) Tā jau ir noticis ar miljoniem cilvēku, jo Jesajas pravietojums tagad piepildās arī attiecībā uz kristiešiem, kam ir perspektīva dzīvot uz zemes, un viņu skaits strauji aug. (Psalms 37:29; Jesajas 60:22.) Viņi ir iemācījušies gaidīt laiku, kad uz visas zemeslodes būs atjaunota paradīze un valdīs miers un drošība, kā tam arī jābūt saskaņā ar Dieva sākotnējo nodomu. (Mateja 6:9, 10; 2. Pētera 3:13.)

15. Vai būtu saprātīgi gaidīt, ka jaunajā pasaulē Jesajas vārdi piepildīsies tiešā nozīmē? Paskaidrojiet.

¹⁵ Vai atjaunotajā paradīzē Jesajas pravietojums piepildīsies vēlreiz, iespējams, tiešākā nozīmē? Tā domāt šķiet saprātīgi. Visiem, kas dzīvos Mesijas valdīšanas laikā, pravietojums dod to pašu apliecinājumu, ko tas deva izraēliešiem, kuri bija devušies mājupceļā. Ne viņiem pašiem, ne viņu bērniem nebūs jābaidās no ļaunuma,  ko tiem kāds varētu nodarīt — vai tas būtu cilvēks vai dzīvnieks. Kad valdīs Mesijas Valstība, visi zemeslodes iedzīvotāji dzīvos tikpat mierīgos apstākļos, kādos Ēdenē dzīvoja Ādams un Ieva. Protams, Bībelē nav visos sīkumos aprakstīts, kāda bija dzīve Ēdenē un kāda tā būs paradīzē. Taču mēs varam būt pārliecināti, ka Ķēniņa Jēzus Kristus gudrās un mīlestības pilnās valdīšanas laikā viss būs tieši tā, kā tam jābūt.

Ar Mesijas starpniecību tiek atjaunota tīrā pielūgsme

16. Kas Dieva tautai 537. gadā p.m.ē. bija kā karogs?

¹⁶ Pirmais uzbrukums patiesajai pielūgsmei notika Ēdenē, kad Sātanam izdevās pamudināt Ādamu un Ievu nepaklausīt Jehovam. Līdz pat šai dienai Sātans nav atteicies no sava mērķa — novērst no Dieva pēc iespējas vairāk cilvēku. Bet Jehova nekādā ziņā nepieļaus, ka tīrā pielūgsme pazustu no zemes virsas. Šis jautājums ir saistīts ar viņa vārdu, un viņš rūpējas par tiem, kas viņam kalpo. Tāpēc Jehova ar Jesajas starpniecību izsaka šādu brīnišķīgu solījumu: ”Notiks tanī dienā: pagāni meklēs Isaja saknes atvasi, kas tautām ir par karogu, un tās mājas vieta būs pilna godības.” (Jesajas 11:10.) 537. gadā p.m.ē. Jeruzaleme — pilsēta, ko Dāvids bija padarījis par valsts galvaspilsētu, — bija kā karogs, kas pamudināja izkaisītās ebreju tautas uzticīgo atlikumu atgriezties un atjaunot templi.

17. Kā Jēzus ”cēlās.., lai valdītu pār tautām,” pirmajā gadsimtā, un kā tas ir noticis mūsdienās?

¹⁷ Taču pravietojuma nozīme ir plašāka. Kā jau redzējām, tajā ir runa par laiku, kad valdīs Mesija — vienīgais patiesais visu tautību cilvēku Vadonis. Apustulis Pāvils citēja Jesajas grāmatas 11. nodaļas 10. pantu, lai parādītu, ka viņa laikā arī cittautiešiem būs vieta kristiešu draudzē.  Citējot šī panta tulkojumu no Septuagintas, Pāvils rakstīja: ”Jesaja vēl saka: ”Nāks Isaja atvase un celsies kāds, lai valdītu pār tautām, uz viņu tautas liks savu cerību.”” (Romiešiem 15:12.) Un arī tas vēl nav viss — pravietojuma piepildījums ir vērojams arī mūsdienās, kad cilvēki no dažādām tautām apliecina savu mīlestību pret Jehovu, atbalstīdami svaidītos Mesijas brāļus. (Jesajas 61:5—9; Mateja 25:31—40.)

