1., 2. a) Ko Jehovas kalpi ir darījuši no senām dienām? b) Kas Jehovam ir dārgs?

JEHOVAS uzticīgie kalpi jau no senām dienām ir būvējuši celtnes, kas nes slavu viņa vārdam. Piemēram, izraēlieši ar prieku piedalījās saiešanas telts būvē un dāsni deva tai vajadzīgos materiālus. (2. Moz. 35:30—35; 36:1, 4—7.)

² Bet Jehova neuzskata, ka celtniecībā izmantotie materiāli paši par sevi nestu viņam godu, un ne jau tos viņš vērtē visaugstāk. (Mat. 23:16, 17.) Dāvana, kas Jehovam ir dārga un kas sagādā viņam godu vairāk par visu, ir pielūgsme, ko viņš saņem no saviem kalpiem, un viņu labprātīgais gars un dedzīgais darbs ir daļa no tās. (2. Moz. 35:21; Marka 12:41—44; 1. Tim. 6:17—19.) Šis fakts ir ļoti nozīmīgs. Kāpēc tas tā ir? Tāpēc, ka ēkas nav mūžīgas, piemēram, saiešanas telts un templis sen jau ir nozuduši no zemes virsas. Taču, lai gan šo celtņu vairs nav, Jehova nav aizmirsis devību, ko apliecināja viņa uzticīgie kalpi, atbalstīdami to būvniecību, un darbu, ko viņi tajā ieguldīja. (Nolasīt 1. Korintiešiem 15:58; Ebrejiem 6:10.)

3. Ko mēs aplūkosim šajā nodaļā?

³ Arī mūsdienās Jehovas kalpi cītīgi strādā, būvējot ēkas, kur pielūgt Dievu, un tas, ko esam paveikuši mūsu ķēniņa Jēzus Kristus vadībā, patiešām ir iespaidīgi. Jehova neapšaubāmi ir svētījis mūsu pūles. (Ps. 127:1.) Šajā nodaļā ielūkosimies paveiktajā un pievērsīsim uzmanību tam, kā šis darbs ir sagādājis godu Jehovam. Uzzināsim arī, ko saka daži, kas paši ir piedalījušies būvniecībā.

4. a) Kāpēc mums ir nepieciešams vairāk sapulču namu? b) Kāpēc vairākas filiāles ir apvienotas? (Sk. ” Filiāļu būvniecība, pielāgojoties mainīgajām vajadzībām”.)

⁴ Kā minēts 16. nodaļā, Jehova prasa, lai mēs pulcētos kopā viņu pielūgt. (Ebr. 10:25.) Sapulces ne tikai stiprina mūsu ticību, bet arī vairo dedzību sludināšanā. Ritot pēdējām dienām, Jehova kāpina šī darba tempu, tāpēc ik gadu viņa organizācijai pievienojas daudzi tūkstoši cilvēku. (Jes. 60:22.) Līdz ar valstības pavalstnieku skaita pieaugumu  aug arī vajadzība pēc tipogrāfijām, kur iespiest bībelisko literatūru, un mums ir nepieciešams arī vairāk sapulču namu.

5. Kāpēc ”valstības zāle” ir piemērots nosaukums? (Sk. arī ” Jaunās gaismas baznīca”.)

⁵ Jau Jehovas tautas mūsdienu vēstures pirmsākumos Bībeles pētnieki saskatīja vajadzību paši pēc savām pulcēšanās vietām. Šķiet, viens no pirmajiem sapulču namiem tika uzbūvēts ASV, Rietumvirdžīnijā, 1890. gadā. Līdz 20. gadsimta 30. gadu vidum Jehovas kalpi bija uzbūvējuši vai rekonstruējuši samērā daudz ēku, bet šiem sapulču namiem vēl nebija dots īpašs nosaukums. 1935. gadā brālis Raterfords apmeklēja Havaju salas, kur pie jaunās filiāles tika celta sapulcēm paredzēta ēka. Kad viņam jautāja, kā to varētu dēvēt, brālis Raterfords atbildēja: ”Kā jūs domājat, vai to nevajadzētu saukt par valstības zāli? Jo tieši to taču mēs darām — sludinām labo vēsti par valstību.” (Mat. 24:14.) Drīz vien šajā trāpīgajā vārdā tika saukta ne tikai šī viena  ēka, bet arī lielākā daļa pārējo sapulču namu, ko izmantoja Jehovas kalpu draudzes visā pasaulē.

