Jehova ir Ķēniņš
Divdesmitā nodaļa
Jehova ir Ķēniņš
1., 2. a) Kam būs jāpieredz Jehovas dusmu izpausmes? b) Vai Jūdeja tiks pasargāta no soda, un kā mēs to zinām?
BABILONA, Filistija, Moāba, Sīrija, Etiopija, Ēģipte, Ēdoma, Tira, Asīrija — tām visām būs jāpieredz Jehovas dusmu izpausmes. Jesaja ir izteicis paredzējumus par nelaimēm, kādas gaida šīs naidīgi noskaņotās valstis un pilsētas. Bet kas notiks ar Jūdeju? Vai Jūdejas iedzīvotāji tiks pasargāti no soda par saviem grēkiem? Vēsture uz šo jautājumu atbild nepārprotami — nē, netiks!
2 Padomāsim par to, kas notika ar Samariju — desmit cilšu valsts Izraēlas galvaspilsētu. Šīs valsts iedzīvotāji neievēroja ar Dievu slēgto derību un sāka dzīvot tikpat neķītri kā apkārtējās tautas. Samarijas iedzīvotāji ”darīja ļaunas lietas, to Kungu kaitinādami.. [..] Tad tas Kungs uz Israēlu ļoti apskaitās, un tādēļ Viņš tos atstūma no sava vaiga.” Ar varu ”Israēls tika aizvests no savas zemes gūstā uz Asiriju”. (2. Ķēniņu 17:9—12, 16—18, 23; Hozejas 4:12—14.) Notikumi ar Izraēlu nevēstī neko labu tās kaimiņvalstij Jūdejai.
Jesaja paredz Jūdejas izpostīšanu
3. a) Kāpēc Jehova atstums divu cilšu valsti — Jūdeju? b) Ko Jehova ir nolēmis darīt?
3 Vairāki Jūdejas ķēniņi bija dievbijīgi, taču tādu bija mazākums. Pat tad, kad valdīja dievbijīgs ķēniņš, piemēram, Jotāms, tauta līdz galam nenovērsās no viltus pielūgsmes. (2. Ķēniņu 15:32—35.) Ļaundarības Jūdejā sasniedz kulmināciju, valdot asinskārajam ķēniņam Manasem, kas, pēc ebreju tautas nostāstiem, nogalina Dievam uzticīgo pravieti Jesaju, pavēlēdams viņu sazāģēt. (Salīdzināt Ebrejiem 11:37.) Šis ļaunais valdnieks ”pavedināja Jūdas un Jeruzālemes iedzīvotājus, ka viņi rīkojās vēl ļaunāk nekā tās pagānu tautas, ko tas Kungs bija licis iznīdēt Israēla bērnu acu priekšā”. (2. Laiku 33:9.) Manases valdīšanas laikā zeme tiek aptraipīta vēl lielākā mērā nekā tad, kad tā piederēja kanaāniešiem. Tāpēc Jehova paziņo: ”Redzi, Es likšu nākt nelaimei pār Jeruzālemi un Jūdu, ka visiem, kas to tikai dzirdēs, abās ausīs zvanīs! ..Es izslaucīšu Jeruzālemi tīru, gluži tā, kā kad tīru izslauka bļodu, pirms to apgāž uz muti. Un Es atstumšu no sevis galīgi pārpalikumu no manas īpašuma tautas un tos nodošu viņu ienaidnieku rokā, un tie kļūs par laupījumu un ieguvumu visiem viņu ienaidniekiem tāpēc, ka tie ir darījuši to, kas ir ļauns manās acīs, un tāpēc, ka tie Mani ir apkaitinājuši.” (2. Ķēniņu 21:11—15.)
4. Ko Jehova grasās darīt ar Jūdeju, un kā šis pravietojums piepildās?
4 Kā bļoda, ko apgāž, ļaujot izlīt visam tās saturam, zeme tiks iztukšota no cilvēkiem, kas tajā dzīvo. Jesaja atkal pravieto par Jūdejas un Jeruzalemes gaidāmo izpostīšanu. Viņš iesāk: ”Redzi, tas Kungs izposta zemi un padara to tukšu; Viņš pārvērš tās seju un izklīdina tās iedzīvotājus.” (Jesajas 24:1.) Šis pravietojums piepildās, kad Jeruzalemi un tās templi izposta zemē iebrukušais babiloniešu karaspēks ar valdnieku Nebukadnecaru priekšgalā un kad daudzi Jūdejas iedzīvotāji aiziet bojā no ienaidnieka zobena vai bada un slimību dēļ. Lielākā daļa ebreju, kas paliek dzīvi, tiek aizvesti gūstā uz Babilonu, bet pārējie, kuru ir pavisam maz, aizbēg uz Ēģipti. Tā Jūdeja pārvēršas par neapdzīvotu postažu, kurā vairs nav pat mājlopu. Pamestā zeme kļūst par tuksnesi, kurā vietām paveras drūms skats uz drupām un kur mitinās tikai zvēri un putni.
