Netālu no Bābeles atradās Ūra — pilsēta, kurā cilvēki pielūdza visādus dievus, bet ne Jehovu. Ūrā dzīvoja arī kāds vīrs, kurš pielūdza vienīgi Jehovu. Viņu sauca Ābrahāms.

Jehova sacīja Ābrahāmam: ”Atstāj savas mājas un radiniekus un ej uz zemi, ko es tev rādīšu!” Un Dievs apsolīja: ”Tavi pēcnācēji kļūs par lielu tautu, un ar tavu starpniecību es darīšu labu daudziem cilvēkiem visā pasaulē.”

Ābrahāms nezināja, kurp Jehova viņu sūta, taču viņš paļāvās uz Jehovu. Tā nu Ābrahāms, viņa sieva Sāra, viņa tēvs Terahs un brāļadēls Lats sakravāja mantas un paklausīgi devās ceļā.

 Ābrahāms bija 75 gadus vecs, kad viņš kopā ar ģimeni beidzot nonāca zemē, ko Jehova gribēja viņiem parādīt. Šo zemi sauca par Kanaānu. Tur Dievs runāja ar Ābrahāmu un apsolīja viņam: ”Visu šo zemi, ko tu redzi, es došu taviem bērniem.” Taču Ābrahāms un Sāra bija jau krietni gados un viņiem nebija bērnu. Kā gan Jehovas solījums varētu piepildīties?