Ko Te Kau ʼĀselo ʼe “Ko He ʼu Laumālie Moʼo Tauhi Ki Te Hahaʼi”

“ ʼE mole koa lā ko nātou fuli ko he ʼu laumālie moʼo tauhi ki te hahaʼi, neʼe fekauʼi nātou ke natou tauhi ki te hahaʼi ʼaē kā natou maʼu te haofaki?”—HEP. 1:14.

1. Koteā te fakalotofīmālie ʼe feala ke tou maʼu mai iā Mateo 18:10 pea mo Hepeleo 1:14?

 NEʼE fai e Sesu Kilisito te fakatokaga kiā nātou ʼaē neʼe feala ke natou fakatūkia tana ʼu tisipulo, ʼo ina ʼui fēnei: “Kotou tokaga lelei naʼa kotou meʼa noaʼi he tahi iā nātou ʼaenī ʼe liliki, heʼe au tala atu kiā koutou, ko ʼonatou ʼāselo ʼaē ʼi selō ʼe natou mamata tuʼumaʼu ki te fofoga ʼo taku Tamai ʼaē ʼe ʼi selō.” (Mat. 18:10) ʼO ʼuhiga mo te ʼu ʼāselo agatonu, neʼe tohi fēnei e te ʼapositolo ko Paulo: “ ʼE mole koa lā ko he ʼu laumālie moʼo tauhi ki te hahaʼi, neʼe fekauʼi nātou ke natou tauhi ki te hahaʼi ʼaē kā natou maʼu te haofaki?” (Hep. 1:14) Ko te ʼu palalau ʼaia ʼe ko he fakapapau fakalotofīmālie, ko te ʼAtua ʼe ina fakaʼaogaʼi ia te kau ʼāselo moʼo tokoni ki te hahaʼi. Koteā ʼaē ʼe ʼui ʼi te Tohi-Tapu ʼo ʼuhiga mo te ʼu ʼāselo? ʼE natou tokoni feafeaʼi mai kiā tātou? Koteā te ako ʼe tou maʼu mai tanatou faʼifaʼitaki?

2, 3. Koteā te ʼu gāue ʼa te ʼu ʼāselo?

² ʼE lauʼi miliona ia te kau ʼāselo agatonu ʼaē ʼi te lagi. Ko nātou fuli ʼe natou ‘lahi ʼi te mālohi pea mo natou ʼave ia tana folafola.’ (Pes. 103:20; lau ia Fakahā 5:11.) Ko te ʼu foha laumālie ʼaia ʼo te ʼAtua ʼe ʼi ai tonatou ʼulugaaga, mo tonatou ʼu kalitātē fakaʼatua, pea mo tonatou loto faʼitaliha. ʼE lelei ʼaupitō te vaevae ʼo tanatou ʼu gāue pea ʼe natou maʼu tonatou tuʼulaga māʼoluga ʼi te fakatuʼutuʼu ʼa te ʼAtua, pea ko te ʼalekaselo ko Mikaele (ko te higoa ʼo Sesu ʼi selō). (Tan. 10:13; Suta 9) Ko “te ʼuluaki-tupu [ʼaia] ʼo te ʼu meʼa fuli ʼaē neʼe fakatupu” ʼe ko “te Folafola,” peʼe ko te Tagata ʼAve Logo ʼa te ʼAtua pea neʼe fakaʼaogaʼi e Sehova moʼo fakatupu ia te ʼu meʼa fuli.—Kol. 1:15-17; Soa. 1:1-3.

³ ʼE hoa mai ki te ʼalekaselo ia te ʼu selafimi, ʼaē ʼe natou tala ia te māʼoniʼoni ʼo Sehova pea mo tokoni ki tana hahaʼi ke natou nonofo maʼa ʼi te faʼahi fakalaumālie. Pea ʼe ʼi ai mo te kau kelupimi, ʼaē ʼe natou gāue ko he kau ʼāselo ʼe natou lagolago ki tona Māfimāfi. (Sen. 3:24; Isa. 6:1-3, 6, 7) Ko te tahi age ʼu ʼāselo, peʼe ko te ʼu faifekau, ʼe natou fakahoko ia te finegalo ʼo te ʼAtua ʼi he ʼu ʼaluʼaga kehekehe.—Hep. 12:22, 23.

