KO NOZĪMĒ lielīties? Vai tu to zini? ... Lūk, kāds piemērs. Vai tu esi kādreiz mēģinājis darīt to, ko īsti labi neproti? Varbūt tu mēģināji iesist vārtos bumbu vai lēkt ar lecamauklu. Vai kāds par tevi smējās un teica, ka māk to labāk nekā tu? ... Tas, kas tā saka, lielās.

Kā tev patīk, kad citi lielās? ... Un kā tev šķiet: kā jūtas citi, ja tu lielies? ... Vai ir labi otram teikt, ka tu esi labāks nekā viņš? ... Vai Jehovam patīk tādi cilvēki, kas tā dara? ...

Izcilais Skolotājs Jēzus pazina cilvēkus, kas uzskatīja sevi par labākiem nekā citi. Viņi lielījās un nicināja citus. Tāpēc Jēzus kādu dienu viņiem kaut ko pastāstīja, lai norādītu, cik slikti ir lielīties.

Tas bija stāsts par farizeju un muitnieku. Farizeji bija reliģiski vadītāji, kas bieži izturējās tā, it kā viņi būtu taisnīgāki un svētāki par citiem cilvēkiem. Farizejs Jēzus stāstā devās uz Jeruzalemes templi lūgt Dievu.

Arī muitnieks ieradās templī lūgt Dievu. Ļaudīm lielākoties nepatika muitnieki. Viņi tos uzskatīja par krāpniekiem, un tam bija savs pamats, jo daudzi muitnieki tiešām ne vienmēr bija godīgi.

Templī farizejs sāka lūgt Dievu šādi: ”Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu grēcinieks kā citi cilvēki. Es nevienu nekrāpju  un nedaru neko sliktu. Es neesmu tāds kā šis muitnieks, esmu taisnīgs vīrs. Divreiz nedēļā es atturos no ēdiena, lai man būtu vairāk laika domāt par tevi. Un es maksāju templim desmito daļu no visiem saviem ienākumiem.” Farizejs uzskatīja sevi par labāku nekā pārējie, vai ne? ... To viņš teica arī Dievam.

Taču muitnieks bija pavisam citāds. Viņš lūgdams pat nepacēla acis pret debesīm, bet stāvēja iztālēm ar nodurtu galvu. Muitnieks dziļi nožēloja savus grēkus un aiz bēdām sita sev pa krūtīm. Viņš neteica vis Dievam, ka viņš esot ļoti labs, nē, viņš lūdza: ”Dievs, esi man, grēciniekam, žēlīgs!”

Kā tev šķiet: kurš no šiem diviem cilvēkiem patika Dievam? Vai farizejs, kas domāja, ka viņš ir ļoti labs? Vai arī muitnieks, kas dziļi nožēloja savus grēkus? ...

Jēzus teica, ka Dievam patika muitnieks. Kāpēc? Jēzus paskaidroja: ”Jo katrs, kas grib izskatīties labāks par citiem, taps pazemots, bet tas, kas citus vērtē augstāk par sevi, taps paaugstināts.” (Lūkas 18:9—14.)

Ko Jēzus gribēja uzsvērt ar šo stāstu? ... Viņš mācīja, ka ir nepareizi uzskatīt sevi par labāku nekā pārējie. Varbūt mēs vārdos tieši tā nesakām, bet par to var liecināt mūsu izturēšanās.  Vai tu neesi tā kādreiz izturējies? ... Reiz tā notika ar apustuli Pēteri.

Kad Jēzus saviem apustuļiem bija pateicis, ka tie visi Jēzus apcietināšanas brīdī viņu atstās, Pēteris lielījās: ”Pat ja visi tevi pamestu, es nemūžam tevi nepametīšu!” Bet tā nebija taisnība. Pēteris bija pārāk pašpārliecināts — vēlāk viņš tomēr atstāja Jēzu. Taču pēc tam Pēteris nožēloja savu rīcību un atkal drosmīgi sekoja Jēzum, kā mēs uzzināsim šīs grāmatas 30. nodaļā. (Mateja 26:31—33.)

