Ko “Te ʼAtua ʼAē ʼe Ina Fakatuputupu”!

“ ʼE mole ko ʼaē ʼe ina tō ʼaē ʼe ʼi ai hona ʼuhiga, pe ko ʼaē ʼe ina fakavai, kae ko te ʼAtua ʼaē ʼe ina fakatuputupu.”—1 KO. 3:7.

 1. ʼE ko te gāue fea ʼaē ʼe tou hagē ai ko ‘he ʼu kaugā gāue ʼa te ʼAtua’?

 “KO TE kau kaugā gāue ʼa te ʼAtua.” Ko te ʼu palalau ʼaia neʼe fai e te ʼapositolo ko Paulo moʼo talanoa ki te pilivilēsio ʼaē ʼe tou maʼu fuli. (Lau ia 1 Kolonito 3:5-9.) Ko te gāue ʼaē neʼe fia talanoa kiai ia Paulo ʼe ko te fai ʼo he ʼu tisipulo. Neʼe ina fakatatau ia te gāue ʼaia ki he tūtū ʼo te pulapula pea mo tona fakavai. Kapau ʼe tou loto ke fua lelei ia te gāue maʼuhiga ʼaia, pea ʼe tonu ke tou maʼu ia te tokoni ʼa Sehova. ʼE fakamanatuʼi mai e Paulo ʼe ko “te ʼAtua ʼaē ʼe ina fakatuputupu.”

 2. He koʼē ʼe tokoni mai te faʼahi ʼaē ko “te ʼAtua ʼaē ʼe ina fakatuputupu” ke tou maʼu ia te manatu ʼaē ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo tatatou minisitelio?

² Ko te faʼahi ʼaia, ʼe tokoni mai ke tou maʼu ia te manatu ʼaē ʼe lelei ʼo ʼuhiga mo tatatou minisitelio. ʼE lagi tou tokaga lelei ki te fai fakamafola pea mo te akoʼi ʼo te hahaʼi, kae ʼi tona fakahagatonu ko te ʼu fakavikiviki fuli ʼe fai kiā Sehova ʼo ʼuhiga mo te ʼu fua lelei ʼo tatatou ʼu gāue ʼaia. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi tatau aipē peʼe tou gāue lahi, kae ʼe mole he tahi iā tātou ʼe mahino kātoa ki te temi ʼaē ʼe fetogi ai te loto ʼo he tahi, ʼo liliu ko he tisipulo. Neʼe fakahā lelei e te Hau ko  Salomone ia te faʼahi ʼaia ʼi te temi ʼaē neʼe ina tohi ai te ʼu palalau ʼaenī: “[ʼE] mole [ke] ʼiloʼi te gāue ʼa te ʼAtua moʼoni, ʼaē ʼe ina fai meʼa fuli.”—Tnk. 11:5.

 3. Ko te ʼu faʼahi fea ʼaē ʼe tatau ai te tūtū ʼo te pulapula pea mo te fai ʼo te ʼu tisipulo?

³ Ko tatatou mole lava mahino kātoa ki te temi ʼaē ʼe fetogi ai te loto ʼo he tahi, ʼo liliu ko he tisipulo, ʼe ko he faʼahi koa ʼe fakatupu lotovaivai kiā tātou? Kailoa ia, heʼe ko he faʼahi ʼe fakatupu ai iā tātou ke tou kumi ke tou ʼiloʼi peʼe fua feafeaʼi anai. Neʼe ʼui fēnei e te Hau ko Salomone: “ ʼI te ʼuhu tūtū tau pulapula pea ʼo aʼu ki te afiafi ʼaua naʼa ke fakamālōlō tou nima, heʼe mole ke ʼiloʼi pe kofea te potu ʼaē kā fua ai anai, peʼe ko henī, peʼe ko hē, peʼe nā tauʼaki lelei anai.” (Tnk. 11:6) Kā tou tō he pulapula, pea ʼe mole tou ʼiloʼi pe kofea ʼaē kā homo ake ai, pea ʼe mole tou ʼiloʼi peʼe homo ake anai. ʼE lahi te ʼu faʼahi ʼe mole tou pule kiai. ʼE toe fēia mo te fai ʼo te ʼu tisipulo. Neʼe fakahā lelei e Sesu ia te ʼaluʼaga ʼaia, ʼaki te ʼu lea fakatātā e lua neʼe ina fai maʼa tātou ʼi te kāpite fā ʼo te Evaselio ʼa Maleko. Tou vakaʼi age muʼa te ʼu faʼahi ʼe fakamahino mai e te ʼu lea fakatātā ʼaia e lua.

