Kādēļ mēs šeit esam
7. nodaļa
Kādēļ mēs šeit esam
1. Pie kāda slēdziena ir nonākuši domājoši cilvēki?
CILVĒKI jau izsenis ir vēlējušies uzzināt, kāda jēga ir dzīvībai uz Zemes. Viņi ir skatījušies milzīgajās, zvaigžņotajās debesīs. Ar sajūsmu viņi ir vērojuši krāšņos saulrietus un dabasskatu skaistumu. Domājoši cilvēki ir nonākuši pie slēdziena, ka jābūt kādam grandiozam nolūkam, kas saistīts ar visu mums apkārt pastāvošo. Bet bieži vien šie cilvēki ir interesējušies arī par to, kur viņi paši iederas šajā nolūkā. (Psalms 8:4, 5.)
2. Par kādiem jautājumiem cilvēki interesējas?
2 Ir dzīvē tāds brīdis, kad lielākā daļa cilvēku jautā: ”Vai tā ir jābūt, ka mēs dzīvojam īsu laika sprīdi, gūstam no dzīves visu, ko spējam, un pēc tam nomirstam? Kurp tad ved mūsu ceļš? Vai mēs varam gaidīt, ka ir iespējams kaut kas vairāk nekā tikai īsais cikls, kas sastāv no dzimšanas, dzīves un nāves?” (Ījaba 14:1, 2.) To visu saprast mums palīdzēs atbilde uz jautājumu: kā mēs esam radušies?
EVOLŪCIJA VAI RADĪŠANA?
3. Ko māca evolūcijas teorija?
3 Daudzās pasaules zemēs ir pieņemts mācīt, ka viss, ko mēs redzam, ir tapis vienkārši pats no sevis, ka viss ir radies nejaušības vai gadījuma rezultātā. Daudzu miljonu gadu gaitā dzīvība esot veidojusies jeb attīstījusies no vienkāršākām formām, līdz beidzot radušies cilvēki. Daudzās zemeslodes daļās šo evolūcijas teoriju māca kā faktu. Bet vai tā ir taisnība, ka mēs esam cēlušies no pērtiķveidīga dzīvnieka, kas dzīvojis pirms miljoniem gadu? Vai milzīgais Visums, kurā mēs atrodamies, ir radies nejauši?
4. Kāpēc mēs varam ticēt tam, ka ”Dievs radīja debesis un zemi”?
4 Bībele saka: ”Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Mozus 1:1.) Zinātnes fakti ar to saskan un pierāda, ka debesīm, zvaigžņu miljardiem un Zemei, uz kuras mēs dzīvojam, ir bijis sākums. Tās tika radītas. Zvaigžņu un planētu kustība ir tik pastāvīga, ka to izvietojumu var noteikt ar pilnīgu precizitāti pat gadiem uz priekšu. Zvaigznes un planētas pārvietojas Visumā saskaņā ar matemātikas likumiem un principiem. Kembridžas universitātes matemātikas profesors P. Diraks žurnālā Scientific American rakstīja: ”Situāciju varētu aprakstīt, sakot, ka Dievs ir ļoti augstas klases matemātiķis un Visuma radīšanā Viņš ir izmantojis augstākās matemātikas sarežģītākos principus.”
5. Kā mūsu ķermenis parāda to, ka mēs esam radīti, nevis radušies evolūcijas rezultātā?
5 Bībele saka: ”Atzīstiet, ka tas Kungs ir Dievs, viņš mūs ir darījis, un ne mēs paši.” (Psalms 100:3.) Mūsu ķermeņa uzbūve ir tik brīnišķīgi izplānota, ka viens no Bībeles pierakstītājiem juta pamudinājumu teikt Dievam šādus vārdus: ”Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts.. Manas būtes veidojums Tev nebija apslēpts, kad es slepenībā tapu radīts.. Tavas acis mani redzēja kā vēl bezmiesas iedīgli, un Tavā grāmatā bija rakstītas visas manas dienas [”visas tā daļas”, NW].” (Psalms 139:14-16.) Mazulis mātes miesās attīstās brīnišķīgā veidā. Žurnālā Newsweek par to tika teikts: ”Tas gluži vienkārši ir brīnums.” Šī raksta autors turpināja: ”Nav tādas tehnikas, kas varētu ar pilnīgu precizitāti noteikt ļoti svarīgo apaugļošanās brīdi. Neviens zinātnieks nevar pateikt, kādi brīnumaini spēki sāk tad darboties, lai attīstītu cilvēka embrija orgānus un neaptverami daudzos nervu tīklojumus.”
