1., 2. Kā Jehova ir atklājis cilvēkiem savu nodomu?

MĪLOŠI vecāki sarunās par jautājumiem, kas skar visu ģimeni, iesaista arī savus bērnus. Tomēr viņi apdomā, kādu informāciju bērniem darīt zināmu. Vecāki ņem vērā, cik daudz bērni atbilstoši savam vecumam spēj saprast.

² Arī Jehova savu nodomu cilvēkiem ir atklājis pakāpeniski. Jaunu informāciju viņš sniedza tikai tad, kad bija pienācis īstais laiks. Īsi apskatīsim, kā Jehova vēstures gaitā ir atklājis patiesību par savu valstību.

3., 4. Vai Jehova jau iepriekš bija nolēmis, kā risināsies cilvēces vēsture? Paskaidrojiet.

³ Sākotnēji mesiāniskā valstība neietilpa Jehovas nodomā. Kāpēc tā var teikt? Jehova iepriekš nebija nolēmis, kā risināsies cilvēces vēsture; radīdams cilvēkus, viņš tos apveltīja ar gribas brīvību. Jehova Ādamam un Ievai atklāja, kāds ir viņa nodoms par cilvēkiem. Viņš teica: ”Augļojieties un vairojieties! Piepildiet zemi un pakļaujiet sev to.” (1. Moz. 1:28.) Tāpat Jehova prasīja, lai cilvēki ciena viņa noteiktās laba un ļauna normas. (1. Moz. 2:16, 17.) Ādams un Ieva varēja saglabāt uzticību Dievam. Ja viņi un viņu pēcnācēji būtu palikuši uzticīgi, Dieva nodoma īstenošanai nebūtu vajadzīga valstība ar Kristu kā valdnieku. Tad uz zemes dzīvotu pilnīgi cilvēki, kas visi pielūgtu Jehovu.

⁴ Pēc Sātana, Ādama un Ievas dumpja Jehova neatteicās no sava nodoma piepildīt zemi ar pilnīgiem cilvēkiem. Viņš vienīgi mainīja veidu, kā īstenot savu nodomu. Viņa nodoms nav kā vilciens, kam uz galamērķi jābrauc pa noteiktu maršrutu un kas citu rīcības dēļ var noskriet no sliedēm. Nav tāda spēka Visumā, kas varētu kavēt Jehovas nodoma īstenošanos. (Nolasīt Jesajas 55:11.) Ja rodas šķēršļi, Jehova izraugās citu ceļu, kā sasniegt  savu mērķi. (2. Moz. 3:14, 15.) * Piemērotā laikā Jehova saviem uzticīgajiem kalpiem dara zināmu, kā viņš turpmāk rīkosies.

5. Kā Jehova rīkojās, kad Ēdenē bija noticis dumpis?

⁵ Lai novērstu sekas, ko radīja dumpis Ēdenē, Jehova izlēma nodibināt valstību. (Mat. 25:34.) Pēc šī dumpja, kad šķita, ka cilvēkiem vairs nav nekādu cerību, Jehova paziņoja, kā viņš atjaunos cilvēces sākotnējo stāvokli un labos postu, ko ir nodarījis Sātans, cenzdamies iegūt varu. (1. Moz. 3:14—19.) Tomēr Jehova visas detaļas par valstību neatklāja uzreiz.

6. Ko Jehova apsolīja, un ko viņš tomēr neatklāja?

⁶ Izteikdams pirmo pravietojumu, Jehova apsolīja, ka parādīsies ”dzimums” jeb pēcnācējs, kas sadragās čūskas galvu. (Nolasīt 1. Mozus 3:15.) Bet Jehova neminēja, kas būs šis pēcnācējs un kas būs čūskas ”dzimums”. Šīs detaļas tika turētas noslēpumā aptuveni divus tūkstošus gadu. *

7. Kāpēc Jehova izraudzījās Ābrahāmu, un ko svarīgu mēs no tā mācāmies?

⁷ Vēlāk Jehova izlēma, ka apsolītais pēcnācējs būs Ābrahāma pēctecis. Jehova Ābrahāmu izraudzījās tāpēc, ka Ābrahāms bija paklausīgs viņam. (1. Moz. 22:18.) No šī fakta mēs varam mācīties kaut ko svarīgu: Jehova savu nodomu atklāj tikai tiem, kas viņu bīstas. (Nolasīt Psalmu 25:14.)