Te ʼu Faʼahiga Kele Kehekehe

4, 5. Kotou fakamatala fakanounou ia te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo te tagata tūtū pulapula.

⁴ Iā Maleko 4:1-9, ʼe talanoa Sesu ki te tagata tūtū pulapula ʼe ina lulu te pulapula, pea mo te meʼa ʼaē ʼe hoko ki te pulapula ʼi tona lulu ki te ʼu koga meʼa kehekehe ʼo te kele: “Kotou fakalogo mai. Koʼenī ko te tagata tūtū pulapula neʼe hū ki tuʼa ko te tūtū. Pea ʼi tana tūtū, neʼe maluku te ʼu tegaʼi ʼakau ʼi te fakaloaloa ʼo te ala, pea neʼe ʼomai te ʼu manulele ʼo kai. Pea ko ʼihi ʼu tegaʼi ʼakau neʼe maluku ʼi te potu ʼaē ʼe makamakaʼia, ʼaia neʼe mole natou maʼu lahi ai he kele, pea neʼe natou hohomo ake aipē he neʼe mole natou maʼu he kele ʼe loloto. Kae ʼi te hopo ake ʼa te laʼā, neʼe mahulu ai, pea ʼi te mole ʼi ai ʼaē ʼo honatou ʼu aka neʼe natou moamoa ai. Pea ko ʼihi ʼu tegaʼi ʼakau neʼe maluku ki te vao talatala, pea neʼe ʼalu ake te vao talatala ʼo taʼotaʼo ia nātou, pea neʼe mole fua ia. Kae ko ʼihi ʼu tegaʼi ʼakau neʼe maluku ki te kele lelei, pea ʼi tanatou homohomo ake pea mo tuputupu ake, neʼe natou fua, pea neʼe natou fua ʼo tolugofulu te tahi, pea onogofulu te tahi pea mo teau te tahi.”

⁵ ʼI te temi muʼa, ʼi te agamāhani kā tūtū te pulapula pea neʼe lī ke mavetevete haʼele. Neʼe ʼalu te tagata tūtū pulapula mo te fulumeto ʼi tona kofu pe neʼe tuku ʼi he ʼaiʼaga fulumeto, pea neʼe ina tūtū haʼele. ʼI te lea fakatātā ʼaenī, ko te tagata tūtū pulapula ʼe mole ina hunuki te pulapula ki te ʼu faʼahiga kele kehekehe. Kae ko te pulapula ʼaē neʼe tūtū neʼe tō ifo ia ki te ʼu potu kehekehe ʼo te kele.

 6. Neʼe fakamahino feafeaʼi e Sesu ia te lea fakatātā ʼo te tagata tūtū pulapula?

⁶ ʼE faigafua pē kiā tātou hatatou mahino ki te lea fakatātā ʼaenī. Neʼe fakamahino e Sesu, ohagē ko tona ʼui iā Maleko 4:14-20: “Ko te tagata tūtū pulapula ʼe ina tūtū te folafola. Koia ko nātou ʼaenī, ʼe ko nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te fakaloaloa ʼo te ala, ʼaia ʼe tūtū kiai te folafola; kae ʼi tanatou ʼosi logo ʼaē ki te folafola pea haʼu aipē ia Satana ʼo toʼo te folafola ʼaē neʼe tūtū iā nātou. Pea fēia aipē mo nātou ʼaenī, ʼe ko nātou ʼaē neʼe tūtū ʼi te ʼu koga meʼa ʼaē ʼe makamakaʼia: ʼi tanatou ʼosi logo ʼaē ki  te folafola, pea natou tali atu aipē ʼaki he loto fiafia. Kae neʼe mole ʼi ai honatou aka iā nātou totonu, pea ʼe natou tologa pē nātou ʼi he kiʼi temi nounou; pea kā hoko mai he mamahi peʼe ko he fakataga ʼuhi ko te folafola, pea ʼe natou higa atu aipē. Pea ʼe ʼi ai ʼihi neʼe tūtū ʼi te vao talatala; ko nātou ʼaia, ʼe ko nātou ʼaē neʼe kua natou logo ki te folafola, kae ko te ʼu hoha ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī pea mo te mālohi fakahala ʼo te ʼu koloa, pea mo te ʼu holi ʼaē ki niʼihi atu meʼa ʼe natou hū pea mo natou taʼotaʼo te folafola, pea ʼe liliu ia ʼo mole fua. Pea ko nātou ʼaē neʼe tūtū ʼi te kele lelei, ʼe ko nātou ʼaia ʼaē ʼe logo ki te folafola pea natou tali leleiʼi pea mo natou fakatupu te ʼu fua ʼo tolugofulu te tahi, pea onogofulu te tahi pea mo teau te tahi.”

