Augstajam priesterim Ēlim bija divi dēli, kas kalpoja par priesteriem saiešanas teltī. Viņus sauca Hofnijs un Pinehass. Viņi neievēroja Jehovas likumus un ļoti slikti izturējās pret citiem. Kad izraēlieši nesa upurus Jehovam, Hofnijs un Pinehass labākos gaļas gabalus paturēja sev. Ēlis bija dzirdējis par dēlu ļauno rīcību, bet neko nedarīja. Vai Jehova ļāva tam tā turpināties?

Lai gan Samuēls bija krietni jaunāks par Hofniju un Pinehasu, viņš nesekoja to piemēram. Jehovam Samuēls bija ļoti mīļš. Vienu nakti Samuēls izdzirdēja kādu saucam viņa vārdu. Viņš piecēlās, aizskrēja pie Ēļa un teica: ”Te es esmu!” Bet Ēlis sacīja: ”Es neesmu tevi saucis. Ej gulēt!” Samuēls atgriezās gultā. Atkal notika tas pats. Kad Samuēls bija dzirdējis balsi trešo reizi, Ēlis saprata, ka tas bija Jehova, kas sauca Samuēlu. Viņš sacīja Samuēlam: ”Ja tu vēlreiz dzirdēsi šo balsi, tev jāatbild: ”Runā, Jehova! Tavs kalps klausās.””

Samuēls atgriezās savā guļvietā. Tad viņš dzirdēja: ”Samuēl! Samuēl!” Viņš atbildēja: ”Runā, tavs kalps klausās!” Jehova  viņam sacīja: ”Pasaki Ēlim, ka es sodīšu viņu un viņa ģimeni. Viņš zina par savu dēlu slikto rīcību, bet neko nedara.” Nākamajā rītā Samuēls, kā parasti, atvēra saiešanas telts durvis. Viņam bija bail stāstīt augstajam priesterim, ko Jehova bija teicis. Bet Ēlis viņu pasauca un jautāja: ”Mans dēls, ko Jehova tev sacīja? Izstāsti man visu!” Un Samuēls Ēlim visu izstāstīja.

Samuēlam augot, Jehova bija ar viņu. Visā zemē izraēlieši zināja, ka Jehova Samuēlu ir izraudzījies par pravieti un tiesnesi.