1., 2. Kā cilvēki izjūt Dieva labestību, un kā Bībelē šī īpašība uzsvērta?

 SILTOS vakara saules staros vairāki seni draugi sēž pagalmā pie galda un ietur vakariņas, smejas un runājas, vērodami skaisto ainavu, kas paveras visapkārt. Zemnieks raugās uz saviem tīrumiem un ar gandarījumu smaida, jo ir savilkušies tumši mākoņi un no debesīm jau pil pirmās lietus lāses. Vīrs un sieva nevar vien nopriecāties, redzot, kā viņu bērns sper pirmos nedrošos soļus.

² Vai nu šie cilvēki to apzinās vai ne, viņu priekam ir viens un tas pats iemesls — tas, cik labs ir Dievs Jehova. Reliģiozi cilvēki bieži atkārto vārdus: ”Dievs ir labs.” Bībelē šī doma ir uzsvērta krietni iespaidīgāk. Tajā teikts: ”Cik liela ir viņa labestība!” (Zaharjas 9:17.) Bet mūsdienās daudziem nav ne jausmas, ko šie vārdi nozīmē. Ko sevī ietver Dieva Jehovas labestība, un kā šī Dieva īpašība ietekmē mūs?

3., 4. Ko nozīmē būt labam, un kāpēc Jehovas labestību visprecīzāk var raksturot kā viņa mīlestības izpausmi?

³ Būt labam bībeliskā izpratnē nozīmē būt morāli nevainojamam. Var teikt, ka Jehova ir labs visaugstākajā mērā. Visas viņa īpašības, arī spēks, taisnīgums un gudrība, ir labas. Tomēr visprecīzāk labestību var raksturot kā Jehovas mīlestības izpausmi.

⁴ Labestība ir īpašība, kas mudina aktīvi rīkoties. Apustulis Pāvils paskaidroja, ka labestība cilvēkos ir vēl pievilcīgāka nekā taisnīgums. (Romiešiem 5:7.) Uz taisnīgu cilvēku var paļauties, jo viņš precīzi izpilda likuma prasības, bet labs cilvēks izdara vēl vairāk. Viņš pats uzņemas  iniciatīvu un meklē iespējas palīdzēt citiem. Kā redzēsim, Jehova ir labs šādā nozīmē, un šīs labestības pamatā ir viņa neizmērojamā mīlestība.

5.—7. Kāpēc Jēzus negribēja, ka viņu sauc par ”Labo Skolotāju”, un uz kādu svarīgu patiesību viņš ar to norādīja?

⁵ Neviens cits nav tik labs kā Jehova. Neilgi pirms Jēzus nāves pie viņa pienāca kāds cilvēks, kas gribēja kaut ko pajautāt, un uzrunāja Jēzu ar vārdiem ”Labais Skolotāj”. Jēzus atbildēja: ”Kāpēc tu mani sauc par labu? Neviens nav labs, vienīgi Dievs.” (Marka 10:17, 18.) Šāda atbilde varētu likties mulsinoša. Kāpēc Jēzus iebilda? Vai tad viņš nebija ”Labais Skolotājs”?

⁶ Acīmredzot vīrietis bija lietojis vārdus ”Labais Skolotājs” kā glaimojošu titulu. Jēzus pazemīgi atzina, ka šāds gods pienākas vienīgi viņa debesu Tēvam, kas ir labs visaugstākajā mērā. (Sālamana pamācības 11:2.) Turklāt Jēzus norādīja uz kādu svarīgu patiesību: tā kā vienīgi Jehova ir visaugstākajā mērā labs, vienīgi viņam ir tiesības noteikt, kas ir labs un kas — ļauns. Ādams un Ieva, nepaklausīdami Dievam un ēzdami no laba un ļauna zināšanas koka augļiem, mēģināja piesavināties šādas tiesības. Atšķirībā no viņiem Jēzus pazemīgi atstāja labā normu noteikšanu sava Tēva ziņā.