4. Neʼe feafeaʼi ia te kau ʼāselo ʼi te temi ʼaē neʼe fakatuʼu ai te kele, pea neʼe feala ke feafeaʼi te mālamanei mo kanapau lā neʼe fakaʼaogaʼi lelei e te tagata ia te loto faʼifaʼitaliha?

 ⁴ Neʼe fiafia ia te kau ʼāselo ʼi ‘te temi ʼaē neʼe fakatuʼu ai te kele’ pea mo fiafia ʼi te fakahoko ia tanatou gāue ʼaē ke liliu te kele matalelei ʼaia, ko te nofoʼaga ʼo te mālamanei. (Sopo 38:4, 7) Neʼe fakatupu e Sehova ia te tagata, ʼo “mālalo age ʼi te kau ʼāselo” kae ke tatau mo Tona “pāki,” ʼo fakafealagia ai ki te tagata ke ina maʼu ia te ʼu kalitātē ʼaē ʼe maʼu e te ʼAtua. (Hep. 2:7; Sen. 1:26) Kana neʼe fakaʼaogaʼi fakalelei lā ia te loto faʼifaʼitaliha e Atama mo Eva, kanaʼaualā neʼe feala ke nā māʼuʼuli pea mo tonā hōloga ʼi te palatiso ko he foʼi fāmili ʼo Sehova ʼi te ʼatulaulau.

5, 6. Koteā te agatuʼu ʼaē neʼe hoko ʼi te lagi, pea koteā ʼaē neʼe fai e te ʼAtua?

⁵ ʼE mahino ia, neʼe lagi punamaʼuli ia te ʼu ʼāselo māʼoniʼoni ʼi tanatou mamata ʼaē ki te kamata hoko ʼo te agatuʼu ʼi te kautahi ʼa te ʼAtua. Ko te tahi ʼāselo iā nātou neʼe mole kei ina fia fakavikiviki kiā Sehova, kae neʼe kua loto ia ke ʼatolasioʼi. Neʼe liliu ia ʼo Satana (ko tona fakaʼuhiga “Fakafeagai”) ʼi tana fakafihiʼi ia te faitotonu ʼo te pule ʼa Sehova pea mo faiga ke liliu ko he fili ʼo te pule faʼitaliha ʼa te ʼAtua. ʼAki tana ʼuluaki loi, neʼe kākāʼi e Satana ia te ʼuluaki taumātuʼa ke nā lagolago age kiā te ia, ʼo fakafeagai ki tonā Tupuʼaga ʼofa.—Sen. 3:4, 5; Soa. 8:44.

⁶ Neʼe foimo fai atu aipē e Sehova ia te fakatuʼutuʼu moʼo tauteaʼi ia Satana, ʼo ina fai te ʼuluaki lea fakapolofetā ʼo te Tohi-Tapu: “ ʼE au tuku anai he fehiʼa iā te koe pea mo te fafine, ʼi tou hako pea mo tona hako. ʼE ina maumauʼi anai koe ʼi tou ʼulu pea ʼe ke maumauʼi anai ia ia ʼi tona muliʼi vaʼe.” (Sen. 3:15) ʼE hoholo anai ia te fihi ʼaē ʼa Satana pea mo te “ ʼohoana” ʼo te ʼAtua. ʼEī, kiā Sehova, ko te kautahi ʼaē ʼi selō ʼaē ʼe faʼufaʼu e te kau ʼāselo agatonu, neʼe ko tona ʼohoana ʼofaina. Ko te lea fakapolofetā ʼaia neʼe ina foaki ia he ʼamanaki, logolā neʼe mole heʼeki ʼiloʼi kātoa ia te “meʼa lilo fakataputapu” ʼaē neʼe fakahāhā māmālie. Neʼe fakatuʼutuʼu e te ʼAtua ʼe ʼi ai anai he tahi ʼi tana kautahi ʼi selō ʼe ina maumauʼi anai te ʼu fili fuli pea ʼaki ia ia, ʼe fakatahiʼi ai anai ia “te ʼu meʼa fuli ʼi te lagi pea mo te ʼu meʼa fuli ʼi te kele.”—Efe. 1:8-10.