5. Vai kāds tiks pasargāts no Jehovas sprieduma izpildes? Paskaidrojiet.
5 Vai drīzumā, kad šis spriedums tiks izpildīts, Jūdejā būs kāds, kam klāsies vieglāk nekā citiem? Jesaja atbild: ”Kā vienkāršam tautas loceklim, tā klāsies priesterim, un kā kalpam, tā viņa kungam; kā kalponei, tā viņas pavēlniecei; kā pircējam, tā pārdevējam; kā aizdevējam, tā aizņēmuma saņēmējam; kā parādniekam, tā parāda devējam. Zeme tiek pavisam izpostīta un paliek tukša no ļaudīm, jo tas Kungs to ir teicis.” (Jesajas 24:2, 3.) Bagātībai un privilēģijām, kas saistītas ar kalpošanu templī, nebūs nekādas nozīmes. Saudzēts netiks neviens. Zeme ir aptraipīta tik lielā mērā, ka visiem, kas paliks dzīvi, — priesteriem, kalpiem un kungiem, pircējiem un pārdevējiem — būs jādodas trimdā.
6. Kāpēc Jehova vairs nesvētī zemi?
6 Lai nebūtu nekādu pārpratumu, Jesaja apraksta gaidāmās nelaimes mērogus un paskaidro tās iemeslu: ”Zeme sēro, un viss tajā novīst, zemes vaigs iztvīkst un izkalst; arī zemes augstie ir panīkuši un paguruši. Zeme ir iedzīvotāju negodā likta, jo tie pārkāpuši bauslību, pārgrozījuši likumus un lauzuši kopš mūžīgiem laikiem noslēgto [”mūžīgo”, LB-26] derību. Tādēļ lāsts grauž un māc zemi, un tās iedzīvotājiem jācieš par saviem grēkiem; tādēļ iznīkst zemes iedzīvotāji, tik maz to ir atlicis.” (Jesajas 24:4—6.) Kad izraēliešiem tika piešķirta Kanaāna zeme, viņi redzēja, ka tā ir ”zeme, kur piens un medus tek”. (5. Mozus 27:3.) Tomēr viņi joprojām bija atkarīgi no Jehovas svētības. Ja izraēlieši uzticīgi ievērotu Jehovas likumus un pavēles, viņi varēja gaidīt, ka zeme ”izdos savu ražu”, turpretī tad, ja viņi šos likumus un pavēles pārkāptu, viņiem bija jāzina, ka viņi ”velti šķiedīs” spēkus, apstrādājot zemi, kas ”neizdos savu ražu”. (3. Mozus 26:3—5, 14, 15, 20.) Tādā gadījumā Jehovas lāsts ”grauztu un māktu zemi”. (5. Mozus 28:15—20, 38—42, 62, 63.) Tagad Jūdejas iedzīvotājiem atliek gaidīt šī lāsta piepildīšanos.
7. Kādas svētības izraēliešiem varēja dot bauslības derība?
7 Apmēram 800 gadu pirms Jesajas dzīves laika izraēlieši labprāt noslēdza derību ar Jehovu un piekrita ievērot šīs derības noteikumus. (2. Mozus 24:3—8.) Bauslības derībā bija teikts, ka tad, ja izraēlieši paklausīs Jehovas baušļiem, viņi tiks bagātīgi svētīti, bet tad, ja viņi pārkāps derību, viņi zaudēs Jehovas svētību un ienaidnieki viņus aizvedīs gūstā. (2. Mozus 19:5, 6; 5. Mozus 28:1—68.) Ar Mozus starpniecību slēgtajai bauslības derībai bija jāpaliek spēkā ”mūžīgi” vai, kā redzams no senebreju oriģināla, uz nenoteiktu, konkrēti neminētu laiku. Tai bija jāsargā izraēlieši līdz tam laikam, kad parādīsies Mesija. (Galatiešiem 3:19, 24.)