6., 7. Ko ir devušas ātri uzceltās valstības zāles?

⁶ Līdz 70. gadiem vajadzība pēc valstības zālēm bija strauji augusi. Lai to apmierinātu, brāļi ASV izstrādāja efektīvu būvniecības metodi, kas ļāva dažās dienās uzcelt glītas, praktiskas ēkas. Līdz 1983. gadam ASV un Kanādā šādi tika uzbūvēts aptuveni 200 valstības zāļu. Lai darbu paveiktu, brāļi sāka veidot reģionālas būvniecības komitejas. Metode bija tik efektīva, ka 1986. gadā Vadošā padome oficiāli ieviesa šādu kārtību, un 1987. gadā ASV jau darbojās 60 reģionālās būvniecības komitejas. * Līdz 1992. gadam šādas komitejas bija izveidotas Argentīnā, Austrālijā, Dienvidāfrikas Republikā, Francijā, Japānā, Meksikā, Spānijā, Vācijā un citur. Pašaizliedzīgie brāļi, kas būvē valstības zāles un kongresu namus, katrā ziņā ir pelnījuši mūsu atbalstu, jo darbs, ko viņi veic, ir daļa no kalpošanas Dievam.

⁷ Ātri uzceltās valstības zāles sniedz brīnišķīgu liecību apkārtnes iedzīvotājiem. Piemēram, Spānijā kādā laikrakstā bija publicēts raksts ”Ticība pārceļ kalnus”, kurā bija stāstīts par šādas valstības zāles būvniecību Martosas pilsētā. Rakstā bija uzdots jautājums: ”Kā iespējams, ka šajā pasaulē, kas balstās egoismā, cilvēki no dažādiem reģioniem brauc uz Martosu, nesavtīgi un bez atlīdzības, lai uzceltu  ēku un izdarītu darbu, kas ātruma, precizitātes un organizētības ziņā ir pārspējis visus rekordus?” Atbildot uz šo jautājumu, rakstā bija citēti kāda Jehovas liecinieka vārdi, kurš piedalījās būvdarbos: ”Tas ir iespējams tāpēc, ka mēs esam Jehovas mācīta tauta.”

8. Kādu programmu Vadošā padome sāka īstenot 1999. gadā, un kāpēc?

⁸ Kad 20. gadsimts tuvojās beigām, Jehovas organizācijā straumēm ieplūda cilvēki, kas dzīvo zemēs, kur brāļu līdzekļi ir ierobežoti. Vietējās draudzes darīja, ko spēja, lai uzbūvētu sapulču namus, taču daudzviet brāļiem nācās piedzīvot izsmieklu un aizspriedumainu attieksmi, jo salīdzinājumā ar citām reliģiskām celtnēm viņu valstības zāles bija ļoti necilas. 1999. gadā Vadošā padome sāka īstenot īpašu programmu, lai paātrinātu valstības zāļu būvi zemēs ar ierobežotiem resursiem. Līdzekļi no pārtikušākām zemēm tika izmantoti tur, kur bija nepieciešama palīdzība, un tā notika ”izlīdzināšana”. (Nolasīt 2. Korintiešiem 8:13—15.) Turklāt brāļi un māsas no citām zemēm bija gatavi paši doties palīgā un piedalīties darbā.

9. Kāds uzdevums likās neaptverams, bet kas tika sasniegts?

⁹ Sākumā darba apjoms izskatījās neaptverams. 2001. gadā tika ziņots, ka 88 zemēs ar ierobežotiem resursiem ir vajadzīgs vairāk nekā 18 300 valstības zāļu. Bet ar Dieva gara un mūsu ķēniņa Jēzus Kristus atbalstu neviens uzdevums  nav neiespējams. (Mat. 19:26.) Aptuveni 15 gadu laikā, no 1999. līdz 2013. gadam, šīs programmas ietvaros Dieva tauta uzcēla 26 849 valstības zāles. * Jehova joprojām svētī sludināšanu, tāpēc 2013. gadā šajās zemēs aizvien vēl bija vajadzība pēc kādām 6500 valstības zālēm un ik gadus ir nepieciešams simtiem jaunu sapulču namu.