18. Kādā ziņā Jēzus mūsdienās ir kā karogs?

¹⁸ Mūsdienu piepildījumā ”tā diena”, par ko runāja Jesaja, sākās tad, kad Mesija tika iecelts par Dieva debesu Valstības Ķēniņu, — 1914. gadā. (Lūkas 21:10; 2. Timotejam 3:1—5; Atklāsmes 12:10.) Kopš tā laika Jēzus Kristus ir bijis kā labi saskatāms karogs, pie kura pulcējas garīgais Izraēls un visu tautu cilvēki, kas ilgojas pēc taisnīgas valdības. Mesijas vadībā labā vēsts par Valstību ir darīta zināma visām tautām, kā jau Jēzus paredzēja. (Mateja 24:14; Marka 13:10.) Labajai vēstij ir spēcīga ietekme. ”Liels pulks — ko saskaitīt neviens nevarēja — no visām tautām” pakļaujas Mesijam, pievienojoties svaidīto atlikumam tīrajā pielūgsmē. (Atklāsmes 7:9.) Jehovas garīgajā ”lūgšanas namā” atlikumam joprojām piebiedrojas daudzi jaunpienācēji, tāpēc Mesijas ”mājas vieta” — Dieva lielais garīgais templis — kļūst arvien krāšņāka. (Jesajas 56:7; Hagaja 2:7.)

Tauta, kas vienoti kalpo Jehovam

19. Kādos divos gadījumos Jehova atved atpakaļ savas tautas atlikumu, kas izkaisīts pa visu zemi?

¹⁹ Pēc tam Jesaja atgādina izraēliešiem, ka reiz Jehova viņus jau izglāba, kad tautu apspieda varens ienaidnieks. Šie notikumi izraēliešu vēsturē — tas, kā Jehova viņus atbrīvoja no gūsta Ēģiptē, — ir dārgi visu dievbijīgo ebreju sirdīm. Jesaja raksta: ”Notiks tanī dienā: tas Visuvarenais  Kungs izstieps vēlreiz savu roku, lai salasītu un izglābtu savas tautas atlikumu no Asirijas un Lejas-Ēģiptes, no Augš-Ēģiptes un Aitiopijas, no Persijas, no Babilonijas, no Hamatas, Ēlāma, no Sineāra un no jūŗas salām. Un Viņš pacels karogu pagāniem [”tautām”, LB-65r] un salasīs izklīdinātos israēliešus un izkaisītos jūdiešus no visiem četriem zemes stūŗiem.” (Jesajas 11:11, 12.) Jehova it kā saņems aiz rokas dievbijīgo Izraēlas un Jūdejas iedzīvotāju atlikumu, izvedīs viņus no tautām, kuru starpā viņi ir izkaisīti, un neskartus atvedīs mājās. Šaurākā nozīmē tas notiek 537. gadā p.m.ē., bet šo vārdu galvenais piepildījums ir nesalīdzināmi iespaidīgāks. 1914. gadā Jehova padarīja tronī celto Jēzu Kristu par ”karogu tautām”. 1919. gadā atlikušie ”Dieva Israēla” locekļi sāka plūst pie šī karoga, un viņiem bija dedzīga vēlēšanās iesaistīties tīrajā pielūgsmē un pakļauties Dieva Valstībai. Šī unikālā garīgā tauta nāk ”no visām ciltīm, valodām, tautām un tautībām”. (Atklāsmes 5:9.)

20. Kā izpaudīsies Dieva tautas vienotība pēc atgriešanās no Babilonas?

²⁰ Tālāk Jesaja apraksta atjaunotās tautas vienotību. Saucot ziemeļu valsti par Ēfraimu un dienvidu valsti — par Jūdu, viņš raksta: ”Mitēsies Ēfraima skaudība, un izbeigsies arī naids pret Ēfraimu; Jūdas naidnieki tiks iznīcināti, lai Ēfraims neapskaustu Jūdu nedz arī naidotos ar viņu un Jūda nespaidītu Ēfraimu savā naidā un skaudībā. Viņi ies uz vakara pusi un uzsēdīsies uz kakla filistiešiem, viņi kopā plicinās iedzīvotājus, kas pret austrumiem, viņi iegūs savā varā Ēdomu un Moābu; amonieši viņiem būs paklausīgi.” (Jesajas 11:13, 14.) Pēc atgriešanās no Babilonas ebreji vairs nebūs sašķelti divās valstīs. Savā zemē vienoti atgriezīsies visu Izraēla cilšu locekļi. (Ezras 6:17.) To savstarpējās attiecībās vairs neizpaudīsies nepatika un naids.  Viņi būs vienota tauta, kas kopīgiem spēkiem uzveiks savus ienaidniekus no apkārtējām tautām.