7. Koteā ʼaē neʼe fai e ʼihi ʼāselo ʼi te temi ʼo Noe, pea koteā ʼaē neʼe fai e Sehova kiā nātou ʼaia?

⁷ ʼI te temi ʼo Noe, tokolahi ia te kau ʼāselo neʼe natou tuku tonatou “nofoʼaga” kae natou kofuʼi ʼonatou sino fakatagata ke feala hanatou fakafīmālieʼi ia tonatou ʼu holi ʼi te kele. (Suta 6; Sen. 6:1-4) Neʼe tuku e Sehova ia te ʼu fili ʼaia ki te fakapōʼuli gaogao, koia neʼe natou fakatahi ai kiā Satana ʼo natou liliu ko “te ʼu mālohi fakalaumālie agakovi” pea ko te ʼu fili agakovi ʼo te ʼu kaugana ʼa te ʼAtua.—Efe. 6:11-13; 2 Pet. 2:4.

ʼE Tokoni Feafeaʼi Mai Ia Te ʼu ʼĀselo Kiā Tātou?

8, 9. Neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi e Sehova ia te kau ʼāselo ke natou tokoni ki te hahaʼi?

⁸ Ko Apalahamo, mo Sakopo, mo Moisese, mo Sosue, mo Isaia, mo Taniela, mo Sesu, mo Petelo, mo Soane, pea mo Paulo ʼe natou kau iā nātou ʼaē neʼe tauhi ki ai te ʼu ʼāselo. Ko te kau ʼāselo agatonu neʼe natou fakahoko ia te ʼu fakamāu ʼa te ʼAtua pea mo fakahā ia te ʼu lea fakapolofetā pea mo te ʼu fakatotonu, ohagē lā ko te Lao ʼa Moisese. (2 Hau 19:35; Tan. 10:5, 11, 14; Gāue 7:53; Fakh. 1:1) Mai tona ʼaluʼaga ʼaē kua tou maʼu kātoa ia te Folafola ʼa te ʼAtua, ʼe mole kei ʼaoga ki te ʼu ʼāselo ke natou fakahā mai he ʼu logo fakaʼatua. (2 Tim. 3:16, 17) Kae ʼi hona ʼaluʼaga fakapulipuli, ʼe maʼumaʼua ia te kau ʼāselo ki te fai ʼo te finegalo ʼo te ʼAtua pea mo tokoni ki tana ʼu kaugana.

⁹ ʼE fakapapau fēnei mai ʼi te Tohi-Tapu: “ ʼE nofo te ʼāselo ʼa Sehova ʼo ʼātakai ia nātou ʼaē ʼe natou manavasiʼi kiā te ia, pea ʼe ina haofaki nātou.” (Pes. 34:7; 91:11) Mai tona ʼaluʼaga ʼaē, neʼe fakafihiʼi e Satana tatatou agatonu ʼaē ki te ʼAtua, koia neʼe fakagafua ai e Sehova kiā Satana ke ina ʼahiʼahiʼi tātou ʼi he ʼu ʼaluʼaga kehekehe. (Luka 21:16-19) Kae ʼe ʼiloʼi e te ʼAtua tatatou kātakiʼi talu mai fualoa ia he ʼahiʼahi moʼo fakamoʼoni ʼaki ʼe tou nonofo agatonu aipē kiā te ia. (Lau ia 1 Kolonito 10:13.) ʼE nonofo tokaga tuʼumaʼu pē ia te kau ʼāselo ke natou tokoni ki te hahaʼi ʼo mulimuli ki te finegalo ʼo te ʼAtua. Neʼe natou haofaki ia Satalake, mo Mesake, mo Apeteneko, mo Taniela, pea mo Petelo kae neʼe mole natou tāʼofi te matehi ʼo Setefano pea mo Sake e tonatou ʼu fili. (Tan. 3:17, 18, 28; 6:22; Gāue 7:59, 60; 12:1-3, 7, 11) Neʼe kehekehe ia te ʼu ʼaluʼaga pea mo te ʼu ʼahiʼahi. ʼO toe fēia pē ʼi te ʼu lotoʼā fakamamahi ʼa te kau Nasi,  neʼe matematehi ʼihi ʼotatou tehina, kae neʼe tokoni Sehova ki te tokolahi ke haofaki nātou.