8. a) Kā cilvēki ir ”pārkāpuši bauslību” un ”pārgrozījuši likumus”? b) Kādā ziņā ”augstie” ir pirmie, kas ”panīkst un pagurst”?
8 Taču cilvēki ir ”lauzuši mūžīgo derību”. Viņi ir ”pārkāpuši bauslību”, ko ir devis Dievs, neņemdami to vērā. Viņi ir ”pārgrozījuši likumus”, rīkodamies pretēji Jehovas norādījumiem. (2. Mozus 22:24; Ecēhiēla 22:12.) Tāpēc tautai būs jāaiziet no šīs zemes. Sprieduma izpilde tuvojas, un nekādas žēlastības nebūs. Vieni no pirmajiem, kas ”panīks un pagurs” bez Jehovas aizsardzības un labvēlības, būs ”augstie” jeb dižciltīgie cilvēki. Tā arī notiek: kad tuvojas Jeruzalemes iznīcināšana, Jūdejas ķēniņi nonāk vispirms ēģiptiešu, bet pēc tam babiloniešu pakļautībā. Vēlāk ķēniņš Jojahīns un ķēniņa ģimenes locekļi vieni no pirmajiem tiek aizvesti gūstā uz Babilonu. (2. Laiku 36:4, 9, 10.)
Līksmība pamet zemi
9., 10. a) Cik svarīga Izraēlā ir lauksaimniecība? b) Ko nozīmē vārdi, ka ikviens sēž ”zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka”?
9 Izraēliešu sabiedrībā liela nozīme ir lauksaimniecībai. Kopš ieiešanas Apsolītajā zemē viņu dzīvesveids ir cieši saistīts ar labības audzēšanu un mājlopu turēšanu, tāpēc izraēliešiem dotajos likumos ir daudz norādījumu par lauksaimniecību. Piemēram, ir izvirzīta prasība katru septīto gadu dot zemei sabata atpūtu, lai augsne varētu atgūt ražīgumu. (2. Mozus 23:10, 11; 3. Mozus 25:3—7.) Trīs gadskārtējie svētki, ko tautai pavēlēts svinēt, ir jāatzīmē laikos, kas sakrīt ar svarīgiem notikumiem zemkopja kalendārā. (2. Mozus 23:14—16.)
10 Visā zemē ir daudz vīna dārzu. Rakstos vīns ir saukts par Dieva dāvanu, kas ”iepriecina cilvēka sirdi”. (Psalms 104:15.) Ar to, ka ikviens sēž ”zem sava vīna koka un zem sava vīģes koka”, tiek apzīmēta labklājība, miers un drošība, ko nodrošina Dieva taisnīgā valdīšana. (1. Ķēniņu 5:5; Mihas 4:4.) Labas vīnogu ražas ievākšana tiek uzskatīta par svētību, un tas ir iemesls dziedāt un priecāties. (Soģu 9:27; Jeremijas 25:30.) Un otrādi: ja vīnogulāji novīst vai nenes vīnogas un ja vīna dārzi kļūst par pamestiem, ērkšķiem aizaugušiem brikšņiem, tad ir skaidrs, ka Jehova nav piešķīris savu svētību, un tas ir lielu bēdu laiks.
11., 12. a) Kā Jesaja paskaidro, kas notiks, kad būs izpildīts Jehovas spriedums? b) Kādu drūmu nākotni Jesaja paredz?
11 Tāpēc Jesaja runā par vīna koku un vīnu, paskaidrojot, kas notiks, kad Jehova vairs nedos zemei savu svētību: ”Izsīkst vīns, pazudusi augļu sula, novītis vīna koks, smagi nopūšas visi, kam agrāk bija priecīga sirds. Apklusis jautrais bungu [”tamburīnu”, NW] prieks, izbeigušās ļaužu gaviles, neskan vairs priecīgi kokle [”arfa”, NW]. Nedzeŗ vairs vīnu ar dziesmām, rūgts kļuvis dzērājiem stiprais dzēriens. Drupās guļ katra iedzīvotāju atstātā pilsēta, nevar ieiet nevienā namā. Ielās ļaudis skumst pēc vīna, pazudis prieks, līksmība aizgājusi no zemes projām. Pilsētā palicis vienīgi posta pilns tukšums, vārti sagŗauti drupās.” (Jesajas 24:7—12.)