⁷ Jēzus zināja arī to, ka no Jehovas nāk viss, kas ir patiesi labs. Jehova dod ”ikkatru labu dāvanu un ikvienu pilnīgu velti”. (Jēkaba 1:17.) Izpētīsim sīkāk, kā Jehovas labestība izpaužas viņa devīgumā.

8. Kā izpaužas Jehovas labestība pret visu cilvēci?

⁸ Jehovas labestību ir izjutis ikviens. 145. psalma 9. pantā ir teikts: ”Jehova ir labs pret visiem.” Minēsim dažus viņa visaptverošās labestības piemērus. Bībelē teikts:  ”Viņš pastāvīgi apliecināja, kāds viņš ir, darīdams labu — dodams jums no debesīm lietu, kā arī ražīgus laikus, bagātīgi sagādādams jums uzturu un pildīdams jūsu sirdis ar prieku.” (Apustuļu darbi 14:17.) Vai jūs kādreiz esat izjutuši, kā uzlabojas garastāvoklis patīkamas maltītes laikā? Ja Jehova savā labestībā nebūtu veidojis zemi, uz kuras pastāvīgi atjaunojas ūdens krājumi, un devis ”ražīgus laikus”, kas ļauj pārpilnībā iegūt pārtiku, tad šādu ēdienreižu nemaz nebūtu. Šo Jehovas labsirdības izpausmi izjūt ne tikai tie, kas viņu mīl, bet visi cilvēki. Jēzus teica: ”Viņš liek saulei uzaust pār ļaunajiem un labajiem un lietum līt pār taisnajiem un netaisnajiem.” (Mateja 5:45.)

9. Kā par Jehovas labestību liecina fakti, kas ir zināmi par āboliem?

⁹ Tajā, ka cilvēki var gūt labumu no saules, lietus un ražīgiem  laikiem, izpaužas liels devīgums, bet daudzi, saņemdami šīs dāvanas dienu no dienas, sāk tās uztvert kā kaut ko pašsaprotamu. Mazliet padomāsim par ābolu — augli, kas mērenajā klimata joslā ir plaši izplatīts. Tas ir skaists un garšīgs auglis, sulīgs un veselīgs. Pasaulē ir apmēram 7500 ābeļu šķirņu, augļu krāsa var būt sarkana, zeltaina, dzeltena un zaļa; mazākie no tiem ir tik tikko lielāki par ķiršiem, bet lielākie sasniedz greipfrūta izmērus. Ja paņem rokā ābola sēkliņu, tā liekas pavisam sīciņa, bet no tās izaug viens no jaukākajiem kokiem. (Augstā dziesma 2:3.) Katru pavasari ābele greznojas ar krāšņiem ziediem, un rudenī tā nes augļus. Ik gadus  ābele vidēji saražo tik daudz augļu, ka ar tiem var piepildīt 20 kastes, pa 19 kilogramiem ābolu katrā, un ābele var nest augļus pat 75 gadus.

10., 11. Kā cilvēka maņas liecina par Jehovas labestību?

¹⁰ Savā bezgalīgajā labestībā Jehova mums ir piešķīris ķermeni, kas ir ”brīnišķi radīts”, un maņas, ar kuru palīdzību mēs varam uztvert viņa darbus un priecāties par tiem. (Psalms 139:14.) Padomāsim vēlreiz par situācijām, kas bija aprakstītas nodaļas sākumā. Kas no tā, ko var redzēt šādos brīžos, sagādā cilvēkiem prieku? Tie ir līksma bērna piesārtušie vaidziņi. Lietus aizkars, kas nolaižas pār tīrumiem. Saulrieta sarkanās, zeltainās un violetās krāsas. Cilvēka acs spēj izšķirt simtiem tūkstošu, varbūt pat miljoniem krāsu. Savukārt dzirde ļauj uztvert nianses mīļa cilvēka balsī, vēja liego šalkoņu koku zaros, maza bērna bezbēdīgos smieklus. Kāpēc mēs spējam uztvert šīs ainas un skaņas? Bībelē teikts: ”Dzirdīgu ausi un redzīgu aci — tās abas ir radījis Jehova.” (Sālamana pamācības 20:12.) Bet tās ir tikai divas no maņām.

