VAI tu redzi, kādi tagad ir Kains un Ābels? Viņi abi ir izauguši. Kains ir kļuvis par zemkopi. Viņš audzē labību, augļus un dārzeņus.

Ābels ir kļuvis par aitu ganu. Viņam patīk rūpēties par jēriņiem. Tie izaug par lielām aitām, un drīz vien Ābelam ir vesels ganāmpulks, par ko gādāt.

Kādu dienu Kains un Ābels atnes Dievam dāvanu. Kains atnes to, ko viņš ir izaudzējis. Ābels atnes vislabāko no savām aitām. Jehova ar labpatiku skatās uz Ābelu un viņa dāvanu. Bet ar Kainu un viņa dāvanu Jehova nav apmierināts. Vai tu zini, kāpēc?

Tas nav tikai tāpēc, ka Ābela dāvana ir labāka par Kaina dāvanu. Tas ir tāpēc, ka Ābels ir labs cilvēks. Viņš mīl Jehovu un savu brāli. Bet Kains ir slikts, viņš nemīl savu brāli.

Tāpēc Dievs saka, lai Kains maina savu rīcību. Bet Kains neklausa. Viņš ļoti dusmojas par to, ka Dievam Ābels patīk vairāk. Kains saka Ābelam: ”Nāc, iesim abi tīrumā.” Kad viņi ir nonākuši tīrumā un palikuši vieni paši, Kains sit savam brālim Ābelam. Viņš sit tik stipri, ka nogalina savu brāli. Vai tas, ko izdarīja Kains, nav šausmīgi?

Lai gan Ābels nomira, Dievs viņu joprojām atceras. Ābels bija labs, un Jehova nekad neaizmirst tādus cilvēkus. Tāpēc kādu dienu Dievs Jehova atgriezīs Ābelu dzīvē. Tad Ābelam nekad vairs nebūs jāmirst. Viņš varēs dzīvot mūžīgi šeit, uz zemes. Vai nebūs jauki iepazīties ar tādiem cilvēkiem kā Ābels?

Bet ar tādiem cilvēkiem kā Kains Dievs nav apmierināts. Kad Kains bija nogalinājis savu brāli, Dievs viņu sodīja, aizsūtīdams tālu prom no ģimenes. Aizejot dzīvot citā zemes daļā, Kains paņēma līdzi vienu no savām māsām, kas kļuva par viņa sievu.

Ar laiku Kainam un viņa sievai radās bērni. Citi Ādama un Ievas dēli un meitas arī apprecējās, un arī viņiem radās bērni. Drīz uz zemes dzīvoja daudz cilvēku. Uzzināsim kaut ko par dažiem no tiem.