6. Kāpēc ir saprātīgi ticēt radīšanai, nevis evolūcijai?
6 Padomā par milzīgo Visumu, kurā mēs atrodamies, kā arī par savu ķermeni, kura uzbūve ir tik brīnišķīgi izplānota. Veselais saprāts liek mums domāt, ka tas viss nevarēja veidoties vai rasties vienkārši pats no sevis. Bija jābūt kādam Projektētājam, Radītājam, kas visu to izveidoja. Padomā arī par citām lietām, ko mēs redzam visapkārt. Kad tu atrodies mājās, pajautā sev: ”Vai rakstāmgalds, lampa, gulta, krēsls, galds, sienas un pati māja ir izveidojušies paši no sevis?” Jeb vai ir jābūt kādam, kas to visu izgatavoja? Nav šaubu, ka tikai saprātīgas būtnes varēja izgatavot visas šīs lietas! Kāds tad ir pamats apgalvot, ka Visums, kas ir daudz, daudz sarežģītāks, un mēs paši varējām rasties bez radītāja palīdzības? Bet, ja reiz Dievs mūs ir radījis, skaidrs, ka viņam bija nodoms, kādēļ viņš to darīja.
7. a) Kā Jēzus parādīja, ka viņš tic radīšanai? b) Kāds ir papildu pierādījums, ka Ādams bija reāla persona?
7 Pats Jēzus Kristus teica par pirmo vīrieti un sievieti: ”Radītājs iesākumā tos radījis kā vīru un sievu un sacīja: Tādēļ cilvēks atstās tēvu un māti un pieķersies pie savas sievas; un šie divi būs viena miesa.” (Mateja 19:4, 5.) Ar šiem vārdiem Jēzus citēja 1. Mozus 1:27 un 2:24, kur stāstīts par Ādama un Ievas radīšanu. Tā viņš norādīja uz šo Bībeles vēstījumu, apstiprinot, ka tajā pierakstītais ir patiesība. (Jāņa 17:17.) Bez tam Bībele sauc Enohu par ’septīto pēc Ādama’. (Jūdas 14.) Ja Ādams nebūtu reāla persona, Bībele nenorādītu uz viņu tādā īpašā veidā. (Lūkas 3:37, 38.)
8. Kādu uzskatu par cilvēka izcelšanos Bībele nemāca?
8 Daži apgalvo, ka cilvēka izveidošanā Dievs esot izmantojis evolūcijas procesu. Viņi apgalvo, ka Dievs ļāva cilvēkam attīstīties evolūcijas ceļā, un tad, kad šis cilvēks bija sasniedzis noteiktu attīstības pakāpi, Dievs ielika viņā dvēseli. Taču nekur Bībelē šāda doma nav atrodama. Gluži pretēji, Bībele stāsta, ka augus un dzīvniekus Dievs radīja ”katru pēc savas kārtas [”veida”, NW]”. (1. Mozus 1:11, 21, 24.) Un fakti parāda, ka, laikam ejot, viens augu vai dzīvnieku veids neattīstās par kādu citu veidu. Vairāk informācijas, kas sniegtu pierādījumus, ka mēs neesam radušies evolūcijas ceļā, tu vari atrast grāmatā Life—How Did It Get Here? By Evolution or by Creation? (Dzīvība — kā tā šeit radās? Evolūcijas vai radīšanas ceļā? — angl., arī kr. val.)
KĀ DIEVS RADĪJA CILVĒKU
9. a) Kā Bībele apraksta cilvēka radīšanu? b) Kas notika brīdī, kad Dievs iepūta cilvēka nāsīs ”dzīvības dvašu”?
9 Dievs radīja cilvēku no zemes materiāliem tā, lai viņš dzīvotu uz Zemes, jo Bībele saka: ”Dievs tas Kungs taisīja cilvēku no zemes pīšļiem un iepūta viņa nāsīs dzīvības dvašu; tad cilvēks tapa par dzīvu dvēseli.” (1. Mozus 2:7, LB-26.) Lasot šo pantu, mēs redzam, ka cilvēku radīja pats Dievs. Ar īpašu radīšanas aktu Dievs izveidoja cilvēku par pabeigtu, nedalāmu personu. Kad Dievs iepūta cilvēka nāsīs ”dzīvības dvašu”, tā plaušas tika piepildītas ar gaisu. Taču tika panākts daudz kas vairāk. Tādā veidā Dievs deva cilvēka ķermenim dzīvību. Šo dzīvības spēku uztur jeb saglabā elpošana.