21. Kāda iespaidīga vienotība mūsdienās ir vērojama Dieva tautā?

²¹ Vēl iespaidīgāka ir ”Dieva Israēla” vienotība. Garīgā Izraēla 12 cilšu starpā jau gandrīz 2000 gadus pastāv vienotība, kuras pamatā ir mīlestība pret Dievu un pret saviem garīgajiem brāļiem un māsām. (Kolosiešiem 3:14; Atklāsmes 7:4—8.) Mūsdienās Jehovas tauta, kurā ir gan garīgie izraēlieši, gan cilvēki, kas cer dzīvot uz zemes, izjūt mieru un pasaules mēroga vienotību, pakļaujoties Mesijas valdīšanai, — tie ir apstākļi, kas sveši kristīgās pasaules baznīcām. Jehovas liecinieki vienotā garīgā frontē stājas pretī Sātana centieniem neļaut viņiem pielūgt Dievu. Būdami viena tauta, viņi īsteno Jēzus norādījumu sludināt un mācīt labo vēsti par Mesijas Valstību visām tautām. (Mateja 28:19, 20.)

Šķēršļi tiks pārvarēti

22. Kā Jehova ”iznīcinās Ēģiptes jūŗas mēli” un ”pacels savu roku.. pret dižupi Eifratu”?

²² Ir daudz šķēršļu, kas izraēliešiem traucē atgriezties no trimdas, — tie ir šķēršļi gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Kā tie tiks pārvarēti? Jesaja raksta: ”Tas Kungs iznīcinās Ēģiptes jūŗas mēli un pacels savu roku savā dusmu un dvesmas karstumā pret dižupi Eifratu un to saskaldīs septiņās upītēs, tā ka varēs ar kurpēm tām pāri pāriet.” (Jesajas 11:15.) Jehova pats parūpēsies, lai viņa tautai nekas netraucētu atgriezties. Pat šķēršļi, kas ir tik iespaidīgi kā Sarkanās jūras ”mēle” (piemēram, Suecas līcis) vai tik nepārejami kā varenā Eifratas upe, it kā izžūs, tā ka nebūs pat jānoauj kājas, lai tos šķērsotu.

23. Kā ”radīsies staigājams ceļš.. no Asirijas atkal atpakaļ”?

²³ Mozus laikā Jehova izdarīja visu, lai izraēlieši varētu  iziet no Ēģiptes un nonākt Apsolītajā zemē. Tagad viņš paveiks kaut ko līdzīgu: ”Tā radīsies izeja [”staigājams ceļš”, LB-26] Viņa tautas atlikumam, kas palicis pāri, no Asirijas atkal atpakaļ šurpu, kā tā radās Israēlam, kad tas izgāja no Ēģiptes zemes.” (Jesajas 11:16.) Jehova vedīs trimdiniekus mājup it kā pa lielceļu no viņu izsūtījuma vietas uz dzimteni. Pretinieki mēģinās viņus apstādināt, taču ar viņiem būs Dievs Jehova. Arī mūsdienās pret svaidītajiem kristiešiem un to līdzgaitniekiem vēršas nikni uzbrukumi, tomēr viņi drosmīgi iet tālāk. Šie kristieši ir iznākuši no mūsdienu Asīrijas — Sātana pasaules — un palīdz citiem darīt to pašu. Viņi zina, ka tīrā pielūgsme pastāvēs un vērsīsies plašumā — nevis cilvēku, bet Dieva spēkiem.

Mesijas pavalstniekus gaida nebeidzams prieks

24., 25. Kā Jehovas tauta pauž savu apbrīnu un pateicību?

²⁴ Jesaja ar prieku apraksta Jehovas tautas sajūsmu par to, ka Dievs ir turējis doto vārdu: ”Tanī dienā tu sacīsi: ”Es Tev pateicos, Kungs! Jo Tu gan biji uz mani dusmīgs, bet Tavas dusmas norima, un Tu mani iepriecināji.”” (Jesajas 12:1.) Jehova ir bargi sodījis savu nepaklausīgo tautu, taču soda mērķis ir sasniegts: ir uzlabojušās tautas attiecības ar viņu un atjaunota tīrā pielūgsme. Jehova apsola saviem uzticīgajiem kalpiem, ka viņš tos izglābs. Nav nekāds brīnums, ka viņi pauž savu pateicību!