Tagad padomā par kādu piemēru, kas varētu attiekties uz tevi. Varbūt skolā tev un kādam no taviem klasesbiedriem ir jāatbild uz dažiem jautājumiem, un tu spēj atbildēt tūlīt pat, bet klasesbiedrs to nevar. Protams, tev ir prieks, ka tu zini pareizās atbildes. Bet vai ir labi salīdzināt sevi ar klasesbiedru, kas nevar atbildēt uzreiz? ... Vai ir labi censties sevi izcelt, liekot otram izskatīties sliktākam par tevi? ...

Tieši tā darīja farizejs — viņš lielījās, ka ir labāks par muitnieku. Bet Jēzus sacīja, ka farizejam nav taisnība. Protams, dažreiz kāds prot kaut ko labāk par citiem, bet tas nenozīmē, ka viņš ir labāks par tiem.

Vai mums ir pamats lielīties, ja mēs kaut ko zinām labāk par kādu citu? ... Nedaudz padomā. Vai mēs esam radījuši savas smadzenes? ... Nē, neesam vis, smadzenes cilvēkiem ir devis Dievs. Turklāt lielāko daļu no tā, ko zinām, mēs esam iemācījušies no citiem — varbūt esam to izlasījuši kādā grāmatā, vai arī kāds mums to ir pastāstījis. Pat ja mēs paši esam kaut ko izdibinājuši, kā mums tas ir izdevies? ... Jā, mēs  esam izmantojuši smadzenes, ko mums devis Dievs.

Ja kāds ļoti cenšas, ir labi pateikt viņam kaut ko patīkamu. Uzslavē šo cilvēku par viņa pūlēm. Varbūt tu pat vari viņam piedāvāt savu palīdzību. Tu taču gribētu, lai citi tā izturētos pret tevi, vai ne? ...

Daži cilvēki ir stiprāki nekā citi. Ja tu esi spēcīgāks par brāli vai māsu, vai tev ar to ir jālielās? ... Nē, nav gan. Augt lielam un stipram tev palīdz ēdiens. Un Dievs ir tas, kurš dod sauli un lietu, lai dabā viss varētu augt un mums būtu, ko ēst, vai nav tiesa? ... Tātad, ja esam spēcīgi, mums ir jāpateicas Dievam. (Apustuļu darbi 14:16, 17.)

Nevienam nepatīk klausīties, kā citi lielās, vai ne? ... Paturēsim prātā Jēzus vārdus: ”Kā jūs gribat, lai ļaudis jums dara, tāpat dariet viņiem.” Ja mēs tā rīkosimies, tad mēs nekad nebūsim tādi kā lielīgais farizejs no Jēzus stāsta. (Lūkas 6:31.)

 Reiz kāds cilvēks nosauca Jēzu par labu. Vai Jēzus atbildēja: ”Jā, es tiešām esmu labs.”? ... Nē, viņš tā neteica. Jēzus atbildēja: ”Neviens nav labs kā vienīgi Dievs.” (Marka 10:18.) Kaut arī Jēzus bija nevainojams cilvēks, viņš nelielīja sevi, bet slavēja savu Tēvu Jehovu.

Bet vai vispār drīkst runāt par kādu ar lepnumu? ... Jā, drīkst gan. Mēs varam pievērst citu uzmanību Radītājam — Dievam Jehovam. Kad mēs redzam brīnumskaistu saulrietu vai kaut ko citu brīnišķīgu dabā, mēs ar lepnumu varam citiem teikt: ”To ir radījis Dievs Jehova!” Izmantosim visas iespējas stāstīt par Jehovas diženajiem darbiem, ko viņš ir veicis pagātnē un ko viņš darīs nākotnē.