Jehova izlej savas dusmas pār tautām
Divdesmit septītā nodaļa
Jehova izlej savas dusmas pār tautām
1., 2. a) Par ko mēs varam būt droši, ja runā par Jehovas atriebību? b) Ko Jehova panāk atriebdamies?
DIEVS JEHOVA ir pacietīgs ne tikai pret saviem uzticīgajiem kalpiem, bet, ja viņa nodoms to ļauj, arī pret saviem ienaidniekiem. (1. Pētera 3:19, 20; 2. Pētera 3:15.) Jehovas pretinieki, iespējams, nenovērtē viņa pacietību, uzskatīdami to par nespēju vai nevēlēšanos rīkoties, taču, kā redzams no Jesajas grāmatas 34. nodaļas, beigu beigās Jehova vienmēr sauc savus ienaidniekus pie atbildības. (Cefanjas 3:8.) Kādu laiku Dievs ļāva ēdomiešiem un citām tautām netraucēti apspiest viņa tautu. Tomēr Jehova bija noteicis laiku atmaksai. (5. Mozus 32:35.) Tieši tāpat noteiktā laikā Jehova atriebsies visām pašreizējās ļaunās pasaules sastāvdaļām, kas ignorē viņa augstāko varu.
2 Dievs atriebjas galvenokārt tādēļ, lai parādītu savu augstāko varu un pagodinātu savu vārdu. (Psalms 83:14—19.) Atmaksājot Dievs apliecina, ka viņa kalpi patiešām ir viņa pārstāvji, un izglābj tos no nevēlamiem apstākļiem. Turklāt Jehovas atriebība vienmēr ir pilnīgā saskaņā ar viņa taisnīgumu. (Psalms 58:11, 12.)
Ņemiet to vērā, tautas!
3. Kādu aicinājumu Jehova ar Jesajas starpniecību izsaka tautām?
3 Pirms tiek runāts par atmaksu, ko saņems Ēdoma, Jehova Jesajas 34:1.) Pravietis jau vairākkārt ir izteicis nosodījumu bezdievīgajām tautām, un tagad viņš gatavojas apkopot tām domātās Dieva apsūdzības. Vai šiem brīdinājumiem ir kāda nozīme arī mūsdienās?
ar Jesajas starpniecību vēršas ar svinīgu aicinājumu pie visām tautām: ”Nāciet šurp, pagāni, un klausaities, tautas, un ņemiet vērā! Lai klausās zeme un tie, kas to pilda, lai uzmana pasaule, un kas tanī dzīvo!” (4. a) Ko tautas tiek aicinātas darīt Jesajas grāmatas 34. nodaļas 1. pantā? b) Vai Jehovas sprieduma izpilde tautām liecina par to, ka viņš ir nežēlīgs Dievs? (Skat. ielogojumu 363. lpp.)
4 Jā, tiem ir nozīme. Visuma Pavēlniekam ir tiesisks strīds ar visām šīs bezdievīgās sistēmas daļām, un tieši tāpēc ”tautas” un ”zeme” tiek aicinātas uzklausīt uz Bībeli balstīto vēsti, kas pēc Jehovas gribas tiek sludināta visā pasaulē. Lietojot vārdus, kas atsauc atmiņā 24. psalma 1. pantu, Jesaja paziņo, ka šo vēsti dzirdēs visā pasaulē, — tas ir pravietojums, kas piepildās mūsdienās, kad Jehovas liecinieki sludina ”līdz pašam pasaules galam”. (Apustuļu darbi 1:8.) Tomēr tautas nevēlas viņos klausīties, jo neuzskata, ka brīdinājums par to gaidāmo bojāeju būtu uztverams nopietni. Tas, protams, Jehovam netraucēs izpildīt teikto.
5., 6. a) Par ko Dievs sauc tautas pie atbildības? b) Kādā ziņā ”kalni izkusīs no viņu asinīm”?