 7. Koteā ʼaē ʼe fakatātā kiai te pulapula pea mo te ʼu faʼahiga kele kehekehe?

⁷ Kotou fakatokagaʼi neʼe mole talanoa ia Sesu ki he ʼu faʼahiga pulapula kehekehe. Kae neʼe talanoa ia ki te pulapula pē e tahi ʼe lulu ki te ʼu potu kehekehe ʼo te kele, pea ʼe tahi ʼalu pē tona fua. Ko te ʼuluaki kele ʼe fefeka; ko te lua kele ʼe mole loloto; ko te tolu kele ʼe homo ai te vao talatala; pea ko te fā kele ʼe lelei, ʼe homo lelei ai te pulapula. (Luka 8:8) Koteā ʼaē ʼe fakatātā kiai ia te pulapula? ʼE ko te logo ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga ʼaē ʼe tuʼu ʼi te Folafola ʼa te ʼAtua. (Mat. 13:19) Koteā ʼaē ʼe fakatātā kiai ia te ʼu faʼahiga kele kehekehe? Ko te hahaʼi mo te ʼu faʼahiga ʼaluʼaga kehekehe ʼo tonatou loto.—Lau ia Luka 8:12, 15.

 8. (a) Ko ai ʼaē ʼe fakatātā ki ai ia te tagata tūtū pulapula? (b) He koʼē ʼe mole tatau ia te tali ʼaē e te hahaʼi ia te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

⁸ Ko ai ʼaē ʼe ina fakatātā ia te tagata tūtū pulapula? ʼE ina fakatātā te ʼu kaugā gāue ʼa te ʼAtua, ia nātou ʼaē ʼe natou kalagaʼi ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua. Ohagē ko Paulo mo Apolose, ko te kau gāue ʼaia ʼe natou tō pea mo fakapala, kae logolā tanatou gāue kinakina, kae ʼe kehekehe tona ʼu fua. Koteā tona tupuʼaga? Koteʼuhi ko te loto ʼo te hahaʼi ʼe kehekehe ʼo ʼuhiga mo tanatou tali ʼaē ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga. ʼI te lea fakatātā, ʼe mole fakalogo ki te tagata tūtū pulapula ia te puleʼi ʼo te ʼu fua ʼaia. ʼE ko he meʼa fakaloto fiafia, tāfito lā ia nātou ʼaē ko totatou ʼu tehina mo tuagaʼane agatonu ʼaē neʼe natou gāue lolotoga ni ʼu taʼu, pea ʼi ʼihi ʼaluʼaga iā lauʼi hogofulu taʼu kae mole fua pē lā! a Koteā tona tupuʼaga?