8., 9. Kādus faktus par apsolīto pēcnācēju Jehova atklāja Ābrahāmam un Jēkabam?

⁸ Kad Jehova ar eņģeļa starpniecību savam draugam Ābrahāmam darīja zināmu, ka apsolītais pēcnācējs būs viņa pēctecis, kļuva skaidrs nozīmīgs fakts — apsolītais pēcnācējs būs cilvēks. (1. Moz. 22:15—17; Jēk. 2:23.) Bet kā šis cilvēks sadragās čūskas galvu? Kas bija čūska? Atbildēm uz šiem jautājumiem bija jākļūst skaidrākām nākotnē.

⁹ Jehova izlēma, ka apsolītais pēcnācējs celsies no Ābrahāma mazdēla Jēkaba, jo tas bija apliecinājis stipru ticību. (1. Moz. 28:13—22.) Jēkabam Jehova darīja zināmu, ka apsolītais pēcnācējs nāks no Jēkaba dēla Jūdas. Jēkabs pravietoja, ka šis Jūdas pēcnācējs saņems ”scepteri” — zizli, kas simbolizē valdnieka varu, — un ka ”viņam tautas klausīs”. (1. Moz. 49:1, 10.) Ar šo pravietojumu Jehova atklāja, ka apsolītais pēcnācējs kļūs par valdnieku — ķēniņu.

10., 11. Kāpēc Jehova atklāja savu nodomu Dāvidam un Daniēlam?

¹⁰ Aptuveni 650 gadus vēlāk Jehova Jūdas pēcnācējam ķēniņam Dāvidam darīja zināmas jaunas detaļas par savu nodomu. Jehova Dāvidu nosauca par ”vīru, kurš  tīkams [viņa] sirdij”. (Ap. d. 13:22; 1. Sam. 13:14; 17:12.) Tā kā Dāvids bijās Jehovu, Jehova izlēma slēgt ar viņu līgumu, apsolot, ka viens no viņa pēcnācējiem valdīs mūžīgi. (2. Sam. 7:8, 12—16.)

¹¹ Kad bija pagājuši vēl kādi 500 gadi, Jehova ar pravieša Daniēla starpniecību atklāja precīzu laiku, kad apsolītais svaidītais jeb Mesija parādīsies uz zemes. (Dan. 9:25.) Daniēls Jehovam bija ”it īpaši iemīļots vīrs”, jo Daniēls dziļi cienīja Jehovu un bez mitēšanās viņam kalpoja. (Dan. 6:16; 9:22, 23.)

12. Kas Daniēlam bija jādara, un kāpēc?

¹² Jehova uzticīgajiem praviešiem, tādiem kā Daniēls, atklāja daudzas detaļas par apsolīto pēcnācēju, Mesiju, taču vēl nebija pienācis Jehovas noteiktais laiks, kad viņš saviem kalpiem ļautu saprast visu, ko pravieši, viņa iedvesmoti, bija pierakstījuši. Piemēram, pēc tam, kad Daniēls parādībā bija vērojis valstības dibināšanu, viņš saņēma norādījumu ”apzīmogot” pravietojumu līdz Jehovas noliktajam laikam. Tad zināšanām par patiesību bija jāvairojas. (Dan. 12:4.)

13. a) Kas bija apsolītais pēcnācējs? b) Kā Jēzus cilvēkiem palīdzēja labāk saprast 1. Mozus 3:15 lasāmo pravietojumu?

¹³ Jehova skaidri norādīja, ka apsolītais pēcnācējs un Dāvida pēctecis, kuram jākļūst par ķēniņu, ir Jēzus. (Lūk. 1:30—33; 3:21, 22.) Kad Jēzus uzsāka savu kalpošanu, viņš palīdzēja cilvēkiem labāk saprast Dieva nodomu. Tēlaini izsakoties, pār cilvēkiem uzausa gaisma. (Mat. 4:13—17.) Piemēram, nosaukdams Velnu par ”slepkavu” un ”melu tēvu”, Jēzus neatstāja vietu šaubām par to, kas ir 1. Mozus 3:14, 15 minētā ”čūska”. (Jāņa 8:44.) Atklāsmē, ko Jēzus deva apustulim Jānim, bija norādīts, ka ”senā čūska” ir tā pati persona, ko ”sauc par Velnu un Sātanu”. * (Nolasīt Atklāsmes 1:1; 12:9.) Tajā pašā atklāsmē Jēzus darīja zināmu, kā viņš — apsolītais pēcnācējs — galu galā īstenos Ēdenē izteikto pravietojumu un iznīcinās Sātanu. (Atkl. 20:7—10.)