5 Tālāk pravietojumā aprakstīta briesmīgā nākotne, kas gaida bezdievīgās tautas, — pilnīgs pretstats Dieva tautas brīnišķīgajām izredzēm, par kurām runāts pēc tam. (Jesajas 35:1—10.) Pravietis paziņo: ”Tam Kungam ir dusmas pret visām tautām un naids pret visu viņu pulku; Viņš tās nodevis iznīcināšanai, nolēmis nokaušanai, ka viņu nokautie lai tiek izmesti laukā, lai izplatās viņu līķu smaka un lai kalni pārplūst [”kalni izkusīs”, LB-26] no viņu asinīm.” (Jesajas 34:2, 3.)
6 Uzmanība tiek pievērsta tautu vainai asinsizliešanā. Mūsdienās visvairāk vainīgas asinsizliešanā ir kristīgās pasaules valstis. Divos pasaules karos un daudzos mazākos bruņotos konfliktos tās ir piesūcinājušas zemi ar cilvēku asinīm. Kam pieder likumīgas tiesības spriest tiesu tiem, kuri vainojami visā šajā asinsizliešanā? Tādas tiesības ir Radītājam, izcilajam Dzīvības Devējam. (Psalms 36:10.) Jehovas likumā ir noteikts princips: ”Būs likt dzīvību pret dzīvību.” (2. Mozus 21:23—25; 1. Mozus 9:4—6.) Saskaņā ar šo likumu būs jālīst tautu asinīm — tām būs jāiet bojā. Gaisu piepildīs neaprakto līķu smaka — tā patiešām būs apkaunojoša nāve! (Jeremijas 25:33.) Ar asinīm, kas šādi tiks atprasītas, pietiks, lai tajās it kā izkustu vai izšķīstu pat kalni. (Cefanjas 1:17.) Kad valstu militārie spēki būs pilnīgi iznīcināti, kritīs arī to valdības, kas Bībeles pravietojumos dažkārt attēlotas kā kalni. (Daniēla 2:35, 44, 45; Atklāsmes 17:9.)
7. Kas ir ”debesis”, un kas ir ”debesu pulks”?
7 Atkal lietodams tēlainu valodu, Jesaja turpina: ”Viss debesu pulks iznīks, un debesis saritināsies kā grāmatas ritulis, viss viņu pulks sabirs, kā novīst vīna koka lapas un kā nokrīt sakaltušas vīģes koka lapas.” (Jesajas 34:4.) Vārdi ”viss debesu pulks” neattiecas uz zvaigznēm un planētām. 5. un 6. pantā ir runāts par to, ka sprieduma izpildes zobens ir mērkts šo ”debesu” asinīs, tātad debesis simbolizē kaut ko tādu, kas ir saistīts ar cilvēkiem. (1. Korintiešiem 15:50.) Ar debesīm, kas valda pār cilvēku sabiedrību uz zemes, sava augstā stāvokļa dēļ ir salīdzinātas cilvēku izveidotās valdības — varas, kas valda. (Romiešiem 13:1—4.) Savukārt ”debesu pulks” ir visi cilvēces valdību rīcībā esošie karaspēki.
8. Ko nozīmē tas, ka simboliskās debesis būs ”kā grāmatas ritulis”, un kas notiks ar to ”pulkiem”?
8 Šis ”pulks” ”iznīks”, sairs kā kaut kas neizturīgs. (Psalms 102:27; Jesajas 51:6.) Skatoties ar neapbruņotu aci, debesis virs galvas izskatās izliektas, līdzīgas senatnē lietotajiem rakstu rituļiem, ko mēdza aprakstīt no iekšpuses. Kad rituļa iekšpusē rakstītais teksts bija izlasīts, rituli saritināja un atlika malā. Tāpat ”debesis saritināsies kā grāmatas ritulis”, un tas nozīmē, ka cilvēku izveidotajām valdībām pienāks gals. Harmagedons būs to vēstures pēdējā lappuse, un tās ies bojā. Šo valdību iespaidīgie ”pulki” kritīs, tāpat kā novītušas lapas nobirst no vīna koka un kā nokrīt ”sakaltušas vīģes koka lapas”. Viņu laiks būs pagājis. (Salīdzināt Atklāsmes 6:12—14.)
Atmaksas diena
9. a) No kā ir cēlušies ēdomieši, un kādas attiecības ir izveidojušās starp izraēliešiem un ēdomiešiem? b) Kāds ir Jehovas lēmums par Ēdomu?
