KĀPĒC šis jautājums ir svarīgs? ... Tāpēc, ka cilvēki pielūdz daudz dievu. (1. Korintiešiem 8:5.) Kad apustulis Pāvils ar Jehovas piešķirto spēku izdziedināja kādu cilvēku, kas nekad nebija staigājis, ļaudis sauca: ”Dievi kļuvuši cilvēkiem līdzīgi un nokāpuši zemē pie mums!” Viņi gribēja pielūgt Pāvilu un tā draugu Barnabu un sauca tos viltus dievu vārdos — Pāvilu par Hermeju, bet Barnabu par Zevu.

Taču Pāvils un Barnaba neļāva, ka viņus pielūgtu. Viņi ieskrēja ļaužu vidū, saukdami: ”Atgriezieties no šiem nīcīgajiem pie dzīvā Dieva!” (Apustuļu darbi 14:8—15.) Kas ir ”dzīvais Dievs”, kas visu radījis? ... Jā, tas ir Jehova, ”Visuaugstākais pār visu pasauli”. Jēzus sauca Jehovu par ”vienīgo patieso Dievu”. Kas tad ir vienīgais, kas jāpielūdz? ... Jā, tikai Jehova! (Psalms 83:19; Jāņa 17:3; Atklāsmes 4:11.)

Lielākā daļa cilvēku pielūdz nevis vienīgo patieso Dievu, bet citus dievus. Bieži vien viņi pielūdz no koka, akmens un metāla darinātus priekšmetus. (2. Mozus 32:3—7; 3. Mozus 26:1; Jesajas 44:14—17.) Pat slaveni cilvēki reizēm tiek saukti par dieviem, zvaigznēm vai elkiem. Vai ir pareizi viņus godināt? ...

Kad Sauls bija kļuvis par apustuli Pāvilu, viņš rakstīja: ”Šās pasaules dievs ir apstulbojis neticīgās sirdis.” (2. Korintiešiem 4:4.) Kas ir šis dievs? ... Jā, tas ir Sātans Velns. Sātanam ir izdevies panākt, ka tiek pielūgti gan dažādi cilvēki, gan priekšmeti.

 Ko Jēzus atbildēja Sātanam, kad Sātans gribēja, lai Jēzus mestos viņa priekšā zemē un viņu pielūgtu? ... ”Tev būs Dievu, savu Kungu, pielūgt un viņam vien kalpot.” (Mateja 4:10.) Jēzus skaidri teica, ka pielūgt drīkst tikai Jehovu. To zināja arī vairāki jaunieši, par kuriem mēs tagad lasīsim. Viņus sauca Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego.

Šie jaunie ebreji, Dieva tautas locekļi, bija aizvesti gūstā uz Babiloniju. Babilonijas ķēniņš Nebukadnecars reiz lika uzsliet lielu zelta tēlu un pavēlēja, ka, atskanot mūzikai, visiem ir jāmetas zemē tēla priekšā. ”Ja kāds nezemosies tēla priekšā un to nepielūgs, to tūlīt iemetīs degošā ceplī!” ķēniņš brīdināja. Ko tu būtu darījis? ...

 Parasti Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego darīja visu, ko ķēniņš lika, bet šo prasību viņi atteicās pildīt. Vai tu zini, kāpēc? ... Tāpēc, ka Dieva likumos bija teikts: ”Tev nebūs citus dievus turēt manā priekšā. Netaisi sev tēlus.. Nezemojies to priekšā.” (2. Mozus 20:3—5.) Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego pakļāvās Jehovas likumam, nevis ķēniņa pavēlei.

Ķēniņš sadusmojās un lika tūlīt pat atvest pie viņa trīs jaunos ebrejus. ”Vai jūs ar nolūku negodājat manus dievus?” ķēniņš prasīja. ”Es jums došu vēl vienu iespēju. Līdzko izdzirdēsit mūziku, zemojieties tēla priekšā un to pielūdziet! Ja ne, jūs tūlīt iemetīs degošā ceplī! Un kas tad būtu tāds dievs, kas jūs varētu izglābt no manas rokas?”

Ko jaunieši darīja? Ko būtu darījis tu? ... Trīs jaunie ebreji atbildēja ķēniņam: ”Mūsu Dievs, ko mēs godājam, var mūs izglābt no degoša cepļa. Bet, ja Viņš to arī nedarītu, mēs negodāsim tavus dievus un nepielūgsim to zelta tēlu, ko tu uzstatīji.”

Nu ķēniņš pārskaitās. Viņš pavēlēja sakurināt cepli septiņreiz stiprāk nekā parasti un tad lika spēcīgiem vīriem sasiet Sadrahu,  Mesahu un Abed-Nego un iemest ceplī. Ceplis bija sakurināts tik ļoti, ka liesmu svelme nogalināja tos ķēniņa vīrus, kas atveda trīs jaunos ebrejus uz turieni. Bet kas notika ar jauniešiem?

Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego iekrita tieši liesmās. Bet tad viņi piecēlās, un viņiem nekas nekaitēja! Viņi bija arī brīvi no saitēm. Kā tas bija iespējams? ... Ķēniņš ielūkojās ceplī un izbijās. ”Vai tad mēs neiemetām ugunī trīs vīrus?” viņš jautāja. Kalpi atbildēja: ”Jā, tiešām tā, ak ķēniņ!”

Ķēniņš teica: ”Bet es redzu četrus ugunī staigājam, un uguns tiem neko nespēj nodarīt.” Vai tu zini, kas bija ceturtais? ... Tas bija Jehovas eņģelis — viņš pasargāja trīs ebrejus no liesmām.

To visu ieraudzījis, ķēniņš piegāja pie cepļa durvīm un sauca: ”Sadrah, Mesah un Abed-Nego, jūs visaugstākā Dieva kalpi, nāciet šurp laukā!” Kad jaunieši iznāca, visi varēja redzēt, ka viņi nav  apdeguši, un pat deguma smaka nebija manāma. Tad ķēniņš izsaucās: ”Slavēts lai ir Sadraha, Mesaha un Abed-Nego Dievs, kas ir sūtījis eņģeli un izglābis savus kalpus, kuri nepielūdza citu dievu kā vien savu Dievu!” (Daniēla grāmatas 3. nodaļa.)

Mēs varam daudz ko iemācīties no šī senā notikuma. Pat mūsu laikos cilvēki pielūdz dažādus tēlus jeb elkus. Kādā enciklopēdijā, piemēram, ir teikts: ”Karogs, tāpat kā krusts, ir svēts.” (The Encyclopedia Americana.) Tēli, kas tiek pielūgti, mēdz būt gan no koka, gan akmens, gan metāla, gan auduma. Agrīnie Jēzus mācekļi atteicās pielūgt Romas imperatoru, un, kā rakstīja vēsturnieks Denjels Menikss, ”šī rīcība bija apmēram tas pats, kas mūsdienās ir atteikšanās salutēt karogam vai dot uzticības zvērestu”.

Kā tev šķiet — vai Dieva acīs ir kaut kāda nozīme tam, vai reliģiskais tēls ir darināts no auduma, koka, akmens vai metāla? ... Vai būtu pareizi, ja Jehovas kalps kaut reizi pielūgtu šādu tēlu? ... Sadrahs, Mesahs un Abed-Nego to nedarīja, un Jehovam bija prieks par viņiem. Kā tu vari sekot viņu priekšzīmei? ...