10. ʼO mole gata pē ʼi te tokoni ʼa te kau ʼāselo, koteā te tahi tokoni ʼe feala ke tou maʼu?

¹⁰ ʼE mole fakahā ʼi te Tohi-Tapu, ko te hahaʼi takitokotahi ʼe ʼi ai hona ʼāselo tauhi ʼi te kele. ʼE tou faikole ʼaki he loto falala “tatau aipē pe koteā he meʼa ʼe tou kole ʼo mulimuli ki tona finegalo, ʼe fagono ia [te ʼAtua] kiā tātou.” (1 Soa. 5:14) ʼE feala pē kiā Sehova ke ina fekauʼi mai he ʼāselo moʼo tokoni mai kiā tātou, kae ʼe feala ke ina fakaʼaogaʼi he tahi age faʼahiga tokoni. Ko totatou ʼu tehina mo tuagaʼane ʼe feala ke uga ke tokoni mai pea mo fakalotofīmālie tātou. ʼE feala ki te ʼAtua ke ina foaki mai te poto pea mo he mālohi ʼe ʼaoga kiā tātou moʼo tauʼi ia ‘te tala ʼi te kakano’ ʼaē ʼe fakamamahiʼi tātou, ohagē ko he tāʼi ʼo tātou e “he ʼāselo ʼa Satana.”—2 Ko. 12:7-10; 1 Tes. 5:14.

Tou Faʼifaʼitakiʼi Ia Sesu

11. Neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi ia te kau ʼāselo ke natou tokoni kiā Sesu, pea koteā ʼaē neʼe ina fakahā lelei ʼaki tana nofo agatonu ki te ʼAtua?

¹¹ Tou vakaʼi age muʼa pe neʼe fakaʼaogaʼi feafeaʼi e Sehova ia te ʼu ʼāselo ʼo ʼuhiga mo Sesu. Neʼe natou tala ia tana tupu pea mo tona fakatuʼuake, pea neʼe natou tauhi kiā te ia ʼi te temi ʼaē neʼe maʼuli ai ʼi te kele. Neʼe feala pē ki te ʼu ʼāselo ke natou tāʼofi tona puke pea mo tona matehi fakaʼofaʼofa. Kae neʼe fekauʼi ifo te ʼāselo moʼona fakalotomālohiʼi. (Mat. 28:5, 6; Luka 2:8-11; 22:43) ʼO mulimuli ki te fakatuʼutuʼu ʼa Sehova, neʼe mate fakasākilifisio Sesu pea mo ina foaki he fakamoʼoni ko he tagata haohaoa ʼe feala ke nofo agatonu ki te ʼAtua logolā ia te ʼu ʼahiʼahi faigataʼa. Koia neʼe fakatuʼuake ai e Sehova ia Sesu ki he maʼuli tuputupua ʼi te lagi, mo foaki ki ai “te pule kātoa” pea mo fai ke fakalogo ia te ʼu ʼāselo kiā te ia. (Mat. 28:18; Gāue 2:32; 1 Pet. 3:22) Neʼe fakahā lelei ai e Sesu ko ia te koga tāfito ʼo te “hako” ʼo te “ ʼohoana” ʼo te ʼAtua.—Sen. 3:15; Kal. 3:16.