9 Pēc tam pravietojumā konkrēti runāts par kādu tautu, kas pastāvēja Jesajas laikā, — par Ēdomu. Ēdomieši ir cēlušies no Ēzava (Ēdoma), kas pārdeva pirmdzimtā tiesības savam dvīņubrālim Jēkabam par maizi un lēcu virumu. (1. Mozus 25:24—34.) Tā kā Jēkabs no Ēzava bija ieguvis pirmdzimtā tiesības, Ēzavs sāka spēcīgi ienīst savu brāli. Vēlāk savā starpā naidojās arī ēdomiešu un izraēliešu tautas, kas bija cēlušās no abiem dvīņubrāļiem. Ar savu naidu pret Dieva tautu ēdomieši ir sadusmojuši Jehovu, kas tagad saka: ”Mans zobens būs iededzies līdz apreibumam dusmās debesīs, tas vērsīsies par sodību pret Ēdomu, pret tautu, ko Es esmu nolēmis nāvei. Tā Kunga zobens ir mērkts asinīs un taukos, jēru un āžu asinīs un aunu nieŗu taukos, jo tam Kungam paredzami upuŗu svētki Bocrā un liela kaušana Ēdoma zemē.” (Jesajas 34:5, 6.)
10. a) Ko Jehova gāzīs, kad viņš ar savu zobenu darbosies ”debesīs”? b) Ko dara ēdomieši, kad Jūdejai uzbrūk babilonieši?
10 Ēdoma atrodas augstā, kalnainā apvidū. (Jeremijas 49:16; Obadjas 8, 9, 19, 21.) Bet pat šie dabiskie nocietinājumi nepalīdzēs, kad Jehova ar savu zobenu spriedīs tiesu ”debesīs”, gāzdams Ēdomas valdniekus no viņu augstumiem. Ēdoma ir pamatīgi bruņojusies, un tās karaspēks pārstaigā augstu kalnu grēdas, sargājot savu zemi, tomēr varenā Ēdoma nesniedz nekādu palīdzību Jūdejai, kad tai uzbrūk babiloniešu karaspēks. Vēl vairāk — ēdomieši līksmo par Jūdejas valsts bojāeju un mudina tās iekarotājus turpināt iesākto. (Psalms 137:7.) Ēdomieši pat dzenas pakaļ ebrejiem, kas mēģina glābties bēgot, un notvertus nodod tos babiloniešiem. (Obadjas 11—14.) Ēdomieši plāno iegūt savā īpašumā izraēliešu pamesto zemi un ar lielīgām runām vēršas pret Jehovu. (Ecēhiēla 35:10—15.)
11. Kā Jehova atmaksās ēdomiešiem par viņu nelietīgo rīcību?
11 Jehova neatstāj bez ievērības ēdomiešu nedraudzīgo rīcību. Viņš paziņo, kas sagaida Ēdomu: ”Kritīs meža vērši kopā ar viņiem un jauni baŗoti vērši. Viņu zeme atdzersies asiņu, un viņu zeme būs trekna no taukiem.” (Jesajas 34:7.) Jehova runā par tautas ievērojamākiem un mazāk ievērojamiem pārstāvjiem kā par simboliskiem meža vēršiem un jauniem vēršiem, jēriem un āžiem. Šīs asinsizliešanā vainīgās tautas zemi slacīs tās iedzīvotāju asinis, jo Jehova spriedīs tiesu ar savu ”zobenu”.
12. a) Ko Jehova izmanto, lai sodītu Ēdomu? b) Kādu paredzējumu par Ēdomu izsaka pravietis Obadja?