10. Kas ir cilvēka dvēsele, un kā tā tika radīta?
10 Pievērs uzmanību šādam faktam — Bībelē nav teikts, ka Dievs deva cilvēkam dvēseli. Tajā ir rakstīts pretējais — ”cilvēks tapa par dzīvu dvēseli” pēc tam, kad Dievs bija iedarbinājis cilvēka elpošanu. Tātad cilvēks ir dvēsele, tieši tāpat kā par ārstu kļuvušais cilvēks ir ārsts. (1. Korintiešiem 15:45.) ’Zemes pīšļi’, no kuriem tika izveidots cilvēka ķermenis, nav dvēsele. Bībele nesaka arī to, ka ’dzīvības dvaša’ ir dvēsele. Bībele parāda gluži pretējo: tikai šo abu savienošanas rezultātā ”cilvēks tapa par dzīvu dvēseli”.
11. Kādi Bībelē lasāmi fakti par cilvēka dvēseli parāda to, ka dvēsele nevar būt kaut kas neskaidrs un nesaskatāms, kas varētu pastāvēt ārpus cilvēka?
11 Tā kā cilvēka dvēsele ir pats cilvēks, tad tā nevar būt kaut kas neskaidrs un nesaskatāms, kas dzīvo ķermenī vai var no ķermeņa atdalīties. Vienkāršāk sakot, Bībele māca, ka tava dvēsele esi tu. Piemēram, runājot par to, ka dvēsele grib ēst fizisku barību, Bībele saka: ”Tavai dvēselei gribas ēst gaļu.” (5. Mozus 12:20.) Vēl tā stāsta, ka dvēselē cirkulē asinis, jo tā runā par ’nabagu nenoziedzīgu dvēseļu asinīm’. (Jeremijas 2:34, LB-26.)
KĀDĒĻ DIEVS RADĪJA CILVĒKU DZĪVEI UZ ZEMES
12. Kāds ir Dieva nodoms par cilvēkiem uz Zemes?
12 Dieva nodomā neietilpa, lai Ādams un Ieva pēc kāda laika nomirtu un dzīvotu kaut kur citur. Viņiem bija jāpaliek šeit un jārūpējas par Zemi un par visu radību, kas uz tās dzīvo. Bībele saka: ”Dievs tos svētīja un sacīja viņiem: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to un valdiet pār zivīm jūŗā un putniem gaisā un visiem dzīvniekiem, kas rāpo pa zemi.”” (1. Mozus 1:28; 2:15.) Ādams un Ieva, tāpat visi bērni, kas viņiem dzimtu, būtu varējuši mūžīgi baudīt laimi uz Zemes, darot tos darbus, ko Dievs bija viņiem paredzējis.
13. a) Kā mēs varam būt laimīgi? b) Kas mūsu dzīvei dos patiesu jēgu?
13 Mēs jau lasījām, ka ”Dievs tos svētīja”. Viņš patiešām rūpējās par saviem Zemes bērniem. Tāpēc viņš, kā jau mīlošs Tēvs, deva norādījumus, kas viņiem pašiem sniegtu labumu. Paklausot šiem norādījumiem, viņi būtu guvuši laimi. Jēzus to zināja un tāpēc vēlāk teica: ”Tiešām, svētīgi [”laimīgi”, NW] ir tie, kas Dieva vārdu dzird un pasargā.” (Lūkas 11:28.) Jēzus ievēroja Dieva teikto. ”Kas viņam labpatīk, to es daru vienmēr,” Jēzus teica. (Jāņa 8:29.) Šajos vārdos ir atbilde uz jautājumu: kādēļ mēs šeit esam. Mēs šeit atrodamies, lai, dzīvojot saskaņā ar Dieva gribu, vadītu pilnvērtīgu, laimīgu dzīvi. Kalpošana Jehovam jau tagad dos mūsu dzīvei patiesu jēgu. Un vēl, kalpojot Dievam, mēs varēsim būt to cilvēku vidū, kas iemantos mūžīgu dzīvi paradīzē uz Zemes. (Psalms 37:11, 29.)