12 Tamburīns un arfa ir mūzikas instrumenti ar tīkamu skanējumu, kurus spēlē, cildinot Jehovu un paužot prieku. (2. Laiku 29:25; Psalms 81:3, LB-65r.) Dieva soda izpildes laikā šo instrumentu skaņas nebūs dzirdamas. Vairs netiks ar prieku ievākta vīnogu raža. Pamestajās Jeruzalemes drupās nebūs saklausāmas priecīgas skaņas, jo pilsētas vārti būs ”sagŗauti drupās” un namos neviens ”nevarēs ieiet”. Cik drūma nākotne gaida cilvēkus, kuru zeme vienmēr ir bijusi tik auglīga!
Atlikums ”paceļ savu balsi ar gavilēm”
13., 14. a) Kādi ir Jehovas likumi par ražas ievākšanu? b) Kā Jesaja izmanto likumus par ražas novākšanu, lai paskaidrotu, ka būs tādi cilvēki, kas paliks dzīvi pēc Jehovas sprieduma izpildes? c) Par ko var būt pārliecināti dievbijīgie Jūdejas iedzīvotāji, kaut arī nākotnē ir gaidāmi grūti pārbaudījumi?
13 Ievācot olīvas, izraēlieši mēdz ar nūjām purināt kokus, lai nokratītu olīvas zemē. Dieva bauslībā noteikts, ka viņi nedrīkst vēlreiz pārlūkot koku zarus un savākt pāri palikušās olīvas, un tāpat nav atļauts salasīt vīnogas, kas palikušas pēc vīnogu ražas novākšanas. Ražas pārpalikums jāatstāj trūcīgajiem — ”svešiniekam, bārenim un atraitnei” —, kas to salasīs. (5. Mozus 24:19—21.) Atsaukdamies uz šiem labi zināmajiem likumiem, Jesaja paskaidro mierinošo faktu, ka būs tādi cilvēki, kas paliks dzīvi pēc gaidāmās Jehovas sprieduma izpildes: ”Tā tas būs arī zemes vidienā, tautu starpā, kā kad nokrata eļļas koku, kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas. Vieni paceļ savu balsi ar gavilēm par godu tam Kungam no Rietumu jūŗas puses: ”Tādēļ godājiet to Kungu austrumu zemēs, tā Kunga, Israēla Dieva, vārdu jūŗas krastos un salās!” No zemes gala mēs dzirdējām slavas dziesmas: ”Slava Taisnajam!”” (Jesajas 24:13—16a.)
14 Tāpat kā kokos un vīnogulājos pēc ražas novākšanas paliek pa kādam auglim un ogai, būs arī tādi cilvēki, kas paliks pāri pēc Jehovas sprieduma izpildes — ”kā kad pēc vīnogu ražas lasa atliekas”. Pravietis par viņiem jau runāja 6. pantā, kur teikts, ka ”maz to ir atlicis”. Tomēr, kaut arī šo cilvēku ir maz, viņi paliks dzīvi, kad tiks izpostīta Jeruzaleme un Jūdeja, vēlāk atlikums atgriezīsies no trimdas un zeme atkal kļūs apdzīvota. (Jesajas 4:2, 3; 14:1—5.) Lai gan cilvēkiem ar taisnīgi noskaņotu sirdi kādu laiku būs jāpieredz grūti pārbaudījumi, viņi var nešaubīties, ka nākotnē viņus gaida glābšana un prieks. Dzīvi palikušie redzēs, kā piepildās Jehovas pravietiskie vārdi, un sapratīs, ka Jesaja ir bijis īsts Dieva pravietis. Viņus pārņems prieks, kad viņi vēros piepildāmies pravietojumus par atjaunošanu. Lai kur šie cilvēki būtu bijuši izkaisīti — Vidusjūras salās rietumos, Babilonā ”austrumu zemēs” vai jebkurā citā tālā zemē —, viņi cildinās Dievu, savu glābēju, un dziedās: ”Slava Taisnajam!”
No Jehovas sprieduma izpildes nav iespējams izvairīties
15., 16. a) Kā Jesaja jūtas, domājot par to, kas sagaida viņa tautu? b) Kas notiks ar neuzticīgajiem zemes iedzīvotājiem?