12 Dievs ir nodomājis sodīt Ēdomu par to, ko tā ļaunprātīgi nodarījusi viņa organizācijai uz zemes — Ciānai. Pravietojumā teikts: ”Tā ir tā Kunga atriebības diena, atmaksas gads par Ciānu.” (Jesajas 34:8.) Neilgi pēc tam, kad 607. gadā p.m.ē. tiek nopostīta Jeruzaleme, Jehova ar Babilonijas valdnieka Nebukadnecara starpniecību sāk taisnīgi atriebties ēdomiešiem. (Jeremijas 25:15—17, 21.) Kad Babilonijas karaspēks dodas uzbrukumā Ēdomai, nekas nevar glābt ēdomiešus. Šai kalnainajai zemei ir pienācis ”atmaksas gads”. Jehova liek pravietim Obadjam izteikt paredzējumu: ”Sava nozieguma dēļ, ko tu esi izdarījis pret savu brāli Jēkabu, tev būs jāpanes visādi pazemojumi un jākļūst iznīcinātam uz visiem laikiem. [..] Kā tu esi rīkojies, tā notiks arī tev, un ko tu esi nopelnījis, tas nāks atpakaļ pār tavu galvu!” (Obadjas 10, 15; Ecēhiēla 25:12—14.)
Kristīgās pasaules drūmā nākotne
13. Kas mūsdienās līdzinās Ēdomai, un kāpēc tā var teikt?
13 Mūsdienās pastāv organizācija, kas ir rīkojusies līdzīgi Ēdomai. Kas tā ir par organizāciju? Padomāsim: kas mūsu laikos ir visaktīvāk nomelnojis un vajājis Jehovas kalpus? Vai tā nav bijusi kristīgā pasaule, īpaši tās garīdznieki? Jā, protams! Kristīgās baznīcas šajā pasaulē ir pacēlušas sevi kalniem līdzīgos augstumos. Tās pretendē uz ievērojamu stāvokli cilvēku izveidotajā pasaules sistēmā, un kristīgās pasaules baznīcas veido galveno lielās Bābeles daļu. Taču Jehova ir nolēmis, ka šo mūsdienu Ēdomu piemeklēs ”atmaksas gads”, jo tā ir ārkārtīgi slikti izturējusies pret viņa tautu — viņa lieciniekiem.
14., 15. a) Kas notiks gan ar Ēdomas zemi, gan ar kristīgo pasauli? b) Ko nozīmē vārdi par degošu darvu un mūžīgi kūpošiem dūmiem, un ko tie nenozīmē?
Jesajas 34:9, 10a.) Ēdomas zeme tā izkalst, ka pati zeme it kā pārvēršas par sēru un upēs ūdens vietā, šķiet, plūst darva. Pēc tam šīs viegli uzliesmojošās vielas tiek aizdedzinātas. (Salīdzināt Atklāsmes 17:16.)
14 Tāpēc, apskatot tālāk šo Jesajas pravietojumu daļu, mēs varam domāt ne tikai par seno Ēdomu, bet arī par kristīgo pasauli: ”Ēdomas upes pārvērtīsies par darvu un viņu zeme par sēru, tā ka viņu zeme būs degoša darva. Ne dienu, ne nakti tā neizdzisīs, mūžīgi kūpēs tās dūmi.” (15 Uguns, darvas un sēra pieminēšanu daži uzskata par pierādījumu, ka pastāv ugunīga elle. Taču Ēdoma netiek iesviesta kādā mītiskā elles ugunī, lai degtu tur mūžīgi. Tā tiek iznīcināta un pārstāj eksistēt, it kā būtu pilnīgi sadedzināta ar uguni un sēru. Kā redzams pravietojuma turpinājumā, iznākums ir nevis mūžīgas mocības, bet gan ”kailatne”, ”tukšums”, ”nekas” (LB-65r). (Jesajas 34:11, 12.) Dūmi, kas ”mūžīgi kūpēs”, to spilgti ilustrē. Kad nodeg māja, vēl kādu laiku pēc uguns izdzišanas no pelniem augšup kāpj dūmi, tāpēc jebkurš var pateikt, ka te ir bijis ugunsgrēks. Tā kā mūsdienās kristieši var kaut ko mācīties no Ēdomas iznīcināšanas, tad savā ziņā var teikt, ka dūmi pēc Ēdomas degšanas vēl joprojām kūp.
16., 17. Par ko kļūs Ēdoma, un cik ilgi tā paliks šādā stāvoklī?