14.—16. Vai agrīnie Kristus sekotāji vienmēr saprata visu, ko viņš tiem atklāja? Paskaidrojiet.

¹⁴ Kā bija minēts grāmatas 1. nodaļā, Jēzus daudz stāstīja par Dieva valstību. Taču viņš ne vienmēr mācekļiem atklāja visas detaļas, ko tie vēlējās zināt. Pat tad, kad viņš minēja sīkākas detaļas, pagāja laiks — dažkārt pat daudzi gadsimti —, līdz viņa sekotāji sāka tās saprast. Apskatīsim dažus piemērus.

¹⁵ Mūsu ēras 33. gadā Jēzus norādīja, ka tie, kas kopā ar viņu valdīs Dieva valstībā, tiks paņemti no zemes un  piecelti no nāves kā garīgas būtnes debesīs. Tomēr Jēzus mācekļi uzreiz nesaprata šo vārdu nozīmi. (Dan. 7:18; Jāņa 14:2—5.) Tajā pašā gadā Jēzus līdzībās paskaidroja, ka valstība tiks nodibināta ilgu laiku pēc tam, kad viņš būs pacēlies debesīs. (Mat. 25:14, 19; Lūk. 19:11, 12.) Mācekļi šo svarīgo domu nebija sapratuši un vēlāk augšāmceltajam Jēzum jautāja: ”Kungs, vai tu jau tagad atjaunosi Izraēlam valsti?” Bet Jēzus izlēma, ka šajā reizē neatklās sīkākas detaļas. (Ap. d. 1:6, 7.) Jēzus arī mācīja, ka būs vēl ”citas avis”, kas nepiederēs pie viņa līdzvaldnieku ”mazā ganāmpulciņa”. (Jāņa 10:16; Lūk. 12:32.) To, kas ir šīs abas grupas, Kristus sekotāji skaidri saprata tikai pārdesmit gadus pēc Dieva valstības nodibināšanas 1914. gadā.

¹⁶ Kad Jēzus bija uz zemes kopā ar saviem mācekļiem, viņš tiem varēja pastāstīt ļoti daudz, taču viņš apzinājās, ka tie to nespēs saprast. (Jāņa 16:12.) Pirmajā gadsimtā tika atklāts daudz zināšanu par Dieva valstību. Taču tad vēl nebija pienācis laiks, kad tām bija jāvairojas.

17. Kas mums ir jādara, lai saprastu patiesību par Dieva valstību, un kas vēl ir nepieciešams?

¹⁷ Jehova apsolīja Daniēlam, ka ”pēdējā beigu laikā” daudzi izpētīs Dieva Rakstos teikto un ”atziņas vairosies”. (Dan. 12:4.) Tiem, kas vēlas iegūt zināšanas par Dieva nodomu, ir neatlaidīgi jāpūlas. Tomēr, lai cik uzcītīgi mēs pētītu Bībeli, mēs nevaram izprast patiesību par valstību bez Jehovas palīdzības. (Nolasīt Mateja 13:11.)

18. Kā tie, kas bīstas Jehovu, apliecina ticību un pazemību?

¹⁸ Pirms 1914. gada Jehova pakāpeniski atklāja patiesību par valstību, un tāpat viņš rīkojas šajā beigu laikā.  Kā ir aplūkots grāmatas 4. un 5. nodaļā, pēdējo simts gadu laikā Dieva kalpiem vairākkārt ir nācies precizēt Bībeles mācību skaidrojumus. Vai tas nozīmē, ka Jehova viņus neatbalstīja? Nē, Jehova bija ar viņiem. Tiem, kas bīstas Jehovu, piemīt īpašības, ko viņš mīl, — ticība un pazemība. (Ebr. 11:6; Jēk. 4:6.) Jehovas kalpi tic, ka visi Dieva Rakstos lasāmie solījumi īstenosies. Un viņi apliecina pazemību, atzīstot, ka reizēm nav sapratuši, kā tieši šie solījumi piepildīsies. Šāda pazemīga attieksme ir pausta arī Sargtorņa 1925. gada 1. marta numurā: ”Mēs zinām, ka Kungs pats paskaidro savas domas; viņš paskaidros savus Rakstus saviem kalpiem vislabākajā veidā un paša noteiktā laikā.”