KĀPĒC MĒS NOVECOJAM UN MIRSTAM
14. Ko izdarīja Ādams un Ieva, nepaklausot Dieva pavēlei?
14 Pašlaik mēs visi tomēr novecojam un mirstam. Kāpēc? Kā tika teikts jau iepriekšējā nodaļā, tā cēlonis ir Ādama un Ievas sacelšanās pret Dievu. Jehova bija devis viņiem pārbaudījumu, kas parādīja nepieciešamību būt paklausīgiem Dievam. Viņš teica Ādamam: ”No visiem dārza kokiem tu vari pēc patikas ēst, bet no laba un ļauna atzīšanas koka tev nebūs ēst, jo tai dienā, kad tu ēdīsi no tā, tu mirdams mirsi.” (1. Mozus 2:16, 17.) Ēdot no šī koka, Ādams un Ieva atsacījās no sava debesu Tēva un atraidīja viņa vadību. Viņi nepaklausīja un paņēma to, kas viņiem nepieder. Viņi būtu varējuši laimīgi dzīvot paradīzē, dzīvot mūžīgi, nezinādami, kas ir trūkums un ciešanas, taču tagad viņi pakļāva sevi sodam, tas ir, grēkam. Šis sods ir nepilnība un nāve. (Romiešiem 6:23.)
15. Kā mēs saņēmām grēku no Ādama?
15 Vai tu zini, kādā veidā mēs esam saņēmuši grēku no Ādama? Pēc tam kad Ādams bija kļuvis nepilnīgs, viņš nodeva tālāk visiem saviem bērniem nepilnību un nāvi. (Ījaba 14:4; Romiešiem 5:12.) Notikušo labāk saprast tev palīdzēs vienkāršs piemērs: padomā, kas notiek, kad maiznieks cep maizi bojātā formā. Uz visiem šajā formā ceptajiem klaipiem parādās nospiedums. Ādams kļuva tāds kā piemērā minētā forma, un mēs esam kā maizes klaipi. Viņš kļuva nepilnīgs, pārkāpjot Dieva likumu. Viņš it kā saņēma bojājumu jeb sliktu iezīmi. Tāpēc visi bērni, kas viņam vēlāk piedzima, saņēma šo pašu grēka jeb nepilnības iezīmi.
16., 17. Kā viens no Jēzus izdarītajiem brīnumiem parāda, ka cilvēki slimo grēka dēļ?
16 Mēs tagad slimojam un novecojam tāpēc, ka visi no Ādama esam saņēmuši grēku. To parāda viens no brīnumiem, ko izdarīja Jēzus. Viņš mācīja cilvēkus namā, kur bija apmeties, un ar laiku sapulcējās tik daudz klausītāju, ka neviens vairs nevarēja iespraukties istabā. Kad četri vīri atnesa uz gultas guļošu, paralizētu vīrieti, viņi redzēja, ka nevarēs mājā iekļūt. Tāpēc viņi uzkāpa uz mājas jumta, noņēma daļu jumta seguma un nolaida gultu ar paralizēto cilvēku tieši blakus Jēzum.
17 Kad Jēzus redzēja, cik daudz ticības ir šiem cilvēkiem, viņš teica paralizētajam: ”Tavi grēki tev piedoti.” Bet daži no klātesošajiem nedomāja, ka Jēzus var piedot grēkus. Tāpēc Jēzus teica: ”Lai jūs zinātu, ka Cilvēka Dēlam ir vara virs zemes grēkus piedot,” — un, vēršoties pie triekas ķertā, turpināja: ”Es tev saku: celies, ņem savu gultu un ej mājās.” ”Un tas tūdaļ cēlās un, gultu paņēmis, aizgāja, visiem redzot.” (Marka 2:1-12.)
18. Kādu nākotni ar prieku var gaidīt Dieva kalpotāji?
18 Iedomājies, ko mums var nozīmēt tas, ka Jēzum ir dota šāda vara! Dieva ķēniņvalsts valdīšanas laikā Kristus varēs piedot grēkus visiem tiem cilvēkiem, kas mīl Dievu un kalpo Dievam. Tas nozīmē, ka visas sāpes, ciešanas un slimības būs likvidētas. Nevienam nekad vairs nebūs jānoveco un jānomirst! Cik brīnišķīgi, ka, domājot par nākotni, mēs varam paturēt prātā šādu cerību! Mēs patiešām varam gaidīt, ka ir iespēja darīt daudz ko vairāk nekā piedzimt, padzīvot īsu laika sprīdi un tad nomirt. Turpinot mācīties par Dievu un kalpojot viņam, mēs patiešām varēsim dzīvot mūžīgi paradīzē uz Zemes.
[Jautājumi studēšanai]
[Attēls 69. lpp.]
Daudzi vēlas uzzināt, kāda ir dzīves jēga
[Attēls 70. lpp.]
Vai šīs lietas pašas izveidojās, vai arī tika izgatavotas?
[Attēls 75. lpp.]
Bībeles vēstījums par to, kā Jēzus izdziedināja paralizēto cilvēku, parāda, ka cilvēku slimību cēlonis ir Ādama grēks
