Irmai, kas dzīvo Vācijā, ir gandrīz 90 gadi. Pēc diviem smagiem negadījumiem un vairākām operācijām viņa vairs nespēj sludināt pa mājām, kā to darīja agrāk. Tagad par savu ticību viņa stāsta, rakstot vēstules radiniekiem un paziņām. Irmas rakstītās vēstules ar uzmundrinājuma un līdzjūtības vārdiem rada tik lielu atsaucību, ka viņai bieži zvana un jautā, kad viņa sūtīs nākamo vēstuli. Viņa arī saņem pateicības vēstules, kurās viņai lūdz rakstīt vēl. Irma saka: ”Tas man sagādā lielu prieku un palīdz būt garīgi aktīvai.”

 Irma sūta vēstules arī pansionātu iemītniekiem. Viņa stāsta: ”Man piezvanīja kāda kundze gados un pastāstīja, ka mana vēstule ir sniegusi viņai lielu mierinājumu pēc vīra nāves. Viņa glabājot vēstuli savā Bībelē un vakaros to bieži pārlasot. Kāda cita sieviete, kuras vīrs nesen bija nomiris, teica, ka mana vēstule viņai ir palīdzējusi vairāk nekā mācītāja sprediķis. Viņai bija ļoti daudz jautājumu, un viņa lūdza, vai var mani apciemot.”

 Kāda Irmas paziņa, kas nav Jehovas lieciniece un kas pārcēlās uz dzīvi tālu projām, lūdza, lai Irma viņai raksta. ”Sieviete saglabāja visas manas vēstules,” stāsta Irma. ”Pēc viņas nāves man piezvanīja viņas meita un pastāstīja, ka bija izlasījusi visas vēstules, kuras es biju rakstījusi viņas mammai, un lūdza, vai es varētu rakstīt uz Bībeli balstītas vēstules arī viņai.”

 Irmai kalpošana sagādā ļoti lielu prieku. ”Es lūdzu Jehovu, lai viņš arī turpmāk man dod spēku kalpot,” viņa saka. ”Kaut gan es vairs nevaru sludināt pa mājām, es daru, ko varu.”