¹¹ Arī oža liecina par Jehovas labestību. Cilvēks spēj izšķirt daudz dažādu smaržu — pēc zinātnieku vērtējuma, to skaits varētu būt no tūkstošiem līdz pat triljonam. Lūk, tikai dažas no tām: jūsu iemīļotā ēdiena smarža, puķu aromāts, kritušu lapu smarža, patīkama smarža no mājīga kamīna. Savukārt tauste ļauj sajust, kā seju noglāsta viegla vēja pūsma, maigu mīļa cilvēka apskāvienu, rokā paņemta augļa gludo virsmu. Ja jūs nokožat gabaliņu augļa, sāk darboties vēl viena maņa — garša. Garšas pumpuriņi dod iespēju baudīt izsmalcināto garšu, ko rada augļa sarežģītais ķīmiskais sastāvs. Jehova ir pilnībā pelnījis šādus vārdus: ”Cik liela ir tava labestība! Tu to glabā tiem, kas tevi bīstas.” (Psalms 31:19.) Bet kā Jehova ir ”glabājis” labestību tiem, kas viņu bīstas?

12. Kuras Jehovas dāvanas ir vissvarīgākās, un kāpēc tā var teikt?

¹² Jēzus reiz sacīja: ”Ir rakstīts: ”Cilvēka dzīvība ir atkarīga ne no maizes vien, bet arī no katra vārda, kas nāk no Jehovas mutes.”” (Mateja 4:4.) Jehovas garīgās dāvanas ir vēl vērtīgākas nekā materiālās, jo tās var dot mūžīgu dzīvi. Šīs grāmatas 8. nodaļā bija minēts, ka Jehova pēdējās dienās ir izmantojis savu spēju atjaunot, lai radītu garīgu paradīzi. Būtiska šīs paradīzes iezīme ir garīgā uztura pārpilnība.

13., 14. a) Ko pravietis Ecehiēls redzēja parādībā, un ko tas nozīmē mūsdienās? b) Kādas dzīvinošas dāvanas Jehova ir sagādājis saviem uzticīgajiem kalpiem?

¹³ Vienā no izcilajiem Bībelē lasāmajiem pravietojumiem par atjaunošanu pravietis Ecehiēls aprakstīja redzējumu, kurā viņam tika parādīts krāšņais atjaunotais templis. No tempļa izplūda ūdens straume, kas kļuva arvien platāka un dziļāka, līdz pārvērtās par īstu upi. Kur vien šī upe tecēja, tā labvēlīgi ietekmēja apkārtni. Tās krastos auga koki, kuru augļi bija noderīgi ēšanai, bet lapas — dziedināšanai. Pat sāļajos, nedzīvajos Nāves jūras ūdeņos atkal parādījās dzīvība, kad tajā ietecēja šī upe. (Ecehiēla 47:1—12.) Bet ko tas viss nozīmēja?

¹⁴ Parādība nozīmēja, ka Jehova atjaunos tīro pielūgsmi un cilvēki atkal varēs viņu pielūgt saskaņā ar viņa taisnīgajām normām. Tas, ka upe parādībā kļuva arvien varenāka, norādīja, ka Dievs arvien lielākā mērā piešķirs savai tautai dzīvinošas dāvanas. Kopš tīrās pielūgsmes atjaunošanas 1919. gadā Jehova sagādā savai tautai daudz ko tādu, kas ir nepieciešams dzīvībai. Bībeles izdevumi, bībeliskas publikācijas, sapulces un kongresi miljoniem cilvēku dod iespēju uzzināt svarīgas patiesības. Ar šo izdevumu un pasākumu palīdzību Jehova māca cilvēkiem  izprast pašu svarīgāko, ko viņš ir sagādājis dzīvības iegūšanai, — Kristus izpirkuma upuri, kas visiem cilvēkiem, kuri patiesi mīl Dievu un bīstas viņu, ļauj iegūt nevainojamu stāvokli Jehovas priekšā un cerību uz mūžīgu dzīvi. a Tāpēc pašreiz, pēdējās dienās, kad pasaulē valda garīgs bads, Jehovas tautai ir garīgas dzīres. (Jesajas 65:13.)