12. Ko te ʼaluʼaga fea ʼaē ʼe feala ai ke tou muliʼi ia te faʼifaʼitaki fakapotopoto ʼa Sesu?

¹² Neʼe ʼiloʼi e Sesu ʼe mole tonu ke ina ʼahiʼahiʼi ia Sehova, ʼaki hana ʼamanaki ʼe haofaki anai ia ia e te ʼu ʼāselo mo kapau ʼe tonu ke ina fai he aga heʼe fakapotopoto. (Lau ia Mateo 4:5-7.) Koia tou muliʼi ia te faʼifaʼitaki ʼa Sesu, ʼo tou māʼuʼuli “fakapotopoto,” ʼaua naʼa tou fai ia he ʼu meʼa ʼe feala aipē ke tou tuʼutāmakiʼia, kae tou tauʼi te fakataga ʼaki he loto falala.—Tito 2:12.

Te Ako ʼAē ʼe Tou Lava Maʼu Mai Te ʼu ʼĀselo Agatonu

13. Koteā te ako ʼe tou lava maʼu mai te faʼifaʼitaki ʼa te ʼu ʼāselo faitotonu ʼaē ʼe talanoa ki ai te koga tohi ʼo 2 Petelo 2:9-11?

¹³ ʼI tana fakatonutonuʼi ia nātou ʼaē “ ʼe natou laukovi” ki te ʼu kaugana fakanofo ʼa Sehova, neʼe fakatokagaʼi e te ʼapositolo ko Petelo ia te faʼifaʼitaki lelei ʼa te kau ʼāselo faitotonu. Logolā tanatou maʼu ia te mālohi lahi, kae ʼe agavaivai ia te kau ʼāselo ʼo mole natou fai he ʼu fakamāu “ ʼi tanatou fakaʼapaʼapa ʼaē kiā Sehova.” (Lau ia 2 Petelo 2:9-11.) Ke ʼaua naʼa tou fai mo tātou ia he fakamāu kovi, tou fakaʼapaʼapa kiā nātou ʼaē neʼe tuku ki ai te leʼoleʼo ʼi te kōkelekāsio, pea mo tuku ke fakatokatoka e Sehova ia te ʼu fihifihia, ia te Tuʼi Māʼoluga.—Loma 12:18, 19; Hep. 13:17.

14. Koteā te ʼu faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te tauhi agavaivai ʼe tuku mai e te ʼu ʼāselo?

¹⁴ ʼE foaki mai e te ʼu ʼāselo ʼa Sehova ia te ʼu faʼifaʼitaki lelei ʼo ʼuhiga mo te tauhi agavaivai. Ko  ʼihi ʼāselo neʼe mole natou tali ke natou fakahā tonatou ʼu higoa ki te ʼu tagata. (Sen. 32:29; Ktf. 13:17, 18) Logolā te kaugamālie ʼaupitō ʼo te ʼu laumālie ʼi te lagi, kae ʼe fakahā pē ʼi te Tohi-Tapu te ʼu higoa ko Mikaele pea mo Kapeliele. ʼE ko he faʼahi ʼe lelei moʼo puipui tātou ke ʼaua naʼa tou fakamaʼuhigaʼi fau ia te kau ʼāselo. (Luka 1:26; Fakh. 12:7) ʼI te temi ʼaē neʼe tulolo ai te ʼapositolo ko Soane ke ʼatolasio ʼi muʼa ʼo te ʼāselo, neʼe ʼui fēnei age e te ʼāselo: “Tokaga! ʼAua naʼa ke fai te meʼa ʼaia! Heʼe au kaugā pōpula pē mo koe pea mo tou ʼu tehina.” (Fakh. 22:8, 9) Ko tatatou tauhi, ʼaē ʼe kau ai mo tatatou ʼu faikole, ʼe tonu ke fai ki te ʼAtua ʼāteaina pē.—Lau ia Mateo 4:8-10.