15 Bet pagaidām priecāties vēl ir par agru. Jesaja liek saviem laikabiedriem domās atgriezties tagadnē: ”Bet man jāsaka: ”Posts, ak posts, bēdas man, nelaimīgākajam no visiem nelaimīgajiem! Laupītāji laupa, — jā, laupīdami laupa!” Briesmas, bedre un cilpa klājas pār jums, jūs zemes iedzīvotāji. Un notiks tā: kas bēgs no šausmu pilnām briesmām, tas kritīs bedrē, un kas izkāps no bedres, tas sapīsies cilpā. Jo debesu logu atvari augšā veŗas vaļā, un zemes pamati trīc. Zeme sašķīdīs drupās, zeme sabirzīs drumstalās, tā grīļosies, svārstīsies, ļodzīsies, drebēs, tā sabirs pīšļos. Zeme zvalstīsies šurpu un turpu kā piedzērusies, tā šūposies kā šūpulis, kā guļamais tīkls, smagi guļ uz tās viņas grēki, tā kritīs un necelsies vairs.” (Jesajas 24:16b—20.)
16 Jesaju māc bēdas par to, kas notiks ar viņa tautu. Tas, ko viņš redz visapkārt, viņā izraisa riebumu un sagādā viņam ciešanas. Zemē ir ļoti daudz ”laupītāju” jeb bezgožu, no kuriem cilvēki baidās. Kad Jehova liegs savu aizsardzību, neuzticīgie Jūdejas iedzīvotāji dienu un nakti drebēs šausmās, baiļodamies par savu dzīvību. Izvairīties no posta, kas viņus piemeklēs tāpēc, ka viņi ir atkāpušies no Jehovas baušļiem un neņem vērā dievišķo gudrību, nav iespējams. (Salamana Pamācības 1:24—27.) Nelaime uzbruks, kaut arī bezgoži mēģina pārliecināt cilvēkus, ka viss būs kārtībā, melo un mānās, lai ievestu citus pazušanā. (Jeremijas 27:9—15.) No citām zemēm ieradīsies ienaidnieki, aplaupīs viņus un aizvedīs gūstā. Tas viss neizsakāmi sarūgtina Jesaju.
17. a) Kāpēc var teikt, ka no sprieduma izpildes nebūs iespējams izvairīties? b) Kas notiks ar zemi, kad Jehova ar spēku no debesīm izpildīs savu spriedumu?
17 Tomēr pravieša uzdevums ir paziņot, ka no sprieduma izpildes nevarēs izvairīties. Lai kurp cilvēki mēģinātu bēgt, viņi tiks notverti. Daži varbūt izglābsies no vienas nelaimes, bet neizglābsies no citas — glābiņu nevarēs atrast nekur. Ar viņiem būs tāpat kā ar dzīvnieku, kas bēg no medniekiem un izvairās no iekrišanas bedrē, bet tiek noķerts cilpā. (Salīdzināt Amosa 5:18, 19.) Jehova ar spēku no debesīm izpildīs savu spriedumu, satricinot pašus viņu zemes pamatus. Zeme streipuļos un kritīs kā piedzēries cilvēks, uz to smagi guls vaina, un tā nespēs vairs piecelties. (Amosa 5:2.) Jehovas spriedums ir nepārsūdzams. Zemi gaida pilnīga izpostīšana un sabrukums.
Jehova valdīs godībā
18., 19. a) Uz ko, iespējams, tiek norādīts ar ”augstības kaŗaspēku”, un kā to ”ieslēgs cietumā”? b) Kā ”augstības kaŗaspēku” acīmredzot ”pārbaudīs un piemeklēs” ”pēc ilgāka laika”? c) Kā Jehova ”pārbaudīs un piemeklēs” ”zemes ķēniņus”?
18 Jesajas pravietojuma tālākajai daļai ir plašāka nozīme, jo tā attiecas uz galīgo Jehovas nodoma piepildījumu: ”Tanī dienā tas Kungs pārbaudīs un piemeklēs augstības kaŗaspēku augstībā un zemes ķēniņus virs zemes; viņus iemetīs kā cietumniekus bedrē un ieslēgs cietumā un tad pēc ilgāka laika iztiesās. Tad bālais mēness nosarks, un kvēlošā saule nobālēs, jo tas Kungs Cebaots pārņems ķēniņa varu Ciānas kalnā un Jeruzālemē un to vecaju priekšā parādīsies mirdzošā godībā.” (Jesajas 24:21—23.)