10.—12. Kā valstības zāļu būvniecība ir sagādājusi godu Jehovas vārdam?

¹⁰ Kā jauno valstības zāļu būvniecība ir sagādājusi godu Jehovas vārdam? Zimbabves filiāle ziņoja: ”Kad ir uzcelta jauna valstības zāle, parasti mēneša laikā sapulču apmeklētāju skaits divkāršojas.” Daudzās zemēs ir vērojams, ka cilvēki nelabprāt nāk uz mūsu sapulcēm, kamēr nav piemērotas vietas, kur pulcēties pielūgsmei. Bet, tiklīdz zāle ir uzbūvēta, tā drīz vien ir ļaužu pilna, un ir vajadzīga vēl viena. Taču ēku izskats, protams, nav vienīgais, kas piesaista cilvēkus Jehovam. Viņu viedokli par Jehovas organizāciju ietekmē arī patiesā kristīgā mīlestība, kas izpaužas to cilvēku rīcībā, kuri ceļ šīs ēkas. Apskatīsim dažus piemērus.

¹¹ Indonēzija. Uzzinājis, ka visi strādnieki ir brīvprātīgie, kāds vīrietis, kas bija vērojis valstības zāles būvi, sacīja: ”Jūs nudien esat apbrīnojami! Es redzēju, kā jūs strādājat — no sirds un ar prieku, lai gan nesaņemat algu. Manuprāt, nav nevienas reliģiskas organizācijas, kas līdzinātos jūsējai!”

¹² Ukraina. Kāda sieviete, kas katru dienu gāja garām vietai, kur norisinājās valstības zāles būvniecība, bija sapratusi, ka celtnieki ir Jehovas liecinieki un ēka, ko viņi ceļ, ir valstības zāle. Viņa stāstīja: ”Biju dzirdējusi par Jehovas lieciniekiem no savas māsas, kas pati bija kļuvusi par liecinieci. Skatoties, kā jūs strādājat, es nolēmu, ka arī gribu piederēt pie šīs garīgās ģimenes, jo tur es redzēju izpaužamies mīlestību.” Sieviete piekrita mācīties Bībeli un kristījās 2010. gadā.

13., 14. a) Ko var mācīties no tā, kā valstības zāles būvlaukumā redzētais ietekmēja kādu laulātu pāri? b) Kā jūs varat dot savu ieguldījumu tajā, lai jūsu draudzes valstības zāle sagādātu godu Jehovas vārdam?

¹³ Argentīna. Laulāts pāris piegāja pie brāļa, kurš pārraudzīja valstības zāles būvdarbus, un vīrs brālim teica: ”Mēs cītīgi esam vērojuši, kā jūs būvējat, un.. esam nolēmuši, ka gribam šajā vietā mācīties par Dievu.” Viņš vaicāja: ”Kas mums jādara, lai drīkstētu te apmeklēt sapulces?” Pāris bija ar mieru mācīties Bībeli, bet tikai ar nosacījumu, ka nodarbībās piedalīsies visa ģimene. Brāļi ar prieku piekrita šim nosacījumam.

¹⁴ Pat ja jums nav bijusi iespēja piedalīties savas draudzes valstības zāles būvniecībā, jūs daudz ko varat darīt, lai valstības zāle sagādātu godu Jehovas vārdam. Piemēram,  jūs varat aktīvi aicināt savus Bībeles skolniekus un citus interesentus uz sapulcēm, kas notiek jūsu valstības zālē. Jūs varat palīdzēt uzturēt šo pielūgsmes vietu tīru un kārtīgu. Rūpīgi plānojot, jūs droši vien varat atlicināt līdzekļus, ko ziedot savas valstības zāles vajadzībām un, iespējams, arī jaunu sapulču namu būvniecībai citās zemēs. (Nolasīt 1. Korintiešiem 16:2.) Tas viss cildina Jehovas vārdu.