 9. Koteā te moʼoni fakaloto fiafia neʼe fakamaʼuhigaʼi e te ʼapositolo ko Paulo pea mo Sesu?

⁹ ʼE mole fakafuafua ia te agatonu ʼo te tagata tūtū pulapula ki te ʼu fua ʼo tana gāue. Neʼe talanoa kiai ia Paulo ʼi tana fai ʼo te ʼu palalau ʼaenī: “ ʼE tahi maʼu pē anai takitahi tona fakapale totonu ʼo mulimuli pē ki tana gāue totonu.” (1 Ko.  3:8) ʼE fakalogo ia te fakapale ki te gāue, kae mole ki te ʼu fua ʼo te gāue ʼaia. Neʼe lagi fakamaʼuhigaʼi e Sesu ia te faʼahi ʼaia ʼi te temi ʼaē neʼe liliu mai ai tana ʼu tisipulo mai tanatou fai fakamafola. Neʼe natou fiafia koteʼuhi neʼe fakalogo ia te kau temonio kiā nātou ʼi tanatou fakaʼaogaʼi ia te huafa ʼo Sesu. ʼE mahino ia neʼe ko he ʼaluʼaga fakafiafia, kae neʼe ʼui fēnei age e Sesu kiā nātou: “ ʼAua naʼa kotou fakafiafia ʼi te fakalogo atu ʼa te ʼu laumālie kiā koutou, kae ke kotou fakafiafia ʼi te kua tohi ʼo tokotou ʼu higoa ʼi te lagi.” (Luka 10:17-20) Tatau aipē peʼe mole fua te gāue ʼa te tagata tūtū pulapula ke lahi he ʼu tisipulo foʼou, kae ʼe mole fakaʼuhiga leva neʼe mole faʼa gāue peʼe neʼe mole agatonu ia ʼi niʼihi age. ʼE mahino ia, ʼe fakalogo pē ia te ʼu fua ki te loto ʼo te hahaʼi ʼaē ʼe fakakaku ki ai ia te logo. Kae ko te ʼAtua tāfito ʼaē ʼe ina fakatuputupu!

Te Maʼua ʼo Nātou ʼAē ʼe Natou Logo Ki Te Folafola

10. Koteā ʼaē kā ʼiloʼi ai peʼe ko he tahi ʼe logo ki te folafola ʼe hagē ko he kele ʼe lelei peʼe kailoa?

¹⁰ ʼE tali feafeaʼi e nātou ʼaē ʼe natou logo ki te folafola? Neʼe kua ʼiloʼi fakatomuʼa koa ia tanatou faʼahiga tali ki te logo? Kailoa ia. Peʼe natou hagē ko te kele lelei peʼe kailoa, kae ʼe fakalogo pē te faʼahi ʼaia kiā nātou. ʼIo, ko te loto ʼo he tahi ʼe feala ke fetogi, ʼo liliu ʼo lelei peʼe kovi. (Loma 6:17) ʼI tana lea fakatātā, neʼe ʼui e Sesu ‘ ʼi te ʼosi logo ʼa ʼihi’ ki te folafola, ʼe haʼu ia Satana ʼo toʼo ia te folafola ʼi ʼonatou loto. Kae ʼe feala ke mole hoko ia te faʼahi ʼaia, heʼe iā Sake 4:7, ʼe fakalotomālohiʼi ia te kau Kilisitiano ke natou “fakafeagai ki te Tēvolo” pea ʼe hola mamaʼo anai iā nātou. Neʼe talanoa ia Sesu ki ʼihi ʼe natou fiafia ʼi tanatou foʼofoʼou logo, kae ki muli age ʼe natou tūkia he “mole ʼi ai honatou aka iā nātou totonu.” Kae ʼe tokoniʼi ia te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua ke natou ‘tauaka pea mo tutuʼu mālohi ʼi te fakatafito’ ke feala ai hanatou mahino ki “te laulahi, mo te loa, mo te māʼoluga pea mo te loloto, pea mo ʼiloʼi ia te ʼofa ʼo Kilisito ʼaē ʼe fakalaka ʼi te ʼatamai mālama.”—Efe. 3:17-19; Kol. 2:6, 7.

11. ʼE feafeaʼi ki he tahi ʼe logo ki te folafola ke ina tekeʼi naʼa hū ki tona loto ia te ʼu hoha pea mo te ʼu koloa ʼo taʼotaʼo te folafola ʼaē kua logo kiai?