15. Koteā te faʼifaʼitaki ʼe tuku mai e te ʼu ʼāselo ʼo ʼuhiga mo te faʼa kātaki?

¹⁵ ʼE toe tuku mai e te ʼu ʼāselo ia te faʼifaʼitaki ʼo ʼuhiga mo te faʼa kātaki. Logolā tanatou holi mālohi ʼaē ke natou mahino ki te ʼu meʼa fakalilo taputapu ʼa te ʼAtua, kae neʼe mole fakahā age kiā nātou. E ʼui fēnei ʼi te Tohi-Tapu: “Ko te ʼu meʼa ʼaia neʼe fakaʼamu e te kau ʼāselo ke natou mahino kiai.” (1 Pet. 1:12) Koia, koteā ʼaē ʼe natou fai? ʼE natou fakatalitali ʼaki he loto faʼa kātaki ʼo aʼu ki te temi ʼaē neʼe kua fakatotonu ai e te ʼAtua ‘ke fakaʼiloʼilo ʼaki ia te kōkelekāsio’ ia tona ‘poto ʼi te ʼu ʼaluʼaga kehekehe.’—Efe. 3:10, 11.

16. ʼE malave feafeaʼi ia tatatou aga ki te ʼu ʼāselo?

¹⁶ Ko te kau Kilisitiano ʼaē ʼe ʼahiʼahiʼi ʼe natou liliu ko ‘he meʼa ʼe mamata kiai te ʼu ʼāselo.’ (1 Ko. 4:9) ʼAki he loto fiafia, ʼe mamata ia te ʼu ʼāselo ki tatatou ʼu gāue agatonu pea mo natou fakafiafia ʼi te fakahemala ʼa he tagata agahala. (Luka 15:10) Ko te aga fakalotu ʼa te ʼu fafine Kilisitiano ʼe tokagaʼi e te kau ʼāselo. ʼE fakahā ʼi te Tohi-Tapu “ ʼe tonu ki te fafine ʼohoana ke ina fai he fakaʼiloga ʼi tona ʼulu ʼo ʼuhiga mo te tuʼulaga pule, ʼuhi ko te kau ʼāselo.” (1 Ko. 11:3, 10) ʼEī, ʼe fakafiafia te ʼu ʼāselo ʼi tanatou mamata ki te ʼu fafine Kilisitiano pea mo te ʼu kaugana fuli ʼa te ʼAtua ʼi te kele ʼe natou fakalogo ki te ʼu fakatuʼutuʼu pea mo te takitaki fakateokalatike. Ko te taʼi fakalogo ʼaia ʼe ko he fakamanatu lelei ki te ʼu foha ʼaia ʼo te ʼAtua ʼi te lagi.

ʼE Lagolago Mālohi Ia Te Kau ʼĀselo Ki Te Gāue Fai Fakamafola

17, 18. He koʼē ʼe feala ke tou ʼui ʼe lagolago te kau ʼāselo ki tatatou gāue fai fakamafola?