16 Jesajas pravietojuma turpinājumā izteikts paredzējums, ka par Ēdomas zemes iemītniekiem cilvēku vietā kļūs savvaļas dzīvnieki, tā norādot uz gaidāmo postu: ”Tā paliks tukša uz radu radiem, neviens tur nestaigās Jesajas 34:10b—15.) *
ne mūžam. Tur nometīsies pelikāni un eži, tur mājos pūces un kraukļi; Viņš, tas Kungs, izstieps pār to savu mērījamo auklu tās pārvēršanai neauglīgā kailatnē un pakārs pār to tukšuma mērītāju — svina svērteni. Seno dižciltīgo labiešu vairs nebūs, nebūs kam izvēlēt ķēniņu, visi zemes augstie vadītāji būs izbeigušies. Tās pilīs augs ērkšķi, un tās staltajos namos nātras un dadži, tie būs mājokļi vilkiem un strausiem. Tur sastapsies tuksneša zvēri ar meža vilkiem, tur jodi sasauksies, tur naktsbiedēkļi apmetīsies uz dusu. Tur čūska taisīs ligzdu, dēs olas.” (17 Jā, Ēdoma kļūs par pamestu zemi, par kailatni, kur mitināsies vienīgi savvaļas dzīvnieki, putni un čūskas. Kā teikts 10. pantā, šī zeme paliks tukša ”mūžam”. Tās agrākais stāvoklis vairs nekad netiks atjaunots. (Obadjas 18.)
Jehovas vārdi noteikti piepildīsies
18., 19. Kas ir ”tā Kunga grāmata”, un kas šajā ”grāmatā” teikts par kristīgo pasauli?
18 No teiktā ir skaidrs, cik bezcerīga nākotne gaida Ēdomas mūsdienu līdzinieci — kristīgo pasauli. Tā ir apliecinājusi, ka ir nikna Dieva Jehovas ienaidniece, kas nežēlīgi vajā viņa lieciniekus. Nav nekādu šaubu, ka Jehova izpildīs to, ko ir teicis. Salīdzinot pravietojumu un tā piepildījumu, būs redzama atbilstība — gluži tāpat kā ikvienam dzīvniekam, kas mīt izpostītajā Ēdomas zemē, ”ir savs pāris”. Jesaja uzrunā cilvēkus, kas Jesajas 34:16, 17.)
kādreiz pētīs Bībeles pravietojumus: ”Meklējiet tā Kunga grāmatā un lasiet: tur nekā netrūkst no sacītā [”katram no tiem ir savs pāris”, NW], jo tā Kunga mute pavēlēja, un Viņa Gars to veicis. Viņš tiem to tā nolēmis, un Viņa roka tiem to zemi ir nomērojusi par tiesu [”ar mēra auklu”, LB-1825], tie mūžam to paturēs un tur dzīvos uz radu radiem.” (19 Kristīgās pasaules nenovēršamā bojāeja ir paredzēta ”tā Kunga grāmatā”. Šajā ”tā Kunga grāmatā” ir sīki pastāstīts, kā Jehova norēķināsies ar saviem nesamierināmajiem ienaidniekiem, kas apspiež viņa tautu un nenožēlo savu rīcību. Tas, kas bija rakstīts par seno Ēdomu, piepildījās, un šis fakts stiprina mūsu pārliecību, ka pravietojums piepildīsies arī attiecībā uz kristīgo pasauli — mūsdienu Ēdomu. ”Mēraukla” — kritēriji, pēc kuriem Jehova vadās, — ir garantija, ka šī garīgā ziņā mirstošā organizācija kļūs par izpostītu kailatni.
20. Kas notiks ar kristīgo pasauli, tāpat kā tas notika ar seno Ēdomu?
20 Kristīgā pasaule visiem spēkiem cenšas pielabināties saviem draugiem no politiskajām aprindām, taču velti! Kā rakstīts Atklāsmes grāmatas 17. un 18. nodaļā, Visvarenais Dievs Jehova liks tiem sirdī domu uzbrukt visai lielajai Bābelei, pie kuras pieder arī kristīgā pasaule, un tādā veidā zeme tiks atbrīvota no viltus kristietības. Kristīgā pasaule būs nonākusi tikpat bēdīgā stāvoklī kā tas, kas aprakstīts Jesajas grāmatas 34. nodaļā. Tā pat vairs nepastāvēs, risinoties izšķirošajai ”cīņai Dieva visuvaldītāja lielajā dienā”. (Atklāsmes 16:14.) Tāpat kā Ēdomu, kristīgo pasauli pilnībā noslaucīs no zemes virsas, un tās vairs nebūs ”ne mūžam”.