¹¹ Ko ʼihi ʼaē ʼe natou logo ki te folafola ʼe ʼui ʼe natou tuku ia “te ʼu hoha ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī pea mo te mālohi fakahala ʼo te ʼu koloa” ke hū ki ʼonatou loto pea mo taʼotaʼo ia te folafola ʼaē kua natou logo kiai. (1 Tim. 6:9, 10) ʼE feafeaʼi hanatou lava tekeʼi ia te faʼahi ʼaia? ʼE tali fēnei kiai ia te ʼapositolo ko Paulo: “Ke pulihi ʼi tokotou faʼahiga maʼuli ia te manako ʼaē ki te paʼaga, kae ke kotou fakafeʼauga pē ki te meʼa ʼaē ʼe maʼu, he neʼe ina ʼui fēnei: ‘Kailoa ʼe mole au tuku anai koe, kailoa ʼe mole au liʼaki anai koe.’ ”—Hep. 13:5.

12. He koʼē ko nātou ʼaē ʼe fakatātā ki te kele lelei ʼe natou fua kae ʼe natou tahi ʼalu pē tona fua?

¹² Ki muli age, neʼe ʼui e Sesu ko te pulapula ʼaē neʼe tūtū ʼi te kele lelei ʼe natou “fakatupu te ʼu fua ʼo tolugofulu te tahi, pea onogofulu te tahi pea mo teau te tahi.” Logolā ko nātou ʼaē ʼe natou tali leleiʼi te folafola ʼe natou maʼu ia he loto ʼe lelei pea mo natou tuputupu, kae ʼe tahi ʼalu pē te meʼa ʼaē ʼe natou lava fai ʼi te fakamafola ʼo te logo lelei. Ohagē lā, ko ʼihi ʼe lagi ko te vaivai matuʼa peʼe ko he mahaki kovi, ʼe ina fakatuʼakoi tanatou kau ʼaē ki te fai fakamafola. (Vakaʼi ia Maleko 12:43, 44.) Koia, ko te tagata tūtū pulapula ʼe mole faʼa pule peʼe mole ina lava puleʼi ia te fua ʼo te pulapula, kae ʼe fiafia ia mokā ʼe sio ko Sehova ʼe ina fakatuputupu.—Lau ia Pesalemo 126:5, 6.

Te Tagata Tūtū Pulapula ʼAē ʼe Moe

13, 14. (a) Kotou fakamatala fakanounou te lea fakatātā ʼa Sesu ʼo ʼuhiga mo te tagata ʼaē ʼe ina tūtū te pulapula. (b) Ko ai ʼaē ʼe fakatātā ki ai ia te tagata tūtū pulapula pea koteā te pulapula?

¹³ Iā Maleko 4:26-29, ʼe tou maʼu te tahi lea fakatātā ʼo ʼuhiga mo he tagata tūtū pulapula: “Ko te puleʼaga ʼo te ʼAtua ʼe hagē ko he tagata mokā ina laku te pulapula ki te kele, pea ʼe moe ia ʼi te pōʼuli pea ʼe ʼala ake ʼi te ʼuhu, pea ko te pulapula ʼe homo pea mo tuputupu ake, ʼo mole ina ʼiloʼi pē lā, pe neʼe hoko feafeaʼi. ʼE fakatupu e te kele totonu te fua, ʼo tuputupu māmālie, ʼuluaki ko te mukoʼi vao, pea hoko atu kiai ko te ʼu fua, pea ʼi te fakaʼosi leva ko te tegaʼi ʼakau ʼi te ʼu fua. Kae kā matuʼa leva te fua, pea ina tuʼusi ʼaki te hele piko, heʼe kua hoko mai te temi ʼo te tānaki taʼukai.”

¹⁴ Ko ai ia te tagata tūtū pulapula ʼaia? Ko ʼihi ʼi te Keletiate ʼe natou ʼui ʼe ko Sesu. Kae ʼe feafeaʼi hatatou ʼui ko Sesu ʼe moe pea ʼe mole ina ʼiloʼi pe  neʼe hoko feafeaʼi ia te tuputupu ʼo te pulapula? ʼE mahino ia, ʼe ʼiloʼi ia e Sesu ia te temi ʼaē ʼe liliu ai he tahi ko he tisipulo! Kae ko te tagata tūtū pulapula ʼaenī, ohagē ko ʼaē ʼe talanoa ki ai ʼi ʼoluga, ʼe ina fakatātā ia te kau fai fakamafola ʼo te Puleʼaga takitokotahi, ia nātou ʼaē ʼe natou lulu te pulapula ʼo te Puleʼaga ʼaki tanatou faʼafai ʼo kau ki te gāue fai fakamafola. Ko te pulapula ʼaē ʼe lī ki te kele ʼe ko te folafola ʼaē ʼe natou fakamafola. b

15, 16. Ko te faʼahi fea ʼe moʼoni ʼi te tuputupu ake ʼo he pulapula pea mo te tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie neʼe fakahā e Sesu ʼi tana lea fakatātā ʼo te tagata tūtū pulapula?