15. Kā Jehovam uzticīgie cilvēki izjutīs viņa labestību Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā?

¹⁵ Taču upe, ko parādībā redzēja Ecehiēls, neizsīks līdz ar ļaunās pasaules bojāeju. Kristus tūkstoš gadu valdīšanas laikā tā kļūs vēl plašāka. Tad Jehova ar mesiāniskās valstības starpniecību pilnā mērā liks lietā Jēzus upura vērtību un palīdzēs viņam uzticīgajiem cilvēkiem pakāpeniski kļūt pilnīgiem. Kāds gan tas būs iemesls līksmot par Jehovas labestību!

16. Kā Bībelē paskaidrots, ka Jehovas labestība ir saistīta ar citām īpašībām, un kādas ir dažas no tām?

¹⁶ Jehovas labestība ir saistīta ne tikai ar devīgumu. Dievs sacīja Mozum: ”Es ļaušu tev skatīt, cik es esmu labs, un pasludināšu tavā priekšā savu vārdu — Jehova.” Tālāk Bībelē var lasīt: ”Jehova gāja Mozum garām un sauca: ”Jehova, Jehova, žēlsirdīgs un līdzjūtīgs Dievs, pacietīgs, bagāts mīlestībā un bezgala uzticams.”” (2. Mozus 33:19; 34:6.) Tātad Jehovas labestība ir saistīta ar vairākām labām īpašībām. Apskatīsim divas no tām.

17. Kā Jehova izturas pret cilvēkiem, un kāda īpašība viņu rosina tā rīkoties?

¹⁷ ”Līdzjūtīgs.” Šī īpašība rosina Jehovu izturēties  laipni un iejūtīgi pret radītajām būtnēm. Jehova ir nevis skarbs, vienaldzīgs un despotisks kā daudzi, kam pieder liela vara, bet laipns un labvēlīgs. Piemēram, Jehova teica Ābramam: ”Paveries apkārt un paraugies uz ziemeļiem un dienvidiem, uz austrumiem un rietumiem.” (1. Mozus 13:14.) Pievērsiet uzmanību, cik laipni Jehova runāja. Bībeles pētnieki norāda, ka senebreju valodā Jehovas teiktajam šajā pantā ir nevis pavēles, bet pieklājīga lūguma forma (uz to norāda partikula, ko latviski varētu tulkot ar vārdu ”lūdzu”). Bībelē ir arī citi līdzīgi piemēri. (1. Mozus 31:12; Ecehiēla 8:5.) Padomājiet — Visuma Augstākais valdnieks saka ”lūdzu” vienkāršiem cilvēkiem! Tā kā pasaulē bieži jāsastopas ar agresīvu un rupju izturēšanos, ir ļoti patīkami domāt par Dieva Jehovas laipnību un iejūtību.

18. Kādā ziņā Jehova ir ”bezgala uzticams”, un kāpēc ir patīkami to zināt?

¹⁸ ”Bezgala uzticams.” Negodīgums mūsdienās ir plaši izplatīts, bet Bībelē rakstīts: ”Dievs nav cilvēks, kas varētu melot.” (4. Mozus 23:19.) Arī vēstulē Titam, 1. nodaļas 2. pantā, ir teikts, ka ”Dievs.. nevar melot”. Jehova ir pārāk labs, lai to darītu. Jehovas solījumi ir pilnīgi uzticami, un viņa teiktais vienmēr piepildās. Jehova pat ir saukts par ”patiesības Dievu”. (Psalms 31:5.) Viņš ne tikai nerunā nepatiesību, bet arī bagātīgi dara zināmu patiesību. Viņš nav noslēgts, piesardzīgs un noslēpumains; izmantojot savu neizsmeļamo gudrību, viņš dāsni piešķir saviem uzticīgajiem kalpiem garīgo gaismu. b  Turklāt Jehova māca savus kalpus rīkoties saskaņā ar patiesību, ko viņš ir atklājis, lai tie ”dzīvotu patiesībā”. (3. Jāņa 3.) Kā Jehovas labestībai būtu jāietekmē mūs?