²⁵ Izraēliešu stāvoklis ir atjaunots, un viņu paļāvība uz Jehovu ir pilnībā attaisnojusies, tāpēc viņi izsaucas: ””Tiešām, Dievs ir mans Pestītājs, es esmu paļāvības pilns un nebīstos, jo Dievs tas Kungs [”Jah Jehova”, NW] ir mans stiprums un mana slavas dziesma, Viņš ir mans glābējs!” Un jūs smelsit ar prieku ūdeni no pestīšanas avotiem.” (Jesajas 12:2, 3.) Dieva kalpi uzsāk slavas dziesmas  par glābšanu, ko sagādājis ”Jah Jehova”. ”Jah” ir vārda ”Jehova” saīsinātā forma, un ar to Bībelē tiek paustas īpaši spēcīgas apbrīnas un pateicības jūtas. Ar izteicienu ”Jah Jehova”, kas ir Dieva vārda divkāršota forma, Dievs tiek cildināts vēl lielākā mērā.

26. Kas mūsdienās dara tautām zināmu, ko ir paveicis Dievs?

²⁶ Patiesie Jehovas kalpi nespēj paturēt savu prieku pie sevis. Jesaja izsaka šādu paredzējumu: ”Tanī dienā jūs sacīsit: ”Pateicieties tam Kungam, piesauciet Viņa vārdu, pasludiniet  Viņa darbus tautu starpā! Daudziniet, ka augsti teicams un dižens ir Viņa vārds! Dziediet tam Kungam slavas dziesmas, jo Viņš ir darījis varenus darbus, lai tas top zināms pa visām zemēm!”” (Jesajas 12:4, 5.) Kopš 1919. gada svaidītie kristieši, kam vēlāk sāka palīdzēt ”citas avis”, ir ”pauduši tā varenos darbus, kas [viņus] ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā”. Viņi ir ”izredzēta cilts, ..svēta tauta”, kas nošķirta šim mērķim. (Jāņa 10:16; 1. Pētera 2:9.) Svaidītie paziņo, ka Jehovas svētais vārds ir paaugstināts, un dara to zināmu visā pasaulē. Viņi palīdz visiem Jehovas kalpiem priecāties par to, ko viņš ir darījis savu kalpu glābšanas dēļ. Ir tieši tā, kā izsaucas Jesaja: ”Gavilējiet un līksmojiet jūs, Ciānas iedzīvotāji, jo liels ir jūsu vidū Israēla Svētais!” (Jesajas 12:6.) Izraēla Svētais ir pats Dievs Jehova.

Ar paļāvību gaidīsim nākotni

27. Par ko kristieši ir pārliecināti, gaidot savu nākotnes izredžu īstenošanos?

²⁷ Mūsdienās miljoniem cilvēku ir sapulcējušies pie ”karoga tautām” — Jēzus Kristus, kas celts Dieva Valstības tronī. Viņi ar prieku pakļaujas Valstībai un ir sajūsmināti par iespēju pazīt Dievu Jehovu un viņa Dēlu. (Jāņa 17:3.) Šie cilvēki ļoti priecājas par to, ka pieder pie vienotas kristiešu saimes, un visiem spēkiem cenšas saglabāt mieru — īpašību, kas raksturo patiesos Jehovas kalpus. (Jesajas 54:13, LB-65r.) Viņi ir pārliecināti, ka Jah Jehova ir Dievs, kas pilda solījumus, tāpēc viņi nešaubās par savām nākotnes izredzēm un ar lielu prieku stāsta par tām citiem. Būtu brīnišķīgi, ja katrs Jehovas kalps arī turpmāk darītu visu, kas ir viņa spēkos, lai kalpotu Dievam un palīdzētu citiem rīkoties tāpat. Lai visi pievērš nopietnu uzmanību Jesajas vārdiem un priecājas par glābšanu, kas kļuvusi iespējama ar Jehovas Mesijas starpniecību!

[Zemsvītras piezīmes]

[Jautājumi studēšanai]

[Attēli 158. lpp.]

Mesija ir Isaja ”zars” no Dāvida dzimtas

 [Attēls pa visu lapu 162. lpp.]

[Attēls 170. lpp.]

Jesajas grāmatas 12. nodaļas 4. un 5. pants Nāves jūras rokrakstos (vietas, kur redzams Dieva vārds, ir izceltas)