19. Ko Jehova tagad mums ir ļāvis saprast, un kāpēc?

¹⁹ Kad 1914. gadā tika nodibināta valstība, Dieva kalpiem bija nepilnīgas zināšanas par to, kā īstenosies pravietojumi par valstību. (1. Kor. 13:9, 10, 12.) Dedzīgi vēlēdamies redzēt piepildāmies Dieva solījumus, dažkārt mēs esam izdarījuši nepareizus secinājumus. Gadu gaitā ir pierādījies, cik patiesa ir vēl kāda doma, kas bija izteikta iepriekšējā rindkopā minētajā Sargtorņa numurā. Tajā bija teikts: ”Šķiet, tas ir labs princips, kas būtu jāņem vērā: pravietojumu nevar saprast, kamēr tas nav piepildījies vai nav sācis piepildīties.” Tagad, kad rit beigu laika pēdējais posms, daudzi pravietojumi par Dieva valstību jau ir īstenojušies un daudzi īstenojas pašlaik. Tā kā Dieva kalpi ir pazemīgi un gatavi pieņemt izmaiņas, Jehova viņiem ir ļāvis dziļāk saprast savu nodomu. Patiesības zināšanas tiešām ir vairojušās!

20., 21. Kā dziļākas zināšanas par Dieva nodomu ietekmēja kristiešus pirmajā gadsimtā?

²⁰ Kad Jehova vairo mūsu zināšanas par patiesību, tiek pārbaudīta mūsu sirds nostāja. Vai mums pietiks ticības un pazemības, lai pieņemtu izmaiņas? Kristieši pirmā gadsimta vidū pieredzēja šādu ticības pārbaudījumu. Iztēlosimies ebreju izcelsmes kristieti, kas dzīvo tajā laikā. Viņš dziļi ciena Mozus bauslību un lepojas ar to, ka ir ebrejs. Bet tad no Dieva iedvesmotām apustuļa Pāvila vēstulēm viņš uzzina, ka Mozus bauslība vairs nav spēkā un ka Jehova ir atmetis izraēliešu tautu un par savu tautu ir izraudzījies garīgo Izraēlu, ko veido gan ebreji, gan cittautieši. (Rom. 10:12; 11:17—24; Gal. 6:15, 16; Kol. 2:13, 14.) Vai varat iedomāties, kā šis kristietis varēja justies?

²¹ Kristieši, kas bija pazemīgi, pieņēma Dieva iedvesmoto Pāvila skaidrojumu, un Jehova viņus svētīja. (Ap. d. 13:48.) Citiem šādas izmaiņas nebija pa prātam, un viņi turējās pie saviem uzskatiem. (Gal. 5:7—12.) Ja viņi nemainīja savas domas, viņi zaudēja iespēju kļūt par Kristus līdzvaldniekiem. (2. Pēt. 2:1.)

22. Kā jūs ietekmē precizējumi skaidrojumos par Dieva nodomu?

²² Pēdējās desmitgadēs Jehova ir vairojis mūsu zināšanas par valstību. Piemēram, viņš mums ir palīdzējis skaidrāk saprast, kad notiek Jēzus līdzībā minētā avju šķiršana no āžiem — kad tie, kas kļūs par valstības pavalstniekiem, tiks šķirti no tiem, kas neatsaucas uz labo vēsti. Jehova mums arī ir mācījis, kad būs sapulcināti visi 144 tūkstoši svaidīto kristiešu, kāda ir Jēzus stāstīto līdzību nozīme un kad pēdējie no svaidītajiem tiks piecelti dzīvei debesīs. * Kā jūs ietekmē šādi precizēti Bībeles skaidrojumi? Vai tie nav stiprinājuši jūsu ticību? Šādi precizējumi liecina par to, ka Jehova joprojām māca savus pazemīgos kalpus. Nākamās nodaļas stiprinās mūsu pārliecību, ka Jehova pakāpeniski atklāj savu nodomu tiem, kas viņu bīstas.