¹⁵ ʼE fakahā e Sesu ko te tagata tūtū pulapula “ ʼe moe ia ʼi te pōʼuli pea ʼe ʼala ake ʼi te ʼuhu.” ʼE mole tonu ke tou meʼa noaʼi ia te agaaga ʼo te tagata tūtū pulapula. ʼE ina fakahā pē ia te maʼuli māhani ʼaē ʼe fai e te hahaʼi tokolahi. Ko te kupu ʼaē ʼe fakaʼaogaʼi ʼi te vaega ʼaenī, ʼe ina fakahā he gāue ʼe fai hoholo, ʼi te ʼaho ʼe gāue pea ʼe moe ʼi te pōʼuli lolotoga he temi. Neʼe fakamahino e Sesu ia te meʼa ʼaē neʼe hoko lolotoga ia te temi ʼaia. ʼE ina ʼui fēnei: “Ko te pulapula ʼe homo pea mo tuputupu ake.” Pea neʼe toe ʼui fēnei e Sesu: “ ʼO mole ina ʼiloʼi pē lā, pe neʼe hoko feafeaʼi.” Ko te faʼahi ʼaē ke tou tāʼofi, ʼe hoko te homo ake ʼo te pulapula ʼuhi heʼe ko ‘te kele totonu ʼaē ʼe fakalogo kiai tona fua.’ c

¹⁶ Koteā te puani ʼaē neʼe fia fakahā ʼi henī e Sesu? Kotou fakatokagaʼi ʼe fakamaʼuhigaʼi tāfito ia te tuputupu pea mo tona faʼahiga homo māmālie ake. “ ʼE fakatupu e te kele totonu te fua, ʼo tuputupu māmālie, ʼuluaki ko te mukoʼi vao, pea hoko atu kiai ko te ʼu fua, pea ʼi te fakaʼosi leva ko te tegaʼi ʼakau ʼi te ʼu fua.” (Mko. 4:28) Ko te pulapula ʼaia ʼe homohomo māmālie ake. ʼE mole feala ke fakakinauʼi tona homo peʼe fakaviliviliʼi. ʼE toe fēia pē mo te tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE faifai māmālie pē ʼo mulimuli ki te fakafealagia e Sehova ke tuputupu ia te moʼoni ʼi te loto ʼo he tahi ʼe tuha mo ia te logo lelei.—Gāue 13:48; Hep. 6:1.

17. Ko ai ʼaē ʼe fakafiafia ʼi te fua ʼo te pulapula ʼo te moʼoni?

¹⁷ ʼE fakaʼuhiga feafeaʼi ia te kau ʼaē ʼa te tagata tūtū pulapula ki te taʼukai, “[mokā] matuʼa leva te fua”? ʼI te temi ʼaē ʼe fakatuputupu ai e Sehova ia te ʼu moʼoni ʼo te Puleʼaga ʼi te loto ʼo te ʼu tisipulo foʼou, ʼi te agamāhani ʼe natou logoʼi ko tonatou ʼofa ʼaē ki te ʼAtua ʼe ina uga nātou ke natou foaki  ia tonatou maʼuli kiā te ia. Pea ʼe natou fakahā ia te faʼahi ʼaia ʼaki tanatou papitema ʼaē ʼi te vai. Ko te ʼu tehina ʼaē ʼe haga tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie kua feala ke foaki age kiā nātou ia he ʼu pilivilēsio lahi ʼi te kōkelekāsio. Ko te fua ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼe utu e te ʼuluaki tagata tūtū pulapula, ʼo fēia pē ki te tahi age ʼu kau fai fakamafola ʼo te Puleʼaga neʼe mole natou kau fakahagatonu ki te tūtū ʼo te pulapula, ʼaē neʼe liliu leva ko he tisipulo. (Lau ia Soane 4:36-38.) ʼIo, ʼe ‘fakafiafia fakatahi te tagata tūtū pulapula pea mo te tagata tānaki taʼukai.’