19., 20. a) Kā Sātans centās panākt, lai Ieva sāktu šaubīties par to, ka Jehova ir labs, un vai viņam tas izdevās? b) Kā mūs būtu jāietekmē Jehovas labestībai, un kāpēc tā būtu jābūt?

¹⁹ Kad Sātans Ēdenes dārzā kārdināja Ievu, viņš vispirms viltīgi centās panākt, lai viņa sāktu šaubīties par to, ka Jehova ir labs. Jehova bija teicis Ādamam: ”No visiem kokiem dārzā ēd augļus, cik tīk.” No tūkstošiem koku, kas acīmredzot kuploja dārzā, Jehova bija aizliedzis ņemt tikai viena koka augļus. Tomēr Sātana pirmais jautājums Ievai bija šāds: ”Vai Dievs tiešām jums nav atļāvis ēst augļus no visiem kokiem dārzā?” (1. Mozus 2:9, 16; 3:1.) Sātans sagrozīja Jehovas teikto, lai Ieva domātu, ka Jehova slēpj no cilvēkiem kaut ko labu. Diemžēl Sātans panāca, ko bija gribējis. Ieva sāka šaubīties, vai Dievs, kas viņai tik daudz ko bija devis, tiešām ir labs, un tāpat Dieva labestību ir apšaubījuši daudzi jo daudzi cilvēki.

²⁰ Mēs labi zinām, cik lielas bēdas un nelaimes cilvēkiem laika gaitā ir bijis jāpieredz tāpēc, ka tika apšaubīta Dieva labestība. Tieši tāpēc būtu jāņem vērā vārdi, kas lasāmi Jeremijas grāmatas 31. nodaļas 12. pantā: ”Viņi.. līksmos par Jehovas labestību.” Mums patiesi ir iemesls līksmot par Jehovas labestību, un nav nekāda pamata uzskatīt, ka mūsu labais Dievs rīkojas, sliktu motīvu vadīts. Mēs varam pilnībā paļauties uz viņu, jo viņš vēl tikai labu visiem, kas viņu mīl.

21., 22. a) Kā ir iespējams apliecināt pateicību par Jehovas labestību? b) Par kādu īpašību būs runa nākamajā nodaļā, un kā tā atšķiras no labestības?

 ²¹ Mums sagādā prieku iespēja stāstīt citiem par to, cik labs ir Dievs. 145. psalma 7. pantā par Jehovas tautu ir sacīts, ka tā viņa ”lielajai labestībai.. teiks slavu”. Katru dienu mēs kaut kādā veidā izjūtam, cik Jehova ir labs, tāpēc būtu brīnišķīgi, ja mēs ik dienas pateiktos Jehovam par konkrētām viņa labestības izpausmēm. Ja domāsim par šo īpašību, katru dienu pateiksimies Jehovam par to un stāstīsim par to citiem, tad mums būs vieglāk līdzināties labajam Dievam. Savukārt tad, ja centīsimies darīt labu, tāpat kā to dara Jehova, mēs arvien vairāk tuvosimies viņam. Sirmā vecumā apustulis Jānis rakstīja: ”Mīļais, seko nevis sliktam, bet labam piemēram. Tas, kas dara labu, ir no Dieva.” (3. Jāņa 11.)

²² Jehovas labestība ir saistīta arī ar citām īpašībām. Piemēram, Dievs ir ”bagāts uzticīgā mīlestībā”. (2. Mozus 34:6, zemsvītras piezīme.) Īpašība, par ko šeit runāts, ir specifiskāka nekā labestība, jo to it sevišķi var redzēt Jehovas attieksmē pret viņa uzticīgajiem kalpiem. Nākamajā nodaļā uzzināsim, kā šī īpašība izpaužas.