¹⁷ ʼE kau te ʼu ʼāselo ki ʼihi meʼa fakaofoofo ʼe hoko ʼi “te ʼaho ʼo te ʼAliki.” ʼE kau ʼi te ʼu meʼa ʼaia, ia te fakatuʼu ʼo te Puleʼaga ʼi te taʼu 1914 pea mo te kapu ifo mai te lagi ʼo Satana pea mo tana ʼu temonio  e “Mikaele mo tana kau ʼāselo.” (Fakh. 1:10; 11:15; 12:5-9) Neʼe sio ia te ʼapositolo ko Soane ki te “ ʼāselo ʼe lele ʼi te lotomālie ʼo te lagi, pea neʼe ʼi ai tana logo lelei ʼe heʼegata ke ina kalagaʼi ohagē ko he evaselio kiā nātou ʼaē ʼe nonofo ʼi te kele.” Neʼe ʼui fēnei e te ʼāselo: “Kotou manavasiʼi ki te ʼAtua pea mo kotou fakakolōlia kiā te ia, heʼe kua hoko mai te hola ʼo tana fakamāu, pea ke kotou ʼatolasio kiā te ia ʼaē neʼe ina faʼu ia te lagi mo te kele mo te tai pea mo te ʼu matapuna vai.” (Fakh. 14:6, 7) ʼE maʼu ai e te ʼu kaugana ʼa Sehova ia te falala ʼaē ʼe tokoni age ia te kau ʼāselo mokā natou fakamafola ia te logo lelei ʼo ʼuhiga mo te Puleʼaga kua fakatuʼu, logolā te fakafeagai mālohi ʼa te Tēvolo.—Fakh. 12:13, 17.

¹⁸ Iā ʼaho nei, ʼe mole taki leva tātou e te ʼu ʼāselo ki te hahaʼi ʼaē ʼe fia logo ki te moʼoni ʼo natou palalau mai kiā tātou, ohagē ko te palalau ʼa te ʼāselo kiā Filipo pea mo ina taki ia ia ki te tagata enuke Etiopea. (Gāue 8:26-29) Kae ʼe lahi te ʼu fakamatala ʼe fakamoʼoni ai ko te ʼu ʼāselo ʼe natou tokoni ki tatatou fakamafola te Puleʼaga pea mo taki tātou kiā nātou ʼaē ʼe “lotolelei ki te maʼuli heʼegata.” * (Gāue 13:48) ʼE maʼuhiga ʼaupitō ke tou kau tuʼumaʼu ki te minisitelio ke tou kau mo tātou ki te faiga ke tou maʼu ia nātou ʼaē ʼe natou fia “ ʼatolasio . . . ki te Tamai ʼaki te laumālie pea mo te moʼoni”!—Soa. 4:23, 24.

19, 20. Koteā te gāue ʼaē ʼe kau kiai te kau ʼāselo ʼi te ʼu meʼa ʼaē ʼe fakaʼiloga ʼaki “te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī”?

¹⁹ ʼO ʼuhiga mo totatou temi, neʼe ʼui e Sesu ko te kau ʼāselo, “ ʼi te fakaʼosi ʼo te tuʼu ʼo te ʼu faʼahiga meʼa ʼaenī,” ʼe natou “vaeʼi kehe anai te kau agakovi mai te lotolotoiga ʼo te kau agatonu.” (Mat. 13:37-43, 49) ʼE kau te kau ʼāselo ki te tānaki fakaʼosi pea mo te fakamaʼu ʼo te kau fakanofo. (Lau ia Mateo 24:31; Fakh. 7:1-3) Tahi ʼaē, ʼe kaugā fagona ia Sesu mo te kau ʼāselo ʼi te temi ʼaē ʼe “vaheʼi . . . te ʼu ovi mai te ʼu tao.”—Mat. 25:31-33, 46.

²⁰ “ ʼI te hā mai ʼo te ʼAliki ko Sesu, mai te lagi, mo tana kau ʼāselo mālohi,” ko nātou fuli ʼaē “ ʼe mole natou ʼiloʼi te ʼAtua pea mo nātou ʼaē ʼe mole fakalogo ki te logo lelei ʼo ʼuhiga mo totatou ʼAliki ko Sesu” ʼe fakaʼauha anai nātou. (2 Tes. 1:6-10) ʼI te toe sio ʼa Soane ki te meʼa ʼaia ʼi te meʼa ʼaē neʼe hā age kiā ia, neʼe ina fakamatala ko Sesu pea mo te foʼi kautau ʼāselo ʼe natou heheka ʼi te ʼu hōsi hina ʼo natou ʼolo ʼo fakahoko ia te tau faitotonu.—Fakh. 19:11-14.