[Zemsvītras piezīme]
^ 16. rk. Maleahija laikā šis pravietojums bija piepildījies. (Maleahija 1:3.) Maleahijs raksta, ka ēdomieši cerēja atgūt izpostīto zemi. (Maleahija 1:4.) Bet tāda nebija Jehovas griba, un vēlāk kādreizējo ēdomiešu zemi savā īpašumā ieguva cita tauta — nabatieši.
[Jautājumi studēšanai]
[Papildmateriāls 363. lpp.]
Vai Jehova ir dusmīgs Dievs?
Tādi izteikumi kā, piemēram, Jesajas grāmatas 34. nodaļas 2.—7. pantā lasāmie vārdi daudziem ir likuši domāt, ka Ebreju rakstos Jehova ir attēlots kā nežēlīgs, dusmīgs Dievs. Vai tā ir taisnība?
Nē, tā nav. Tiesa, reizēm Dievs ļauj izpausties savām dusmām, taču viņa dusmas vienmēr ir pamatotas. Tās vienmēr ir balstītas uz principiem, un tās nekad nav neapvaldītu emociju izpausme. Turklāt šīs dusmas allaž ir saistītas ar Radītāja tiesībām prasīt, lai viņam kalpo ar nedalītu padevību, un pastāvīgumu, ar kādu viņš aizstāv patiesību. Dieva dusmu pamatā ir viņa mīlestība pret taisnīgumu un pret tiem, kas rīkojas taisnīgi. Jehova redz visas jautājuma puses un pilnībā, bez kādiem ierobežojumiem pārzina situāciju. (Ebrejiem 4:13.) Viņš redz to, kas ir cilvēka sirdī; viņš ņem vērā nezināšanas, nevērības vai tīši izdarīta grēka pakāpi un rīkojas objektīvi. (5. Mozus 10:17, 18; 1. Samuēla 16:7; Apustuļu darbi 10:34, 35.)
Dievs Jehova ir ”pacietīgs un bagāts žēlsirdībā”. (2. Mozus 34:6.) Cilvēki, kas viņu bīstas un cenšas rīkoties taisnīgi, saņem žēlastību, jo Visvarenais atzīst cilvēku iedzimto nepilnību un tāpēc izturas pret tiem žēlsirdīgi. Mūsdienās Dievs to dara, balstoties uz Jēzus izpirkuma upuri. (Psalms 103:13, 14.) Noteiktā laikā Jehova pārstāj dusmoties uz tiem, kas atzīst savus grēkus, tos nožēlo un no sirds viņam kalpo. (Jesajas 12:1.) Savā būtībā Jehova ir nevis dusmīgs Dievs, bet laimīgs Dievs, viņš nav nepieejams, viņam ir viegli tuvoties, viņš ir miermīlīgs un laipns pret tiem, kas viņam tuvojas pienācīgā veidā. (1. Timotejam 1:11, NW.) Šīs īpašības krasi atšķiras no skarbajām un nežēlīgajām rakstura iezīmēm, ko piedēvē pagāniskajiem viltus dieviem un kas atspoguļotas šo dievu atveidojumos.
[Karte 362. lpp.]
(Pilnībā noformētu tekstu skatīt publikācijā)
Lielā jūra
Damaska
Sidona
Tira
IZRAĒLA
Dana
Galilejas jūra
Jordāna
Megida
Ramota Gileādā
Samarija
FILISTIJA
JŪDEJA
Jeruzaleme
Libna
Lahiša
Bēršeba
Kadeš-Barnea
Sāls jūra
AMONA
Raba
MOĀBA
Kirarešete
ĒDOMA
Bocra
Temana
[Attēli 359. lpp.]
Kristīgā pasaule ir piesūcinājusi zemi ar asinīm
[Attēls 360. lpp.]
”Debesis saritināsies kā grāmatas ritulis”