15.—17. a) Kas paveic lielu daļu būvniecības darba? b) Ko var mācīties no tā, ko stāsta laulāti pāri, kuri ir piedalījušies starptautiskajā būvniecībā?

¹⁵ Lielu daļu darba valstības zāļu, kongresu namu un filiāļu ēku būvē paveic vietējie brāļi un māsas, taču bieži viņiem nāk talkā ticības biedri no citām zemēm, kuriem ir pieredze būvniecībā. Daļa šo brīvprātīgo strādnieku iekārto savu dzīvi tā, lai varētu piedalīties kāda starptautiska projekta īstenošanā vairākas nedēļas. Citi piesakās kalpot ilgāku laiku un daudzu gadu garumā piedalās šo objektu būvniecībā, pārceļoties no vienas norīkojuma vietas uz nākamo.

¹⁶ Darbs starptautiskajā būvniecībā nav viegls, bet tas nes lielas svētības. Piemēram, Timo un Līna ir būvējuši valstības zāles, kongresu namus un filiāļu ēkas dažādās Eiropas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīs. Timo saka: ”Pēdējos 30 gados mana norīkojuma vieta ir mainījusies vidēji reizi divos gados.” Līna, kas apprecējās ar Timo pirms 25 gadiem, dalās savā pieredzē: ”Kopā ar Timo es esmu kalpojusi desmit valstīs. Pierast pie jauniem ēdieniem, jauna klimata, jaunas valodas, jaunas sludināšanas teritorijas un iegūt jaunus draugus — tas prasa daudz spēka un  laika.” * Vai pūles ir bijušas tā vērtas? ”Grūtības galu galā ir pārvērtušās par mūsu lielākajām svētībām,” atzīst Līna. ”Mēs esam izjutuši brāļu un māsu kristīgo mīlestību un viesmīlību un Jehovas sirsnīgo gādību. Mēs arī esam pieredzējuši, kā piepildās Jēzus solījums, kas lasāms Marka 10:29, 30. Ja domājam par jauniegūtajiem garīgajiem brāļiem, māsām un mātēm — mūsu ieguvums ir simtkārtīgs.” Timo piebilst: ”Mēs jūtamies dziļi gandarīti, ka varam izmantot savas prasmes pašam cēlākajam mērķim, piedaloties ķēniņa īpašuma vairošanā.”

¹⁷ Arī Darens un Sāra, kas ir piedalījušies būvniecībā Āfrikā, Āzijā, Centrālamerikā, Dienvidamerikā, Eiropā un Klusā okeāna salās, ir pārliecināti, ka ir saņēmuši vairāk nekā ir devuši. Lai gan viņiem ir nācies saskarties ar grūtībām, Darens saka: ”Man ir bijis liels gods strādāt kopā ar brāļiem no dažādām pasaules malām. Es esmu redzējis, ka mūsu kopīgā mīlestība pret Jehovu ir kā stiprs pavediens, kas vijas apkārt visai zemeslodei, saistot mūs ciešā vienotībā.” Sāra stāsta: ”Es tik daudz esmu iemācījusies no brāļiem un māsām, kas pieder pie dažādām kultūrām! Upuri, ko viņi nes, lai kalpotu Jehovam, mudina arī mani darīt visu, kas manos spēkos.”

18. Kā piepildās pravietojums, kas lasāms Psalmā 110:1—3?

¹⁸ Ķēniņš Dāvids pravietoja, ka valstības pavalstnieki labprāt darbosies valstības labā arī tad, ja tas nebūs viegli. (Nolasīt Psalmu 110:1—3.) Visi, kas dod savu ieguldījumu darbā, kurš tiek veikts, lai atbalstītu Dieva valstību, piedalās šo pravietisko vārdu piepildīšanā. (1. Kor. 3:9.) Daudzās filiāļu ēkas, simtiem kongresu namu un desmitiem tūkstošu valstības zāļu visās pasaules malās ir uzskatāms pierādījums tam, ka Dieva valstība ir realitāte un ka tā jau valda. Cik pagodināti mēs jūtamies, ka varam kalpot ķēniņam Jēzum Kristum darbā, kas sagādā Jehovam godu, kurš viņam neapšaubāmi pienākas!