21. Koteā anai kā fai e te ʼāselo ʼaē ʼe nofo “mo te kalavī ʼo te vanu, pea mo te seini lahi ʼi tona nima” kiā Satana pea mo tana kau temonio?

²¹ Neʼe toe “sio [ia Soane] ki te ʼāselo ʼe hifo mai te lagi mo te kalavī ʼo te vanu, pea mo te seini lahi ʼi tona nima.” ʼI henī, ʼe ko te ʼalekaselo ko Mikaele, ʼaē kā ina haʼi anai te Tēvolo pea mo lī ki te vanu, ʼo fēia mo tana ʼu temonio. ʼE toe fakaʼāteaina mai anai nātou ʼi he kiʼi temi siʼi ʼi te fakaʼosi ʼo te ʼAfio Hau ʼo Kilisito Iā Taʼu e Afe ʼi te temi ʼaē kā ʼahiʼahiʼi fakaʼosi anai ia te mālamanei haohaoa. Hili ʼaia, ko Satana pea mo nātou fuli ʼaē ʼe agatuʼu ʼe fakaʼauha anai nātou. (Fakh. 20:1-3, 7-10; 1 Soa. 3:8) ʼE pulihi kātoa anai ia te fakafeagai fuli ʼaē ki te ʼAtua.

22. Koteā ʼaē kā ʼamanaki kau kiai te kau ʼāselo, pea ʼe tonu ke tou fakaʼuhiga feafeaʼi tanatou gāue?

²² ʼE ʼamanaki hoko mai ia te haofaki lahi mai te tuʼu agakovi ʼa Satana. ʼE fakahoko anai e te kau ʼāselo ia te gāue maʼuhiga lolotoga te ʼu meʼa maʼuhiga ʼaia ʼaē kā fakatapuhā ai anai te pule faʼitaliha ʼa Sehova pea mo fakahoko kātoa tana fakatuʼutuʼu ʼaē ki te kele pea mo te mālamanei. ʼIo, ko te ʼu ʼāselo agatonu ʼe “ko he ʼu laumālie moʼo tauhi ki te hahaʼi, neʼe fekauʼi nātou ke natou tauhi ki te hahaʼi ʼaē kā natou maʼu te haofaki.” Koia tou loto fakafetaʼi kiā Sehova ʼAtua ki tana faʼahiga fakaʼaogaʼi te kau ʼāselo ʼaē moʼo tokoni mai kiā tātou ki te fai ʼo te finegalo ʼo te ʼAtua pea ke tou maʼu ia te maʼuli heʼegata.

[Nota]

ʼE Kotou Tali Feafeaʼi Anai?

• ʼE fakaʼaluʼalu feafeaʼi ia te gāue ʼa te kau laumālie ʼaē ʼi te lagi?

• Koteā ʼaē neʼe fai e ʼihi ʼāselo ʼi te temi ʼo Noe?

• ʼE fakaʼaogaʼi feafeaʼi e te ʼAtua ia te kau ʼāselo ke natou tokoni mai kiā tātou?

• Koteā te gāue ʼaē ʼe fai e te kau ʼāselo ʼi totatou temi?

[ʼU fehuʼi ʼo te ako]

[Paki ʼo te pasina 21]

ʼE fakafiafia te kau ʼāselo ʼi tanatou fai te finegalo ʼo te ʼAtua

[Paki ʼo te pasina 23]

Ohagē pē ko te meʼa ʼaē neʼe hoko kiā Taniela, ʼe nonofo tokaga tuʼumaʼu pē ia te kau ʼāselo ke natou tokoni ki te hahaʼi ʼo mulimuli ki te finegalo ʼo te ʼAtua

[Paki ʼo te pasina 24]

Ke tou lototoʼa, heʼe ko te ʼu ʼāselo ʼe natou lagolago ki tatatou fakamafola ia te Puleʼaga!

[Haʼuʼaga ʼo te paki pasina 24]

Globe: NASA photo