Ko Te ʼu Ako Kiā Tātou Iā ʼAho Nei

18, 19. (a) Koteā ʼaē neʼe kotou lotomālohi ai ʼi takotou ako ia te ʼu lea fakatātā ʼa Sesu? (b) Koteā ʼaē kā tou vakaʼi anai ʼi te ʼalatike kā hoa mai?

¹⁸ Koteā te ako ʼe tou maʼu mai te ʼu lea fakatātā ʼaia e lua ʼo te kāpite fā ʼo te Evaselio ʼa Maleko? ʼE tonu ke tou fai ia te gāue ʼaē ko te tūtū ʼo te pulapula. ʼAua naʼa tou maʼu ni ʼu takuʼaki pea mo fakatupu ni ʼu fihifihia ke natou tāʼofi ai tatatou fai ia te gāue ʼaia. (Tnk. 11:4) Pea ʼe tou mahino foki ki te pilivilēsio ʼaē ʼe tou maʼu ʼi tatatou kau iā nātou ʼaē ʼe kaugā gāue mo te ʼAtua. Ko Sehova ʼaē ʼe fakalogo pē ki ai ia te tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie, ʼe ina tapuakiʼi tatatou ʼu faiga pea mo te ʼu faiga ʼa nātou ʼaē ʼe natou tali ia te logo lelei. ʼE tou ʼiloʼi ʼe mole feala ke tou fakakinauʼi he tahi ke tuputupu ʼi te faʼahi fakalaumālie. ʼE tou toe ʼiloʼi pē foki ʼe mole tonu ke tou lotovaivai pea mo lotomamahi mo kapau ʼe tuai tana tuputupu peʼe mole tuputupu pē ia. ʼI meʼa fakafiafia hata ʼiloʼi, ʼe fakafuafua ia te lelei ʼo tata gāue ki tata agatonu ʼaē kiā Sehova pea ki te pilivilēsio ʼaē ʼe ina tuku mai ke tou fakamafola ia te “logo lelei . . . ʼo te puleʼaga . . . ko he meʼa fakamoʼoni ia ki te ʼu puleʼaga kātoa.”—Mat. 24:14.

¹⁹ Koteā te tahi ako neʼe foaki mai e Sesu ʼo ʼuhiga mo te tuputupu fakalaumālie ʼa te ʼu tisipulo foʼou pea mo te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga? ʼE tou maʼu te tali ki te fehuʼi ʼaia ʼi te tahi age ʼu lea fakatātā ʼo te ʼu Evaselio. ʼE tou vakaʼi anai ʼihi lea fakatātā ʼi te ʼalatike kā hoa mai.

[ʼU nota]

ʼE Kei Kotou Manatuʼi Koa?

• Ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē ʼe tatau ai ia te tagata tūtū pulapula pea mo te tagata ʼaē ʼe ina fakamafola ia te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

• ʼE fakafuafua feafeaʼi e Sehova ia te agatonu ʼa he tagata fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga?

• Ko te ʼu ʼaluʼaga fea ʼaē neʼe fakamaʼuhigaʼi ai e Sesu ʼe tatau ia te tuputupu ʼo te pulapula pea mo te tuputupu fakalaumālie?

• ʼE feafeaʼi ia te ‘fiafia fakatahi ʼa te tagata tūtū pulapula pea mo te tagata tānaki taʼukai’?

[ʼU fehuʼi ʼo te ako]

[Paki ʼo te pasina 23]

He koʼē neʼe fakatatau e Sesu ia he tagata fakamafola ʼo te Puleʼaga ʼo te ʼAtua ki he tagata tūtū pulapula?

[Paki ʼo te pasina 24]

Ko nātou ʼaē neʼe fakatātā e te kele lelei ʼe natou kau mo he loto kātoa ki te fakamafola ʼo te logo lelei ʼo te Puleʼaga ʼo mulimuli pē ki tonatou ʼu fealagia

[Paki ʼo te pasina 26]

ʼE ko te ʼAtua ʼaē ʼe ina haga fakatuputupu