19 Ar ”augstības kaŗaspēku”, iespējams, tiek norādīts uz dēmoniskajiem ”tumsības pasaules valdniekiem”, ”ļaunajiem gariem pasaules telpā”. (Efeziešiem 6:12.) Tie ir spēcīgi ietekmējuši pasaules lielvalstis. (Daniēla 10:13, 20; 1. Jāņa 5:19.) Viņu mērķis ir novērst cilvēkus no Jehovas un no tīrās pielūgsmes. Viņiem ir izdevies panākt, ka izraēlieši pārņem apkārtējo tautu neķītros ieradumus un izpelnās nosodošu Dieva spriedumu. Taču Sātanam un dēmoniem būs jāatbild par savu rīcību Dieva priekšā, kad Dievs beigu beigās ”pārbaudīs un piemeklēs” gan viņus, gan cilvēku valdniekus — ”zemes ķēniņus virs zemes”, kurus Sātans un dēmoni ir pamudinājuši vērsties pret Dievu un pārkāpt Dieva likumus. (Atklāsmes 16:13, 14.) Lietojot simbolisku valodu, Jesaja paziņo, ka viņus sapulcinās un ”ieslēgs cietumā”. ”Pēc ilgāka laika” — iespējams, tad, kad Sātanu un viņa dēmonus (bet ne ”zemes ķēniņus virs zemes”) Jēzus Kristus tūkstoš gadu valdīšanas beigās uz kādu laiku atbrīvos, — Dievs parūpēsies, lai viņi saņemtu galīgo sodu, kādu ir pelnījuši. (Atklāsmes 20:3, 7—10.)
20. Kā un kad Jehova ir kļuvis par ķēniņu senos laikos un tuvākā pagātnē?
20 Šī Jesajas pravietojuma daļa ebrejiem bija ļoti uzmundrinoša. Jehova bija apliecinājis, ka viņa noteiktā laikā senā Babilona kritīs un ebreji varēs atgriezties dzimtenē. 537. gadā p.m.ē. Jehova lika tam notikt, parādīdams savu spēku un varu savas tautas labā, un tajā laikā par viņu tiešām varēja teikt: ”Tavs Dievs ir ķēniņš!” (Jesajas 52:7.) Ja runā par tuvāku pagātni, Jehova kļuva par ķēniņu 1914. gadā, kad viņš iecēla Jēzu Kristu par Ķēniņu savā debesu Valstībā. (Psalms 96:10.) Jehova kļuva par ķēniņu arī 1919. gadā, kad viņš apliecināja ķēniņa varu, atbrīvodams garīgo Izraēlu no lielās Bābeles gūsta.
21. a) Kā ”bālais mēness nosarks, un kvēlošā saule nobālēs”? b) Kāds skanīgs sauciens piepildīsies visā pilnībā?
21 Jehova atkal kļūs par ķēniņu, kad viņš iznīcinās lielo Bābeli un visas pārējās ļaunās sistēmas daļas. (Cakarijas 14:9; Atklāsmes 19:1, 2, 19—21.) Pēc tam Jehovas Valstība valdīs ar tādu lieliskumu, ka tai nespēs līdzināties ne mēness, kas spīd naktī, ne saule, kas kvēlo pusdienlaikā. (Salīdzināt Atklāsmes 22:5.) Tēlaini izsakoties, šiem spīdekļiem būs kauns salīdzināt sevi ar diženo karapulku Jehovu. Jehova valdīs pār visu, un ikviens varēs skaidri saskatīt viņa neierobežoto varenību un godību. (Atklāsmes 4:8—11; 5:13, 14.) Cik brīnišķīga būs šāda nākotne! Tajā laikā pāri visai zemei skanēs vārdi no 97. psalma 1. panta, kas tad būs piepildījušies visā pilnībā: ”Tas Kungs ir ķēniņš! Lai līksmojas zeme, lai priecājas līdzi lielais jūŗas salu un piejūŗas zemju daudzums!”
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 262. lpp.]
Zemē vairs neskanēs mūzika un nebūs dzirdama līksmība
[Attēls 265. lpp.]
Būs cilvēki, kas paliks dzīvi pēc Jehovas sprieduma izpildes, tāpat kā pēc ražas ievākšanas kokos paliek pa kādam auglim
[Attēls 267. lpp.]
Jesaju māc bēdas par to, kas notiks ar viņa tautu
[Attēls 269. lpp.]
Ne saule, ne mēness nespēs līdzināties Jehovam godībā
